Foto: Shutterstock

Par ko domā cilvēks, kurš 10 stundas diennaktī sēž automašīnā, bubinot "taisni, pa labi, pa kreisi"? Vai blondīnes pie stūres tiešām ir bīstamas? Kā grozījumi Ceļu satiksmes noteikumos "sit pa kabatu" auto instruktoriem? Instruktors, kurš šajā profesijā strādā jau 17 gadus, portālam "Delfi" stāsta par saviem trauksmainajiem vērojumiem un traģiskiem negadījumiem.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinetā apstiprināti grozījumi Ceļu satiksmes noteikumos, kas spēkā stāsies šī gada 1. novembrī. Turpmāk autovadītāja apliecību iegūt būs daudz grūtāk un dārgāk. Lai saņemtu B kategorijas autovadītāja apliecību, būs nepieciešamas vismaz 20 praktiskās braukšanas stundas iepriekšējo 14 vietā. Bargākas kļūst arī prasības autoskolām – tām jābūt savam praktiskās braukšanas treniņlaukumam. Tas viss – lai uzlabotu autovadītāju sagatavošanas līmeni un satiksmes drošību.

Zināms, ka Konkurences padome iebildusi jaunajiem noteikumiem. Par tiem sajūsmā nav arī topošie auto vadītāji – noteikumu grozījumi nopietni "sit pa kabatu". Rakstu sērijas "Amata noslēpumi" varonis, auto instruktors ar 17 gadu stāžu, zina sacīt, ka daudzi pieredzējuši kolēģi apsver domu par šīs profesijas pamešanu, jo jaunie grozījumi no viņiem prasa pārāk daudz.

"Grozījumi stipri apgrūtinās jau tā ne pārāk saldo ikdienu man un kolēģiem, kas gadiem strādājuši šajā biznesā, bet nu būs spiesti to pamest, nezinot, ko darīt, kurp iet un kā pelnīt iztiku…" apgalvo instruktors.

Kā kļūt par auto instruktoru

Lai kļūtu par instruktoru, jābūt vismaz trīs gadu braukšanas stāžam. No šī gada 1. novembra spēkā stāsies noteikums, ka auto instruktoram nepieciešama augstākā izglītība. Kuram nav – paldies, uz redzēšanos! Pie stūres esmu jau 25 gadus. Man ir vērā ņemama pieredze. Bieži vien audzēkņi pie manis ierodas pēc iepriekšējo ieteikuma, kā arī izvēlas to autoskolu, kurā strādāju es.

Auto instruktora kursi un atbilstošas apliecības iegūšana izmaksā ne mazāk par 1000 eiro: teorija – 700, katra braukšanas nodarbība – 28 eiro. Kopējā summa atkarīga no tā, cik braukšanas reižu nepieciešams. Plus – valsts nodevas par "papīru" noformēšanu.

Darbam nepieciešama laba un izturīga mašīna. Ideālajā variantā – tāda, ar kuru kārto CSDD eksāmenu. Piemēram, pajauns sestās paaudzes VW "Golf". Kad audzēkņi zvana, lai pieteiktos kursiem, parasti vispirms prasa – kādas markas un kura gada izlaiduma auto brauksim?

Ja agrāk braukt mācījās un eksāmenu kārtoja tikai mašīnās ar mehānisko pārnesumkārbu, tad tagad noteikumi atļauj arī "automātu", bet tādā gadījumā apliecībā būs atzīme, ka atļauts vadīt tikai auto ar automātisko kārbu. Klienti tomēr izvēlas "mehāniku" un pareizi dara. Lai "sadraudzētos" ar mašīnu, vidēji nepieciešamas desmit nodarbības – nav vērts ekonomēt un tūlīt pāriet uz "automātu". Tomēr, ja galīgi neveicas (tā gadās sievietēm pēc 60 gadu vecuma), tad var uzreiz mācīties braukt ar "automātu". Bet jauniešiem pilnīgi noteikti jāmācās braukt ar mehānisko.

