sieviete darbs
Foto: Shutterstock
Kad saņemta satraucošā ziņa par to, ka jādodas uz darba interviju, pārņem divējādas emocijas – prieks par iespēju un satraukums par savām spējām. Lai sevi parādītu no labākās puses, noteikti vērts sagatavoties. Tomēr kam pievērst lielāko uzmanību? Konsultē "CV-Online Latvia" mārketinga un komunikācijas vadītāja Krista Roziņa.

"Tipiskākās kļūdas, kādēļ kandidāti "izgāžas" darba intervijas laikā ir, piemēram, nepareiza apģērba izvēle, sliktas atsauksmes par saviem iepriekšējiem darba devējiem, neieinteresētība, iedomīgums, nepietiekamas vai neprecīzas atbildes uz konkrētiem jautājumiem un jautājumu neuzdošana," skaidro Roziņa.

Roziņa stāsta, ka pirms darba intervijas kandidāts var jau iepriekš apdomāt savas atbildes uz klasiskajiem jautājumiem, piemēram, par motivāciju pieteikties, darba uzteikšanas iemesliem, savām stiprajām pusē. Taču jāatceras, ka intervija nedrīkst izskatīties samākslota ar nedabisku izturēšanos, iepriekš iestudētas runas lietošanu un atbildēm "no grāmatas".

Pārāk vājas zināšanas par uzņēmumu

Foto: Shutterstock

Darba intervijā vari sajusties neveikli, kā arī neparādīt sevi no labākās puses tad, ja neko diži nezināsi par konkrēto uzņēmumu. Pirmkārt, intervētājs tev var uzdot kādu jautājumu, lai tevi pārbaudītu. Ja nezināsi atbildi, protams, tas mazinās uzticību un neradīs labu iespaidu par tevi kā potenciālo darbinieku. Taču arī tad, ja intervētājs neuzdod nekādus jautājumus, ir labi būt lietas kursā par to, kas tur notiek. Dažādus faktus vari iepīt gan savā stāstījumā, lai veidotu pārliecinātāku tēlu, gan vienkārši tas neļaus tev izteikt aplamus apgalvojumus un nepalikt muļķa lomā.

Izpēti visu pieejamo internetā, varbūt tu pazīsti kādu, kas šajā darbavietā jau strādā – centies saprast, kā viss notiek šajā uzņēmumā. Atkarībā no tā, kādā nišā darbojas uzņēmums, iespējams, vari doties izlūkos arī pati.

Roziņa atgādina – būtiski noskaidrot arī precīzu intervijas norises vietu un arī izpētīt, kā uz turieni tikt, lai vieglāk būtu saplānot laiku, ierodoties uz interviju – nekavēt, bet neierasties arī pārāk agri. Jāatceras – kavēšana vai pārāk agra ierašanās var liecināt ne tikai par neprasmi plānot savu laiku, bet arī necieņu pret cilvēkiem, ar kuriem norunāta tikšanās. Ja tomēr interviju nākas kavēt, noteikti nepieciešams sazināties un informēt par to intervētāju.

Neizpratne par potenciālo amatu un tā pienākumiem

Foto: Shutterstock

Dodoties uz darba interviju, ir jābūt skaidram, uz kādu amatu pretendē. Ja ieņemamais amats slēpjas aiz kāda svešvārda vai abstrakta vārdu salikuma, pārliecinies, ko tas īsti nozīmē. To vērts darīt gan tāpēc, lai jau atkal neizveidotos neveikla situācija, gan tāpēc, lai vienkārši zinātu, kādas vērtības un īpašības ir jāizceļ, lai iegūtu kāroto amatu.
Vispirms to ļaus izprast darba sludinājums. Tur noteikti būs minētas prasības, pēc kā itin viegli var arī noteikt, kas ikdienā tev būs jādara. Godīgi sakot, arī tad, ja pēc amata raksturojuma šķiet, ka jau apjaut, uz kādu darbu piesakies, vienmēr vērts palūkot tieši prasību sadaļu, lai pārliecinātos, ka šis amats konkrētajā uzņēmumā ir radīts tieši tev. Darba pienākumi mēdz atšķirties dažādos uzņēmumos.

Šāda sagatavošanās, kā stāsta Roziņa, ne tikai kandidātiem ļaus labāk izprast, vai vakance ir piemērota un apmierinātu vēlmes, bet arī parādīs ieinteresētību un būs vieglāk gan atbildēt uz jautājumiem, gan arī pašiem uzdot sev interesējošos jautājumus.

Savu trūkumu akcentēšana

Foto: Shutterstock

Bieži vien darba sludinājumam atsaucamies arī tad, ja labi apzināmies – visām prasībām neatbilstam. Tomēr tas tā var būt tikai uz papīra. Protams, te gan runa nav par pieteikšanos uz darbu jomā, par kuru tev nav nekādu zināšanu, bet gan par kādu trūkumu, ko lieliski var atspēkot kāda cita rakstura īpašība.

