Advokāta amata noslēpumi: par prasmi turēt muti līdz kapa malai, melnajām avīm un mākslu  (8)

Par advokātu nevar un nevajag būt katram juristam. Nepietiek ar zināšanām, pieredzi un eksāmena nokārtošanu. Par advokātu jākļūst juristam, kurš mīl cilvēkus – tādus, kā viņi ir, ar visiem trūkumiem, kaprīzēm, ļaunumiem un citām "garoziņām". Un tiešām vēlas citiem palīdzēt. Advokāts – tā ir neārstējama diagnoze – ja saslimsti, tad uz mūžu. Reizēm cilvēkmīlestība darbā tiek izsmelta tik ļoti, ka tās vairs neatliek tuviniekiem, draugiem, paziņām. Tad mēdz teikt, ka advokāti ir ciniski un asi. Kaut gan jāsaka, ka bezmiegs un sirdsapziņa dažkārt moka klientus, bet ne advokātu.

Advokāta misija ir palīdzēt, aizstāvēt, pārstāvēt problēmu gadījumos. Tikai tad, ja spēj izslēgt savas antipātijas pret izvarotāju, slepkavu vai pedofilu, tu vari būt advokāts. Advokāts nevar realizēt cilvēciskas vēlmes un ielikt citus cietumā. Advokāts nevar apsūdzēt! Ja vēlas to, tad jāiet strādāt par prokuroru, tiesnesi vai policistu.

Advokātam jānorobežojas no savām emocijām pret lietu. Ja advokātam ir spēcīgas izjūtas pret klientu, viņš nevar kvalitatīvi veikt savus pienākumus. Īpašos gadījumos var atteikties no klienta morālu apsvērumu dēļ, tam paredzēta speciāla procedūra un noteikumi. Ja var būt šādas problēmas, nevajag ņemt klientus, var specializēties konkrētās jomās, tāpat ir arī daudzas citas profesijas un labi darbi, kur savu emociju paušana ir pat nepieciešama.

Tev ir interesants stāsts par savu profesiju? Par tās plusiem, mīnusiem, zemūdens akmeņiem? Vēlies citus brīdināt vai, gluži pretēji, iedvesmot? Raksti mums redakcija@delfi.lv, izmanto Delfi Aculiecinieks pieteikumu formu vai raksti mums Facebook! Mūsu žurnālists sazināsies ar tevi. Redakcija garantē anonimitāti.

Ir, protams, pāris odziņas – retas un netipiskas lietas, bet Latvijā to ir maz. Kopumā – krimināllietas – viss, kas balstīts uz cilvēku netikumiem. Nekas netiesisks un atšķirīgs no pārējās Eiropas nav. Pārējās ir tipiskas civillietas – radi plēšas par mantojumu, kopīpašnieki par lietošanu, laulātie par kopmantu un bērniem, neatdod parādus, negrib atlīdzināt zaudējumus, nemaksā par dzīvokli utt.

Morālā kaitējuma kompensācijas un sāpju naudas Latvijā ir smieklīgi mazas. Šāda sistēma ir angļu-sakšu tiesībām, kad prāva kalpo arī kā prevencija, lai nenodarītu kaitējumu citiem. Latvijā pat cilvēka dzīvība ir novērtēta ar smieklīgi mazu summu (10 līdz 35 tūkstoši eiro). Ceru, ka "Maxima" lietas šo absurdu mainīs. Arī valsts par nelikumīgi un nepamatotu brīvību maksā smieklīgi maz. Kamēr pati valsts nemainīs savu attieksmi pret kompensācijām, arī tiesneši būs skopi.

Vēl ierasti – tiesāties par sīkumiem un NEKAD nepiekāpties. Atsevišķās valstīs ir noteikta minimālā robeža prasības celšanai, piemēram, 500 eiro. Ja zaudējumi vai parāds ir mazāki, prasību nevar celt (izņēmums ir uzturlīdzekļi bērniem u. tml.). Tiesa nav jānoslogo ar sīkumiem, kamēr citi gaida rindā ar svarīgām lietām. Mazās lietas ir jāiet risināt pie mediatora, šķīrējtiesā, pie ciema vecākā, pie mācītāja u. tml.