Mašīnas piedziņai Latvijā nav īpašas nozīmes. Tomēr vienkāršāk ar priekšējo vai pilnpiedziņu, jo tad arī uz slidena ceļa autobraucējus–iesācējus "nenēsās".

Daudziem šķiet, ka instruktori peldas naudā kā nieres taukos – sak, paņēma 20 eiro par reizi, ielika kabatā un čau! Paziņa reiz pat sašuta: "No kā gan tu tā nogursti? Sēdi mīkstā sēdeklī un bubini: "pa kreisi, pa labi"..." Tikai mani amata brāļi saprot, cik nervu prasa šis mīkstais sēdeklis, cik daudz bīstamu avārijas situāciju instruktoram ik dienas jāpiedzīvo un jāizlavierē. Esmu nemitīgā spriedzē.

Tajā pašā laikā nav vienkārši izdabāt audzēkņiem. Ja nepielaid pie eksāmena, esi sliktais, jo "gribi izspiest vairāk naudas". Ja palaidi uz eksāmenu, bet viņš nenokārtoja – arī būsi sliktais, jo neesi pienācīgi sagatavojis. Abos gadījumos autoskola saņem bezgalīgas sūdzības… Turklāt ir jādomā arī par reitingu, par autoskolas sekmības procentu! Riņķa dancis…

Tev ir interesants stāsts par savu profesiju? Par tās plusiem, mīnusiem, zemūdens akmeņiem? Vēlies citus brīdināt vai, gluži pretēji, iedvesmot? Raksti mums redakcija@delfi.lv, izmanto Delfi Aculiecinieks pieteikumu formu vai raksti mums Facebook! Mūsu žurnālists sazināsies ar tevi. Redakcija garantē anonimitāti.

Cik pelna instruktors un kādi ir audzēkņi

Foto: Shutterstock

Cik pelna instruktors? Daudz kas atkarīgs no ekspluatācijas izdevumiem. Ja tie ir mazi, var nopelnīt 800-900 eiro mēnesī. Taču nav nekādas stabilitātes – mašīna jebkurā brīdī var salūzt vai tikt sasista, bet remonts, pat ja apdrošināšanas segts, nozīmē atceltas nodarbības un zaudējumus. Apdrošināšanu pērkam paši, maksājam par stāvvietu, divreiz gadā mašīnai nepieciešama tehniskā apskate, tāpat jāmaksā nebūt ne mazi nodokļi – kā pašnodarbinātajam.

Audzēkņi? Jo vecāks audzēknis, jo grūtāk ar viņu. Tagad daudzi vēlas iemācīties braukt arī pēc 50 gadu vecuma, īpaši – sievietes. Viņām "draudzība" ar auto nāk ļoti grūti, turklāt reakcija jau arī vairs nav tā, kas jaunībā.

Cita "sarežģīto pacientu" kategorija – pašpārliecināti jaunieši, kas vienmēr "visu prot un zina" un ir gatavi ar tevi strīdēties līdz pat putām uz lūpām. Bieži vien tieši viņi nenokārto eksāmenu ar pirmo reizi vai vispār pazūd, pametot mācības pusratā.

Visatbildīgākās ir sievietes vecumā no 20 līdz 45 gadiem. Parasti tieši viņas nokārto eksāmenu ar pirmo reizi. Turklāt, neraugoties uz plaši izplatīto stereotipu par blondīnēm pie stūres, nekad neesmu pamanījis sakarību ar auto vadīšanu un matu krāsu. Visas, kas mācību procesam pieiet atbildīgi, nokārto eksāmenu ar pirmo reizi – gan blondīnes, gan brunetes.

Nesaprotu, kāpēc mūsu ierēdņi sacēluši brēku par satiksmes drošību. Es auto vadīšanas līmeni Latvijā vērtētu kā vidēju. Viss atkarīgs, ar ko salīdzina. Pretstatot mūsu šoferus ar, piemēram, auto vadītājiem Krievijā – mūsējie ir absolūti kulturāli un izglītoti. Bet tie, kas zina, kā brauc Vācijā, Beļģijā, Holandē, apgalvo, ka Latvijā ir zems līmenis.

