Nelāgi ieradumi, kas kavē virzīšanos pa karjeras kāpnēm

Darba laika nokavēšana var tevi ietekmēt dažādos veidos. Pirmkārt, kaut nokavējot pāris minūtes, tu nebūsi savā labākajā formā. Nervozitāte, uztraukums un haoss noteikti liks par sevi manīt. Ierodoties laikā, cilvēks nesteidzīgi var sagatavoties savam darbam, nevis ķert un grābt visu, kas pagadās pa rokai.

Otrkārt, tava kavēšanās var ietekmēt pārējos. Iespējams, tā ir kāda sanāksme, kura tiek atlikta tikai tāpēc, ka atkal neesi ieradusies laicīgi. Šādos gadījumos apkārtējie vien prātos, kāpēc vispārējie noteikumi neattiecas arī uz tevi. Un visbeidzot – ja kavēšanas ir regulāra tava ikdienas sastāvdaļa, tad, kad tev patiešām būs būtisks kavēšanas iemesls, neviens tev neticēs. Uzstādi modinātāja zvanu par desmit minūtēm agrāk un ierodies darbā laicīgi. Kavēšana parāda tavu attieksmi.

Uzmanība jāpievērš ne tikai drēbēm, bet arī frizūrai un kosmētikai. Runājot par grimu, nevajadzētu pārspīlēt un saposties gluži kā uz naktsklubu – "jo vairāk, jo labāk" šajā gadījumā nestrādā. Izvēlies neuzkrītošu, taču koptu vizuālo tēlu. Jāpiebilst, ka kungiem šajā bārdu ērā būtu vērība jāpievērš savam sejas apmatojumam – tai tomēr ir jābūt koptai.

Vajadzētu padomāt arī par savu attieksmi pret kolēģiem. Vai izturies gana labi? Vajadzētu ievērot kaut vienkāršo pieklājību – sasveicināties, ienākot telpā, atsveicināties, dodoties prom. Tas ir tieši tik vienkārši! Izveido viegli draudzīgas attiecības, jo iederēšanās kolektīvā ir būtiska.

Taču svarīgi atcerēties – arī pārāk liela draudzība var ietekmēt tavas izaugsmes spējas. Vajadzētu saprast, ka, esot darbā, ir jāsaglabā profesionalitāte, tāpēc nevajadzētu krist baumošanas grēkā un dalīties ar informāciju, ko labāk vajadzētu paturēt pie sevis. Atceries, ka ir tēmas, kuras labāk ar kolēģiem neapspriest.

Turklāt bieži vien cilvēki mēdz uzdot jautājumus, uz kuriem viņi patiesībā negaida nemaz tik izsmeļošas atbildes. Ja kolēģis tev pajautā, kā tev klājas, neieslīgsti 15 minūšu traģikomiskā stāstījumā par savu ikdienu. Cilvēki šo jautājumu mēdz uzdot vienkārši ieraduma vai pieklājības pēc.

Mūsdienās, kad viss notiek samērā strauji, prokrastinācija jeb apzināta darāmā atlikšana uz vēlāku laiku vai pat pēdējo brīdī var būt diezgan traucējoša – it īpaši darba vidē.

Ja tev ir uzstādīts mērķis, piemēram, gada laikā izstrādāt kādu projektu, labāk samazini termiņu un sadali lielo mērķi mazākos posmos. Ja zināsi, ka līdz nodošanas termiņam gaužām daudz laika, pienāks brīdis, kad vienkārši atskārtīsi, ka viss jau ir nokavēts un savu darbu izdarīt kvalitatīvi vairs nav iespējams. Tā vietā katru dienu uzstādi sev mazos mērķus, ko arī tiecies sasniegt. Pa mazam darbiņam vien, redzēsi, cik patiesībā ātri un bez stresa vari visu pagūt.

Eksperti stāsta, ka, piemēram, ja esi strādājis grupā un darbiņš labi padarīts, tā vietā, lai gaidītu, kad uzslavēs visu grupu, centies izcelt to, ko katrs ir padarījis. Ja to neizdarīsi tu, to pagūs kāds cits, kurš, iespējams, nemaz tik daudz nebūs padarījis, un piemirsīs to piebilst, uzsverot, it kā sevis paveiktos darbus. Jāpiebilst, ka ne vienmēr gan tas liek lielajam runātājam izskatīties labi. Tomēr iedomājies, ja nācies iedzīvoties starp tiem, kuri nekautrējas uzslavēt savus veikumus, tavs padarītais var pazust, to var neievērot.

Met pieklājīgo kautrību pie malas, un, ja esi izdarījusi kaut ko patiešām ievērojamu, neaizmirsti to izcelt pareizajā brīdī. Par saviem darba augļiem ir jāpriecājas!

Mēs dzīvojam 21. gadsimtā. Laikā, kad sasniedzams ir teju ikviens. Zvani, īsziņas, e-pasts – ir daudz iespēju, kā sazināties ar cilvēku, ja viņu nav iespējams satikt.

Tomēr skaidrs ir viens – darba stundās tev ir jābūt sasniedzamai. Kā skaidro eksperti, vērts pat vienu reizi dienā pārbaudīt savu e-pastu brīvdienās. Viens no atbildības pamatprincipiem – reaģēt uz situācijām, kad kādam citam tevi vajag. Tas nozīmē, ka labs stils ir tad, ja neesi "kā akā iekritusi".

Raksta tapšanā izmantota informācija no "Forbes", "Telegraph", "Business Insider".