Latvijā advokāts nevar šauri specializēties, kā, piemēram, advokāts laulības šķiršanas lietās Ņujorkas štatā. Latvijā advokāti parasti specializējas līdzīgās nozarēs – ģimenes un mantojuma lietās, pārrobežu bērnu lietās, vai arī – nodokļu lietās un administratīvās lietās, vai arī – saistību tiesībās un komerclietās. Specializācijas ir ļoti plašās nozarēs. Tā ir mūsu mazās valsts īpatnība.

Tev ir interesants stāsts par savu profesiju? Par tās plusiem, mīnusiem, zemūdens akmeņiem? Vēlies citus brīdināt vai, gluži pretēji, iedvesmot? Raksti mums redakcija@delfi.lv, izmanto Delfi Aculiecinieks pieteikumu formu vai raksti mums Facebook! Mūsu žurnālists sazināsies ar tevi. Redakcija garantē anonimitāti.

Advokāta un klienta attiecības sākas ar "labdien" un beidzas ar advokāta, bet ne klienta nāvi. Tomēr profesionalitātes nerakstītie likumi iezīmē vēl citas robežas – kad klients sāk kļūt par "ģimenes locekli", no viņa ar steigu jātiek vaļā.

Viens no amata stūrakmeņiem ir prasme turēt muti – advokāts klienta noslēpumus aiznes līdzi kapā, bet pļurkstētājus ar kaunu padzen no profesijas. Bet dažos gadījumos advokāti ir spiesti dalīties ar informāciju ar valsts institūcijām – saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu un Krimināllikuma 315. pantu "Neziņošana par noziegumu": par neziņošanu, ja ir zināms, ka tiek gatavots vai izdarīts smags vai sevišķi smags noziegums, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Advokāta profesijas "kungi" ir likums un klients, nevis sabiedrības viedoklis vai vēlētāju vēlmes. Turklāt jāprot atrast balansu starp klienta interesēm un likumu. Līdzīgi kā ikvienā pakalpojumu jomā, advokātam klients vienmēr jāsagaida smaidīgam, ar vēlmi iedziļināties viņa problēmās, jo klients baidīsies no bēdu sagrauzta un norūpējušās advokāta. Kā varēsi palīdzēt otram tikt galā ar problēmām, ja pats netiec galā ar savējām?! Būtiska ne tikai garīgā, bet arī fiziskā veselība, jo slimības laikā zaudē klientus, neizdari darbus, netiec uz tiesu u. tml. Tas grauj gan karjeru, gan finanses.

Normāla darba diena ilgst 10 stundas. Pirmos piecus gadus 14 stundas dienā, nākamos piecus – 12, un beigās jau ej uz darbu izklaidēties – komandēt jauniešus un tikties ar klientiem. Un pārējie strādā zem tava slavenā vārda. Kamēr klienti nāk, var strādāt kaut līdz kapa malai. Tomēr jāprot laikā aiziet, lai nebojātu dzīvi kolēģiem ar savu atpalikšanu no laika. Turklāt galvenais likums – ja zaudē ticību, ka cilvēki ir labi, tad ir jāiet prom.

Tev ir interesants stāsts par savu profesiju? Par tās plusiem, mīnusiem, zemūdens akmeņiem? Vēlies citus brīdināt vai, gluži pretēji, iedvesmot? Raksti mums redakcija@delfi.lv, izmanto Delfi Aculiecinieks pieteikumu formu vai raksti mums Facebook! Mūsu žurnālists sazināsies ar tevi. Redakcija garantē anonimitāti.

Likumā ir rakstīts, ka zvērinātu advokātu profesionālā darbība (prakse) ir intelektuāls darbs, un tās mērķis nav peļņas gūšana. Tomēr ar tukšu vēderu otram palīdzēt nevarēsi! Ar naudu ir tā – ja esi čakls, paveicas ar klientiem, tad bez naudas nebūsi. Ja veiksmes nav, tad ļoti daudz un čakli jāstrādā. Daudz, daudz, daudz, čakli, čakli, čakli.

Advokāti par maksu risina svešas problēmas. Kamēr zags, laupīs, varos, radi plēsīsies, nepildīs līgumus, darba netrūks. Vai cilvēki labosies? Labajam jātic. Kaut gan, ja visi tiešām mainīsies, tad advokātiem būs jāiet grābt lapas.

