Piecas lietas, kas priekšniekam nav jāzina  (1)

Ļoti labi, ja tev ir hobijs vai kāda nodarbe, un vēl labāk, ja šī nodarbošanās ienes savu artavu ģimenes budžetā vai rada prieku tev pašam. Taču nav labi to darīt uz darba devēju rēķina, turklāt ne pārāk gudri ir to viņiem vēl arī atklāt.

Brūsarda atklāj, ka pazinusi kādu meiteni, kura strādājusi aizvien sliktāk. Viss nonācis līdz tam, ka uzņēmuma vadība sāka domāt par viņas pazemināšanu amatā vai kādu citu, bargāku, metožu pielietošanu, jo meitenes pieļauto kļūdu skaits tikai vairojies.

Iemesls šai nolaidībai atklājies visai pēkšņi. Kādās nozīmīgās pusdienās ar svarīgiem klientiem viņas tiešais priekšnieks, uzturot draudzīgu attiecību garu, atklājis, ka gatavojas precēties. To dzirdot, šī darbiniece paziņojusi, ka labprāt organizētu viņa kāzas, jo pamazām veido savu klientu loku. Izrādījās, ka paralēli savam oficiālajam darbam viņa ir arī pasākumu plānotāja.

Viņas priekšnieka seja tajā pašā mirklī izmainījās, apzinoties, ka darbiniece, kuras alga ir stipri virs vidējās, uz uzņēmuma rēķina attīsta arī savu privāto biznesu. Tiesa, turpmāk viņa šim hobijam varēja atvēlēt praktiski visu savu laiku.

Dažkārt ir visai pieņemami, ka darbā izjūtat nogurumu, jo iepriekšējā diena ievilkās līdz nakts vidum. Ja šī ilgstošā strādāšana nāk par labu padarītā darba apjomam vai kvalitātei, iespējams, ka tas ir pat plus punktiņš tev gadījumā, ja vēlēsies algas pielikumu vai priekšniecība lems par tavu paaugstināšanu.

Brūsarda gan norāda, ka ne vienmēr paši darbinieki prot turēt mēli aiz zobiem, lai plusiņu vietā nenopelnītu pamatīgus mīnusus.

Reiz, kad kāda sieviete žāvādamās novēloti ieradās uz darba sapulci, viņas priekšnieks jokodamies pajautājis, vai viņa gadījumā nav iepriekšējā vakarā aizsēdējusies ar draudzenēm. No darbinieces viņš saņēma visai negaidītu atbildi. "Es jau labprāt, bet visu nakti gatavojos pedagoģijas sertifikāta eksāmenam," viņa noteica. Jaunā sieviete uzreiz aptvēra, ka nupat praktiski paziņojusi, ka grasās pamest šo darbu, lai sāktu pilnīgi jaunu karjeru citā jomā.

Vēl neveiksmīgāki un mulsinošāki bija viņas centieni nomierināt klātesošos. "Es jau labprāt pamestu šo darbu, cik vien ātri iespējams, bet pagaidām ekonomiskā situācija man to nemaz neļauj," sieviete beidza savu paskaidrojumu.

Ja tev ir nepieciešams kādu dienu paņemt brīvu veselības iemeslu dēļ, lai tā būtu. Vari arī darbā paskaidrot, vai tavas veselības problēmas ir nopietnas, vai nē. Tomēr vienmēr atceries, ka uzburt nepatīkamas iztēles gleznas savu kolēģu un, vēl jo vairāk, priekšnieku galvās gan nebūtu vēlams.

Pirms dažiem gadiem Brūsardas toreizējā kolēģe savam priekšniekam nosūtījusi ziņu par infekciju, ko bija saķērusi "tur lejā". Brūsarda raksta, ka priekšnieka seju pēc šīs ziņas saņemšanas viņa nekad neaizmirsīs. Tajā bija skaidri rakstīts, ka viņš labprāt būtu nezinājis neko par savas darbinieces kaitēm.

Tiesa, šajā gadījumā neērtā situācijā bija iekļuvis tikai viņš, lai gan pēc atgriešanās darbā nevienam acīs nav varējusi paskatīties arī pati slimniece. Tādā situācijā var nonākt ikviens, mēģinot skaidrot to, kam labāk būtu jāpaliek tikai starp pacientu un ārstu.

Laiku pa laikam katrā kolektīvā ir kāda ballīte, draudzīga pasēdēšana vai varbūt pat ikdienas pīppauze, kurā varat atļauties kādu rupjāku joku un atklātāku stāstu par smieklīgiem vai apkaunojošiem momentiem, kas notikuši darbā. Šāds atklātības brīdis reiz bijis arī Brūsardas darbā, taču kāds stāsts jautrību apklusinājis vienā mirklī. Izrādās - saplēst kopētāju nav gluži tas pats, kas sabojāt attiecības ar klientiem.

Kāda dāma, kura ikdienā atbild par klientu sociālajiem tīkliem, pēc rozīga kokteiļa piebeigšanas smiedamās vaļsirdīgi atzinās, ka reiz viņa kļūdaini ielogojusies no klienta konta un, neko ļaunu nenojauzdama, tvītojusi savas pārdomas par kādu televīzijas šovu. Viņas smiekli ātri vien apsīka, ieraugot uzņēmuma vadītāja seju.

Drīz vien viņa pasūtīja vēl vienu rozā dzērienu, tikai šoreiz glāze bija uz pusi lielāka. Sievieti var arī saprast - šķiet, tādu vēlētos ikviens pēc tam, kad pats savam priekšniekam atklājis, ka viņam nedrīkst pilnībā uzticēties.

Ir neskaitāmi iemesli, kāpēc cilvēki pamet vienu darbu un uzsāk citu. Tādi var būt gan lielāks atalgojums, gan dzīvesvietas vai karjeras maiņa, gan vēlme pārbaudīt savas spējas un izmēģināt citādu darba kultūru. Ja nevēlies sabojāt savas attiecības ar priekšniecību, dažus iemeslus gan nekad nevajadzētu minēt. Tostarp nekad nevajadzētu teikt, ka meklēji ko "nesteidzīgāku, vieglāku un bezatbildīgāku".

Tieši tā reiz par iemesliem mainīt darba vietu kādai priekšniecei izteicās viņas jaunā asistente. Viņa šajā brīdī vismaz domās noteikti apsēdās - būdama viena no uzņēmuma izveidotājām, viņa tajā atstāja visu savu enerģiju, brīvo laiku un sirdi, bet kāda jauniņā vienā mierā atzina, ka šis uzņēmums ievērojami atpaliek no citiem "nopietnākiem".

Pat, ja tā ir taisnība, un uzņēmums patiešām nav tik prasīgs pret saviem padotajiem kā citi līdzīgi, šāda atklātība ir ļaunāka kā tiešs sitiens pa seju. Protams, drīz vien uzņēmuma vadītājai bija atrasta cita asistente.