Šādā gadījumā, ja skaidri apzinies, ka kaut kā trūkst, par to nevajadzētu atgādināt visu laiku. Pirmkārt, intervētājs to jau noteikti var redzēt tavā CV, otrkārt, arī vienreiz pieminot to, būs gana. Atceries, melot gan nevajadzētu, jo arī tad, ja tiksi pieņemta darbā, agrāk vai vēlāk patiesība nāks gaismā.

Tātad galvenais, ko vērts likt aiz auss – esi atklāta arī par trūkumiem, tomēr centies akcentēt ar darbu saistītās labās īpašības un prasmes, kas varētu noderēt jaunajā amatā. Kā uzsver personāla atlases eksperti, reti kad nākas sastapt perfektu amata kandidātu, kas atbilst gan "uz papīra", gan arī dzīvē. Varbūt šī ir tava iespēja.

Runājot par trūkumiem, Roziņa skaidro, ka pat tad, ja tik tiešām ir bijušas problēmas, noteikti vajadzētu apdomāt, vai un ko tieši vēlies pateikt intervijas laikā, lai par tevi nerastos priekšstats, ka savās neveiksmēs un neprasmē strādāt vai uzklausīt kritiku tu meklē vainīgo visos citos. Vislabāk būtu izvairīties no slikta stāstīšanas par pašreizējo vai bijušo darba devēju, tiešo vadītāju vai jebkuru citu cilvēku, nesūdzēties, nežēloties un nevainot citus savās neveiksmēs, bet drīzāk fokusēties uz jauno darba piedāvājumu, parādot sevi kā kandidātu, kuram ir nepieciešamās prasmes un iemaņas, vēlme mācīties un attīstīties, kurš ir pozitīvs un uzticams.

Uztraukuma nesavaldīšana

Foto: Shutterstock

Būsim reāli, darba intervijas nebūt nav no tām mierīgākajām un nervus saudzējošākajām sarunām. Protams, stress un emocijas var ņemt virsroku, tomēr ir jāatrod veids, kā sevi nomierināt.

Vislabākais veids, ar ko sakaut nervozitāti, ir ar zināšanām, atgādina "The Guardian" eksperti. Ja būsi iepriekš visu labi izpētījusi un sagatavojusies uz iespējamiem jautājumiem, uztraukumam nevajadzētu būt tik lielam. Dažiem var palīdzēt arī dažādas elpošanas tehnikas uztraukuma mazināšanai. Kā skaidro eksperti, pirms došanās pārrunu telpā, vērts izmēģināt šādu elpošanas vingrinājumu: skaitot līdz seši, ieelpo caur degunu, tad lēnām, skaitot līdz 10, izelpo caur muti.

  • Citas elpošanas tehnikas stresa savaldīšanai iespējams atrast šeit.
Noteikti vērts atbrīvoties arī no visām sliktajām domām, piemēram, "man nesanāks", "es atkal izgāzīšos". Vispirms tev ir jāiestāsta pašai sev, ka tu to spēj. Ja būsi pārliecināta, saruna vedīsies daudz raitāk. Ja nespēj sevi iedrošināt pati, iespējams, ir kāds tuvinieks, kas allaž spēj uzmundrināt tevi – sazinies ar viņu.

Pārāk ātra runāšana

Foto: Shutterstock

Viens no lielākajiem uzdevumiem, kā skaidro, piemēram, "The Guardian" eksperti, intervijas laikā ir lēna un izteiksmīga runāšana. Kāpēc tas ir grūti? Pavisam vienkārši – uztraukuma dēļ. Kad uztraucamies, mēdzam runāt daudz ātrāk, sajaucam vai izlaižam dažādus vārdus, neprecīzi tos izsakām.

Vienīgais risinājums šādās situācijās ir nomierināšanās. Eksperti iesaka interviju iztēloties kā ikdienišķu sarunu. Lai nesanāktu pārsteigties ar runāšanas tempu, vērts pielāgoties intervētāja runas manierei. Ja viņš runā samērā lēni, centies runāt tāpat, jo tieši šādā manierē viņš uztvers sakāmo vislabāk.

Noteikti vērts arī ļaut intervētājam vadīt sarunu. Bieži vien gadās, ka, ātri runājot, otrs cilvēks nespēj iespraukties, lai uzdotu jautājumu. Tātad vispirms sagaidi jautājumu, bet pēc tam uz to tieši atbildi. Runājot par jautājumiem, ja to nesaproti, droši palūdz, lai tas tiek pārfrāzēts – tas būs daudz labāk, nekā iesākt stāstīt kaut ko, ko absolūti intervētājs nelūdz.