Kaut gan zinu, ka daudzi nozares kolēģi ir zinoši citās jomās – viens advokāts ir izdomājis riteņa zeķi, kāds cits ražo siltās grīdas, ir ārsti, keramiķi, arī mācītāji, daudzi varētu piestrādāt par dvēseļu ganiem. Advokāts vienmēr varētu strādāt par izvadītāju, jo daudz labus vārdus var pateikt par katru cilvēku, pat nepazīstamu. Pašam ir profesionālas autovadītāja tiesības, protu lauku darbus, varētu darīt arī citus cilvēkiem derīgus darbus.

Par ko tad advokāts prasa klientam naudu? Par cerībām, ka būs labāk, par sajūtām, ka kāds palīdz, par to, ka kādu problēmu atrisina it kā viņa vietā… par netveramu gaisu. Tāpat kā komunikācijas speciālisti, zīlnieces, burvji. Galvenais, lai ir sasniegts rezultāts un klients ar prieku samaksā un atnāk atkal. Labāk gan jau ar citu problēmu.

Atšķirībā no citām profesijām advokātam nav ierastā atalgojuma sistēma. Sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas viņš maksā no paša izvēlētas summas, kas nav mazāka par minimālo darba algu. Līdz ar to valsts par advokātiem vecumā nerūpējas, slimības pabalstus nemaksā un par bezdarbnieka pabalstiem nevar būt ne runas. Advokātam vai nu pašam jāparūpējas par savām vecumdienām, vai arī jāstrādā līdz kapa malai. Valstij mēs šīs rūpes neuzticam.

Kopumā par advokāta pakalpojumu izcenojumiem var iepazīties šeit. Tik advokāts saņem no valsts. Daudzi advokāti ir pateicīgi par šo samaksu! Advokāts ar klientu vienojas par samaksu individuāli un konkrēti katrā lietā. Var vienoties par konkrētu darbību kopumu un fiksētu cenu, var vienoties par stundu likmi. Dzirdēts, ka stundu likme var sasniegt līdz 300 eiro stundā. Bija pētījums (šķiet, "Pietiek.com"), ka Latvijas valsts civillietās līgst advokātus par aptuveni 100 eiro stundā. Bija arī raksts, ka lielākos nodokļus kā fiziska persona valstij kaut kādā gadā ir samaksājis advokāts Vonsovičs.

Vēl viens svarīgs aspekts – ja tu tiesu uzvari, tad samaksāto advokāta honorāru piedzen no pretējās puses. Ja tevi pārstāv jurists, kurš nav advokāts, izdevumus nekompensē.

Latvijā var vienoties par honorāru, kurš atkarīgs no lietas rezultāta, bet tas nedrīkst būt galvenā daļa. Tam jābūt kā prēmijai, ko klients ir gatavs piešķirt veiksmes gadījumā. To nekompensē arī pretējā puse. Galvenajam honorāram jābūt tam, ko maksā par darbu neatkarīgi no lietas rezultāta. Tā ir kontinentālā sistēma. Amerikā ir citādāk.

Lieta var maksāt no 200 eiro līdz .... (dzirdēts par miljonu). Pats tādu neesmu saņēmis. Man nav grūti aiziet uz tiesu arī par 220 eiro (šodien biju) – sens klients, tipveida lieta, darāmo zinu no galvas, šāda tipa lietas vedu 20 gadus u. tml. Bet tas ir izņēmums. Parasti prasu vairāk.

Galvenais darbs ir nevis tiesas šovs, bet – sagatavot dokumentus, izanalizēt pretējās puses argumentus, sagatavot pretargumentus u. tml. Tiesas sēde – tie dažreiz ir tikai pieci procenti no visa darba. Jāmaksā nevis par tiesu, bet lai lieta būtu sagatavota tiesai. Klienti dažreiz to nesaprot.

Man nav nācies satapties ar "naudas izvilkšanu" no kolēģu puses, zinot, ka lieta ir zaudēta, bet sniedzot viltus cerības – tas noteikti izskanēs tiesas sēdē. Man patīk, ka klients pats nāk uz tiesu un redz manu darbu. Turklāt pēc zaudētas lietas klients jau nekur nepaliek – viņš ir klāt un prasa, lai tiek skaidroti zaudēšanas iemesli.

