Sevis salīdzināšana ar citiem
Sevis salīdzināšana ar citiem ir sāpīga. Pirmkārt, ja tev rados ir kāds lielisks jomas lietpratējs un tu centīsies mīt taciņu tajā pašā nozarē, vispirms jau jārēķinās, ka salīdzinājumi no citu puses ir neizbēgami. Kad šīs replikas iesēdīsies dziļi atmiņā, sevis iztaujāšana arī nekur neizpaliks.
Otrkārt, tas var būt kāds lielisks kolēģis vai mentors darbos, kas allaž būs īstajā vietā un laikā. Kāpēc es nevaru būt tik laba? Tas ir jautājums, kas nereti var iezagties prātā, ja strādā kopā ar šāda tipa cilvēkiem, bet savi darbi nevedas tik labi.
Lai arī kāda būtu situācija, svarīgi jau pašā saknē saprast, ka salīdzināšana ne pie kā laba nenoved – tā tikai atkal un atkal spiež tevi pie zemes, graujot tavu pašvērtējumu. Tev vajadzētu salīdzināt sevi – kāda biji vakar, bet kāda esi šodien, novērojot savu attīstību konkrētajā sfērā. Protams, nevar noliegt, ka maza konkurence ik pa laikam tomēr ir veselīga, jo liek saņemt sevi grožos un cīnīties ar dubultsparu. Tomēr te nu ir jāizvērtē sekojošais: tu nevari salīdzināt sevi ar kādu, kurš ir pavisam cita līmeņa strādātājs. Respektīvi, ja esi pirmajā līmenī, nesalīdzini sevi ar kādu, kurš nule sasniedzis desmito. Centies atrast kādu līdzvērtīgu sparinga biedru.
Nesamērojama darba daudzuma uzņemšanās
Lai arī ļoti svarīgi sevi pierādīt kā uzcītīgu darbinieku, kas no darba nebaidās, ir jāsaprot, ka visam ir savas robežas. Izpalīdzēšana kādam un uzņemšanās pārvaldīt vēl kādu projektu vai pienākumu parāda tevi no labākās puses, bet, kad esi uzņēmusies atbildību par pārāk daudz lietām, sākas problēmas.