Tu vienkārši esi garlaikota
Uzsākot jebkuru darbu, no sākuma bez mazā uztraukuma neiztikt, jo vajadzīgs laiks, lai iestrādātos. Sākotnēji, protams, tas ir viss, ko vēlamies. Tomēr, kad pienākumus pārzinām kā savus piecus pirkstus, iestājas pieradums, kas bieži vien var sekmēties arī garlaicībā.
Gandrīz ikvienā darbā ir dienas, kad darāmā ir mazāk. Tomēr, ja garlaicība nepazūd ne mirkli un ir nepieciešamība visu laiku tvert pēc kafijas krūzes, lai vienkārši neiemigtu, un laiks velkas ārkārtīgi lēni, vērts domāt par darbavietas maiņu.
Tomēr nevajag strēbt arī karstu. Varbūt noderēs padomi, kā no jauna iemīlēties savā darbavietā.
Tev nav jāpiepūlas
Lai arī ar laiku cilvēks iestrādājas konkrētajā amatā un darbi sāk iet no rokas, zināmai piepūlei ir jābūt – un tas ir normāli. Arī šajā gadījumā var būt divi varianti. Pirmais, tu gluži vienkārši savus darbus paveic ātrāk, jo tie neprasa tādu piepūli kā agrāk, tāpēc vairākas stundas vienkārši sanāk garlaikoties, neko nedarot. Bet otrs variants – var būt arī tā, ka darba ir pilnas rokas, tomēr tas viss ir tik vienkāršs un pierasts, ka kļūst apnicīgs. Tāpēc krītas arī tavs sniegums.
Būtisks ir vēl viens aspekts. Ja darbā valdīs kaut neliela konkurence, tu neatslābsi, bet visu laiku centīsies kādu pārspēt. Ja tā nav, un tu spēj bez sevišķas iespringšanas arī pārspēt kolēģus un būt vislabākā itin visā, ar laiku tas vienkārši kļūs apnicīgi. Lai darbs nebūtu kā apgrūtinājums un sagādātu prieku, vajadzīga arī viegla konkurence vai kādi mērķi, lai vienkārši nedegradētos.
Tu neredzi izaugsmi
Lai vēlētos paaugstinājumu vai kādu citu apbalvojumu par labo darbu, protams, ir jāspēj augt līdzi standartiem, parādot sevi no labākās puses, jo nekā citādi pie atzinīga novērtējuma nav iespējams tikt.
Tomēr ir reizes, kad vienkārši nav iespējams redzēt kādas izmaiņas tuvākā vai tālākā nākotnē. Iespējams, tās ir papildus naudiņas par labi padarītu darbu, kuras nekādi neredzi ieripojam savā maciņā, varbūt pozīcijas maiņa, bet pavisam iespējams – sevis pilnveidošana. Līdzko neredzēsi izaugsmes iespējas, arī tavs darba līmenis nebūs tas satriecošākais, jo vienkārši vairs neiespringsi un necentīsies parādīt sevi no labākās puses.
Varbūt virzīšanos pa karjeras kāpnēm kavē tavi nelāgie ieradumi – tos apskati šeit, bet te aplūko septiņus cilvēku tipus, kuriem nav lemts gūt panākumus karjerā
"Mums ir labi tāpat" attieksme no kolēģiem
Iespējams, tavi kolēģi ir paši jaukākie cilvēki uz visas planētas, tomēr jūs nespējat sastrādāties un redzēt vienas un tās pašas problēmas. Arī šajā gadījumā ir runa par cīņu starp izaugsmi un rutīnu. Vai tavi kolēģi pēc satriecoši labām idejām mēdz aizbildināties ar "mēs nekad neesam tā darījuši", "drošāk darīt tā, kā parasti"? Tādā gadījumā viņiem patīk sava komforta zona, kuru noteikti nevēlas mainīt, sasniedzot lielas lietas. Viņiem patīk viss ierastais, bez lieka riska un azarta. Un, lai gan vajag cilvēkus, kas būtu arī piezemētāki, stagnācija noteikti nerotā ikdienu darbā.
Ja arī entuziasma pilna centies mainīt lietas, tomēr tas nekādi nesanāk, un tu to uzskati par problēmu, meklē sev piemērotāku veidu, kā izpausties.
Tu vienmēr zini, kā rīkoties, ko nevarētu teikt par pārējiem
Tava prāta spēju pārākumu var novērot arī acīmredzamajā veidā. Vai bieži vien zini atbilstošāku veido problēmu risināšanā? Vai arī šķiet, ka apkārtējo ierosinājumi absolūti nav labākais veids, kā nokārtot konkrēto situāciju? Protams, šeit gan nav domāta iluzora ideja, ka esi visgudrākā, bet reāli labāka izpratne par notiekošo. Ja tā, iespējams, esi jau sen izaugusi no ierastā darba un ir laiks kaut ko mainīt.
Protams, lieli lēmumi jāpieņem ar vēsu prātu, tāpēc ideju par darba vietas maiņu, iespējams, skaidrāku palīdzēs veidot pazīmes, kas liecina – laiks rakstīt atlūgumu, kā arī padomi, kā iegūt darbu, kas patīk.
Raksta tapšanā izmantota informācijano "Business Insider", "Forbes", "Linkedin".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