Tev ir interesants stāsts par savu profesiju? Par tās plusiem, mīnusiem, zemūdens akmeņiem? Vēlies citus brīdināt vai, gluži pretēji, iedvesmot? Raksti mums redakcija@delfi.lv, izmanto Delfi Aculiecinieks pieteikumu formu vai raksti mums Facebook! Mūsu žurnālists sazināsies ar tevi. Redakcija garantē anonimitāti.

Kas vainas grozījumiem noteikumos?

Foto: DELFI


Galvenā ideja: turpmāk maksa par visiem pakalpojumiem ies caur autoskolu. Mēs tam neiebilstam. Taču autoskolu īpašniekiem šis noteikumu grozījums dod nesliktu iespēju palielināt savu peļņu. Paskaidrošu sīkāk.

Ja vienas braukšanas stundas takse pašlaik ir 20 eiro, tad, kā mums paziņoja vadība, instruktors par savu darbu samaksu var saņemt pēc vienas no divām formulām. Pirmā: ja tev ir labs sekmības procents (eksāmena nokārtošanai ar pirmo reizi) un par tevi nav sūdzību, tev pienākas 6-7 eiro par nodarbību. Ja sekmība ir zem 50% un saņemtas sūdzības, tad 4-5 eiro.

Uzreiz jāpaskaidro, ka sekmības procents ir samērā subjektīvs. Cik reizes nav gadījies – esi pārliecināts par audzēkni, bet viņš pirms eksāmena sanervozējas un nenokārto. Cilvēciskais faktors.

Turklāt par nodarbībām visi maksā vienādi – gan perspektīvie, gan vājie audzēkņi. Rodas jautājums, kur paliks uz "slikto" instruktoru rēķina "ieekonomētie" līdzekļi? Autoskolas argumentē, ka viņiem vajadzēs komplektēt jaunu darbinieku komandu, lai varētu iekasēt naudu par apmācību. Tur aiziešot lielas summas. Jāsmejas!

Plus, no naudas, ko maksās autoskola, man pašam būs jāmaksā nodokļi – kā pašnodarbinātai personai. Brīvi operējot ar mūsu nopelnīto, vadība nevēlas mūs pieņemt pastāvīgā darbā ar sociālajām garantijām, lai gan šis jautājums apspriests vairākkārt. Es vairs neesmu jauns, gribu apmaksātu atvaļinājumu, slimības lapu, kaut minimālu sociālo atbalstu no valsts, nevis pusslims un pusnemaņā vergot, nemitīgi skaitot, cik man jānopelna, lai varētu paņemt atvaļinājumu, bet cik dienas drīkstu atļauties slimot… Man ir sieva un trīs bērni, māte – invalīde, kurai arī nepieciešama palīdzība. Lai šajā darbā normāli strādātu un apgādātu ģimeni, jāvergo no rīta līdz vakaram.

Nezinu, vai no mana dvēseles kliedziena būs kāda jēga, bet tā gribu, lai valsts mūs nespiestu no visām pusēm, bet gluži pretēji – padomātu, kā manas profesijas pārstāvjiem saņemt sociālās garantijas, kā ietekmēt autoskolu īpašniekus, kas grib tikai pelnīt, neuzņemoties atbildību par darbiniekiem. Ja arī valsts negrib mums palīdzēt ar sociālajām garantijām, tad lai vismaz piebremzē noteikumu grozījumus, kas mūs apzog.

Tev ir interesants stāsts par savu profesiju? Par tās plusiem, mīnusiem, zemūdens akmeņiem? Vēlies citus brīdināt vai, gluži pretēji, iedvesmot? Raksti mums redakcija@delfi.lv, izmanto Delfi Aculiecinieks pieteikumu formu vai raksti mums Facebook! Mūsu žurnālists sazināsies ar tevi. Redakcija garantē anonimitāti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!