Neverbālā komunikācija

Foto: Shutterstock


Arī neverbālajai komunikācijai ir ļoti liela nozīme intervijas gaitai un veiksmīgam rezultātam, stāsta Roziņa. Pirms intervijas atceries, ka vispareizāk būs savu mobilo tālruni izslēgt un atstāt to, piemēram, somā, nekā turēt uz galda un ik pa laikam ieskatīties tajā, vai nav kāds neatbildēts zvans, jauna ziņa pienākusi, vai lūkoties, cik pulkstenis. Darba intervijas laikā pati svarīgākā ir saruna ar potenciālo darba devēju.


"Vajadzētu pievērst uzmanību ķermeņa valodai, izvairoties no slēgtām vai šļauganām pozām, bet smaidīt un uzturēt acu kontaktu ar intervētāju, lai teiktais par atvērtu, atbildīgu, pozitīvu personību, kurai ir interese par konkrēto vakanci, nebūtu pretrunā ar ķermeņa valodu," tā Roziņa.

Nepiemērots apģērbs

Foto: Shutterstock

Pēc "CV-Online Latvia" veiktā pētījuma, gandrīz 38% darba devēju kaut reizi atteikumu potenciālajam darbiniekam galvenokārt ir nosūtījuši tieši viņa izskata dēļ, stāsta Roziņa. "Vizuālais izskats un pirmā klātienes tikšanās gluži tāpat kā CV vai motivācijas vēstule ir veids, kā potenciālais darba devējs var tevi novērtēt, piemēram, kandidāta attieksmi gan pret sevi, gan pret darbu un cieņu pret intervētāju. Var teikt, ka labs izskats var nepalīdzēt, slikts – nogremdēt, tāpēc pats galvenais, ko atzīst lielākā daļa darba devēju, lai pretendentam būtu kopts izskats, tīrs un sakopts apģērbs, nepārspīlējot ar smaržām, aromātiem un rotaslietām, kā arī sievietēm ar pārāk košu grimu."

Šeit noteikti jāuzsver, ka liela nozīme ir konkrētajam amatam, ko ir vēlēšanās iegūt, tomēr ir daži pamatnoteikumi, kas atbildīs lielākajai daļai interviju.

"CV-Online Latvia" pārstāve iesaka, ka vasaras periodā ir īpaši svarīgi atcerēties, ka neskatoties uz karsto laiku, tu nedodies uz pludmali vai dārza ballīti, bet gan uz lietišķu sarunu ar savu potenciālo darba devēju, tāpēc ir vēl vairāk jāpiedomā gan pie apģērba, gan apavu izvēles. Šorti, caurspīdīgas blūzītes, sandales, pludmales tipa apavi, noteikti nebūs labākā izvēle darba intervijai.

Būtiska nozīme ir arī aromātiem. Roziņa skaidro, ka pārspīlēšana ar smaržām, higiēnas neievērošana, uzsmēķēšana pirms intervijas vai citi aromāti ir būtiski faktori, par ko vajadzētu aizdomāties īpaši vasaras sezonā, kad dažādi aromāti ir vēl izteiktāk jūtami. Par smaržu izvēli, dodoties uz darba interviju, ir jāatceras, ka tām jābūt pavisam vieglām un neuzkrītošām. Noteikti nevajadzētu apzināti tieši pirms intervijas par daudz sasmaržoties.

Pirms dodies uz interviju nostājies pie spoguļa un kritiski aplūko sevi. Ja ir sajūta, ka kaut kā ir par daudz, tad novelc to – pat tad, ja tas ir neuzkrītošs aksesuārs. Ja apģērbā jutīsies slikti, arī citi to jutīs.

  • Vizāžistes un imidža veidotājas Gundegas Kasparsones, kā arī stilistes Inetas Zariņas padomus par to, kā atbilstoši ģērbties uz darba interviju, atradīsi šeit.

Ko darīt pēc darba intervijas un gadījumā, ja uz uzaicināto interviju neplāno doties


Foto: Shutterstock

Roziņa atgādina, ka darba intervijā galvenais sarunas virzītājs ir darba devējs un tieši viņš noteiks, kāda ir sarunas struktūra ne tikai to, kad intervijas laikā tev būs atvēlēta iespēja uzdot jautājumus, bet arī to, kad intervija būs noslēgusies.

Pēc intervijas pasakies intervētājam par uzmanību un vienojies par tālāko rīcību. Neaizmirsti izvērtēt iespēju pēc intervijas nosūtīt "follow-up" e-pastu, pasakoties par atvēlēto laiku un vēlreiz apliecinot savu interesi par konkrēto pozīciju, nepieciešamības gadījumā sniedzot arī papildu informāciju par sevi, ja intervijā kaut kas tika piemirsts, kas būtu svarīgi pieņemot lēmumu.

Ja gadījumā esi uzaicināts uz darba interviju, bet jebkādu iemeslu dēļ, zini, ka neieradīsies, obligāti par to informē darba devēju, lai "vienkārši neatnākšana" uz norunātajām pārrunām, neatspēlējas pret tevi nākotnē, kad vēlēsies pieteikties uz citu amata pozīciju vai arī uz citu darbavietu, bet uz darba pārrunām vairs netiksi aicināts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!