Klients nav muļķis. Viņš redz, kad advokāts, iespējams, haltūrē. Ja klientam rodas aizdomas, tad "Advokatura.lv" publicēta īsa un skaidra kārtība, kā klients var to pārbaudīt. Klientam šai jautājumā nav nekādu izmaksu un nav nepieciešamas juridiskas zināšanas. Saviem vārdiem jāizklāsta aizdomas, un Latvijas Zvērinātu advokātu padome visu noskaidros, pārbaudīs un sniegs cilvēkam atbildi. Ja aizdomas būs pamatotas, pārtrauks notiekošo un liks kompensēt ciešanas.

Tev ir interesants stāsts par savu profesiju? Par tās plusiem, mīnusiem, zemūdens akmeņiem? Vēlies citus brīdināt vai, gluži pretēji, iedvesmot? Raksti mums redakcija@delfi.lv, izmanto Delfi Aculiecinieks pieteikumu formu vai raksti mums Facebook! Mūsu žurnālists sazināsies ar tevi. Redakcija garantē anonimitāti.

Latvijā pavisam esam 1300 zvērināti advokāti, no kuriem puse ir vīrieši un puse – sievietes. Nozares augstākajā institūcijā – Latvijas Zvērinātu advokātu padomē sēž septiņi vīrieši un divas sievietes. Diskriminācija? Nav!

Arī šajā profesijā iezīmējas dzimumu spēka jomas. Piemēram, kašķīgu laulības šķiršanu ar mantas un bērnu dalīšanu, uzturlīdzekļu piedziņu var "pacelt" tikai advokāte. Bet nevajag sievietēm aizstāvēt māti-slepkavu, pedofilu! Tas ir vīriešu darbs.

Vīrieti – alimentu nemaksātāju vislabāk pārstāvēs sieviete, jo tikai sieviete var vissāpīgāk iedzelt otrai sievietei. Vīrietim ģimenes lietās tiesā bez sievietes-advokātes nav ko darīt, jo 90 procenti tiesnešu ir sievietes, daudzas – šķīrušās (tiesnesi sievieti var izturēt tikai ļoti spēcīgs vīrietis), ar bērniem vai pavisam vienas. Lauvenes viņu izģērbs! Ja man ir klients vīrietis laulības šķiršanas lietā, kur ir bērnu dalīšana un uzturlīdzekļu piedziņa, vienmēr aicinu talkā kolēģi advokāti. Tikai advokāte var atrast, ka čekā par pirkumu pirms sešiem mēnešiem ir "iesistas" zeķubikses, kuru izmērs neatbilst meitas izmēram. Bet čeku, aprēķinu un izziņu ir vesels maiss!

Jāpiebilst, ka vienkārša kopdzīve nerada mantojuma tiesības. Ir jāprecas. Obligāti! Laulība ir saimniecisko jautājumu juridiska sakārtošana.

Bet stratēģisks lēmums, kurš jāpieņem īsā laikā, – tas ir vīrieša advokāta darbs – ieteikt māju vai naudu, ieteikt, vai piekrist summai un neplēsties, vai tiesāties, vai atteikties no prasības, ieteikt iedot bijušajai sievai, ko viņa grib u. tml. Ieteikums – skatīties, kāda lieta, un tad nolemt iet pie advokātes vai advokāta.

Tev ir interesants stāsts par savu profesiju? Par tās plusiem, mīnusiem, zemūdens akmeņiem? Vēlies citus brīdināt vai, gluži pretēji, iedvesmot? Raksti mums redakcija@delfi.lv, izmanto Delfi Aculiecinieks pieteikumu formu vai raksti mums Facebook! Mūsu žurnālists sazināsies ar tevi. Redakcija garantē anonimitāti.

Anekdotē teikts, ka labākais advokāts ir tas, kurš pazīst tiesnesi. Tur ir gan taisnība, gan bieds. Ja nu tiesnesis pazīst advokātu ne no tās labākās puses? Tad nekas labs nevar izdoties.

