Tu sevi neuzskati par pasaules centru. Šķiet, ikviens no mums zina kaut vienu cilvēku, kurš ir iedomājies, ka ir pasaules "naba" un viss grozās tikai ap viņu. Tomēr realitātē tas viss ir pilnīgi citādi. Patiesa veiksme ir spēja izjust empātiju, apjaušot, ka arī citu mērķi un sapņi ir tikpat svarīgi, cik mūsējie, turklāt ir vajadzīga arī viņu palīdzīgā roka, lai virzītos uz priekšu. Vērts piebilst, ka šāda augstprātīga attieksme nereti traucē virzīties augšup pa karjeras kāpnēm, jo būtiskas ir ne tikai profesionālās iemaņas, bet arī cilvēcīgums.
Tu esi pozitīva. Cerība un optimisms ir būtiskas laimīgas dzīves sastāvdaļas. Ja tu koncentrējies tikai uz lietām, kas nogājušas greizi, tu palēnām kļūsti negatīva, depresīva, ievelkot sevi apburtā ciešanu un nelaimīgu likstu sāgā. Šādā situācijā cilvēks vairs nespēj ieraudzīt saules stariņu un novērtēt arī labo. Patiesi veiksmīgs cilvēks, neraugoties uz darba vai dzīves sagādātajām grūtībām, atradīs arī stariņu cerības un koncentrēs savus spēkus, lai no ķezas tiktu laukā, ne tikai stigt tajā arvien dziļāk iekšā.
Tu zini, ka neveiksme nav mūžīga. Kā jau ikvienam no mums, bez jebkādiem pārbaudījumiem iztikt nav iespējams, un kļūdīšanās ir pavisam normāla parādība, pēc kuras mums tiek dota iespēja laboties. Ja sanāk ar kaut ko nošaut greizi, tu automātiski nedomā, ka esi gadsimta lielākā nelaimes čupiņa, un viss sliktais notiek ar tevi. Dažkārt, tieši esot vislielākajā dzīves vai darba pagrimumā, ir iespējams sakopot spēkus un izcīnīt savu lielo veiksmi.
Tu saproti lietu īsto būtību. Ja esi piedzīvojusi, šķiet, savu sliktāko dienu darbā un ir sajūta, ka visa pasaule jūk un brūk, tu apstājies un neļauj sev tā domāt. Lai arī jebkuras likstas nav patīkamas, tu labi apzinies, ka ir kāds, kuram klājas vēl sliktāk. Katrs niecīgākais starpgadījums nav pasaules gals, pēc kura jākrīt panikā. Kā nekā – profesionālajā jomā augstu tiek vērtēta spēja reaģēt arī stresa pilnākajos momentos. Tu proti atšķirt sīkumu no tiešām baisas nelaimes.
Tu vaicā pēc palīdzības, kad tas ir nepieciešams. Spītīga tielēšanās pašai ar sevi un nevaicāšana pēc palīdzības tad, kad tā ir vajadzīga, parāda emocionālo bērnišķīgumu. Un tu to labi apzinies. Ja spēj lūgt palīdzīgu roku vajadzīgā brīdī, tu parādi, ka tev nekas nevienam nav jāpierāda, jo tev galvenais ir lielisks rezultāts, un darba lietas tu vērtē daudz augstāk, nekā savu pašlepnumu.
Apziņa, ka viss nesastāv no uzvarām un zaudējumiem. Ja kādam darbā ir paveicies vai viņš sasniedzis kaut ko nozīmīgu, tas automātiski nenozīmē, ka tu esi zaudējusi, jo neesi viņa vietā. Viss nav tikai balts un melns. Tava veiksme nav jāmēra attiecībā pret citiem, turklāt būtiska pazīme, kas raksturo veiksmīgākos cilvēkus – tu proti priecāties par citu uzvarām.
Izvairīšanās no "drāmas". Baumas birojā, nekrietna izrīkošanās vai kādi citi drāmas elementi tev ir sveši. Tu attālinies no šīm lietām, jo labi apzinies, ka tev nav jābūt pa vidu šādām jukām. Tu dod priekšroku stabilitātei. Šeit atradīsi, kā sadzīvot un veiksmīgi attālināties no kaitinošākajiem kolēģu tipiem.
Tevi neuztrauc, ko domā citi. Lai arī, protams, tu godā savu reputāciju un tēls tev ir svarīgs, tu par to neraizējies ik uz soļa. Līdzko esi saskaņā ar saviem principiem un apmierināta ar savu veikumu, tu zini, ka apkārtējiem nepamatoti iespaidot vai ietekmēt tevi ir daudz grūtāk.
Tu pieņem to, ka visu mainīt nevar. Ir lietas, ko, lai arī kā mēs gribētu, mainīt nav iespējams. Tieši tāpēc tu labi apzinies, kur savu enerģiju neieguldīt, un par to lieki nežēlojies. Tā vietā tu tiešām raugies uz lietām, kur vajadzīgas pārmaiņas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