Nest naudu tiesnesim klienta interesēs? Cik daudz naudas jābūt, lai advokāts riskētu pazaudēt darbu, karjeru, godu, brīvību?! Klienti tādu naudu advokātiem nemaksā! Advokāta goda lieta ir uzvarēt lietu ar savu prātu, bet ne ar "stipriem papīriem". Reputācija neļauj nest naudu ne tiesnešiem, ne prokuroriem, ne policistiem, tāpat arī kauns un bailes.

Domāju, ka pie mums var rēķināties ar taisnīgu tiesu -– nu nav mums tās šausmīgi korumpētas! Protams, ka katrā profesijā ir pa melnajai avij. Nu nenesīšu naudu tiesnešiem. Ne pats gribētu, ne maniem klientiem būtu tāda nauda, ko man iedot! Problēma – tiesneši paniski baidās no valsts. Ja tev jāiet pret valsti, tad tas ir visgrūtāk. Ja būs kaut mazākā iespēja, tiesneši nospriedīs par labu valstij. No šī mums ir jātiek vaļā! Tad visi dzīvos skaisti un laimīgi.

Cik liels ir "spiediens no augšas"? Tādas tiešas ietekmēšanas laikam ir beigušās, bet metodes ir kļuvušas rafinētākas. Ministrs vairs nezvana tiesnešiem, bet disciplinārlietu citā lietā var sarušināt.

Tev ir interesants stāsts par savu profesiju? Par tās plusiem, mīnusiem, zemūdens akmeņiem? Vēlies citus brīdināt vai, gluži pretēji, iedvesmot? Raksti mums redakcija@delfi.lv, izmanto Delfi Aculiecinieks pieteikumu formu vai raksti mums Facebook! Mūsu žurnālists sazināsies ar tevi. Redakcija garantē anonimitāti.

Nu mīl advokāti mākslu! Arī viņiem gribas dzīvē ko skaistu. Sestdienās advokātu visvieglāk noķert kultūras tuvumā – viņi sēž operā, teātros, šturmē izstādes, mākslas muzejus, tāpat aktīvi apmeklē koncertus. Arī kolēģi mākslas iestādēs regulāri saskrienas (visvairāk kauns, ka kāds būs redzējis mani iesnaudušos pēc garas darba dienas, lai gan mērķis ir bijis cēls). Nesen satiku advokātu pat Nacionālajā bibliotēkā – ne lasītavā, bet izstāžu zālē.

Advokātiem ir mākslas darbu kolekcijas, bet tās rāda tikai ģimenes locekļiem, radiem un draugiem. Padomes sienas klāj mākslas darbi no Ludolfa Liberta līdz mazāk zināmiem. Advokāti paši glezno (un pat ļoti profesionāli, ir apguvuši gleznošanu Mākslas akadēmijas pasniedzēju studijās), dzied advokātu korī, dejo sporta dejas, visus mākslas veidus pat neuzskaitīt.

Par ko sarunājas advokāti? Ja tie ir divi latvieši, tad runā par trešo. Vai arī par tiesnesi. Darba lietas cenšas neskart, apspriež to pašu, ko citi cilvēki – kultūru, atpūtu un makšķerēšanu.

***

Cik teicama ir Latvijas likumdošana? Ar Latvijas likumiem ir gluži kā ar Rīgu – tie nekad nebūs gatavi. Vienmēr var gribēt uzlabojumus. Mēs aizstājam padomju likumus ar vecajiem Latvijas laika un jauniem, iekļaujam Eiropas Savienības likumus, harmonizējam likumus ar "labajām" Eiropas Savienības valstīm, Stambulas konvencija arī jau lūr gar stūri u. tml. Civilprocess arī dažās vietās ir arhaisks. Bet, ja visas nepilnības un pretrunas novērsīs, visus caurumus aizlāpīs, tad dzīve cilvēkiem un advokātiem kļūs garlaicīga.

Ja pēc izlasītā rodas jautājums, kāpēc gan kļūt par advokātu… Nekāda medus maize nav, bet jauni un talantīgi juristi iet šo ceļu. Tas ir izaicinājums sev, savām spējām, citiem cilvēkiem, tiesu sistēmai, valstij.