Nelaimīga darba dēļ: sešas lietas, kas to apstiprina  (2)

Nelieli asumi un domstarpības, šķiet, ir jebkurā darba vietā, jo bez tiem lielākā un pat arī ļoti mazā kolektīvā neiztikt – ir normāli, ja agrāk vai vēlāk dalās domas kādā jautājumā un rodas nesaskaņas. Tomēr, ja kolektīva attiecības ir veselīgas, nesaskaņas atrisināsies un viss varēs ritēt savu ierasto gaitu.

Noteikti jāpiemin arī tas, ka ne vienmēr draudzīgas attiecības rodas ar visiem, tāpēc pastāv iespēja, ka būs kāds konkrēts cilvēks, ar kuru tev nav īsti nekā kopīga vai viņš tevi vienkārši kā cilvēks nesimpatizē.

Situācija var būt nomācoša tajā gadījumā, ja kolektīvs ir "toksisks" un tajā valda neveselīgas attiecības, kas izpaužas sekojoši: tu jūties atstumta. Ja vien neesi neprātīgi spītīga, tad šī sajūta noteikti nemotivē darboties un strādāt ar pilnu atdevi. Tāpat šāda drāma tevi vienkārši var iedzīt stresā vai visādi citādi likt justies nomāktai, padarot uzņēmumu par vietu, kur tu nevēlies atgriezties.

Jāpiebilst, ka svarīgas ir ne tikai labas attiecības ar kolēģiem, bet arī priekšnieku. Ja jūsu starpā virmo negācijas, tas var būtiski ietekmēt tavu pašsajūtu.

Lai gan grūti atrast cilvēkus, kuri nemīl brīvdienas un kuriem atgriešanās darbā pēc nedēļas nogales nesagādā absolūti nekādas grūtības, visam ir savas robežas.

Iespējams, tavs ieradums nedaudz nīst pirmdienas saistāms vien ar to, ka apzinies, ka neesi pietiekami sagatavojusies jaunai nedēļai. Tāpēc vērts iepazīsties arī ar lietām, ko vērts darīt svētdienā, lai jaunnedēļa šķistu saulaināka.

Tomēr, ja iepriekšējā vakarā pirms došanās uz darbu teju vai krīti panikā un tavs garastāvoklis ir visai kritisks, skaidrs, ka ir kāds lielāks iemesls, kādēļ uz darbu tev doties negribas. Ja izkāpšana no gultas rīta agrumā sagādā daudz lielākas grūtības nekā tikai miega pārvarēšanu, pastāv iespēja, ka tev tavs darbs patiešām neiet pie sirds. Kāpēc mocīties un būt nelaimīgai?

Varbūt nedz kolēģiem, nedz priekšniekam, nedz arī pašam darbam nav nekāda vaina. Tomēr, neraugoties uz pozitīvo darba vidi, kaut kas pietrūkst.

Viens no iemesliem, kādēļ cilvēks ik darbadienas rītu dodas uz darbu, ir arī atalgojums. Ja tas nav taisnīgs un atbilstošs tavam paveiktajam, pavisam drīz parādīsies arī neapmierinātības dzirksts.

Vienkāršākais veids – lūgt algas pielikumu. Kā to izdarīt un kā to arī iegūt, meklē šeit. Tomēr, ja uzskati, ka papildus līdzekļus iegūsi vien ar augstāku amatu, turklāt esi pārāk kautrīga, lai to vaicātu, meklē padomus te.

Darbs, darbs un darbs. Tas ir viss, ko tu redzi, un tam nespēj saskatīt ne galu, ne malu. Arī pēc darba laika tu uzkavējies darbavietā, lai pagūtu izdarītu kādu aizkavējušos uzdevumu, turklāt darāmo stiep līdzi arī uz mājām, neļaujot sev atpūsties pat brīvdienās.

Šī noteikti nav veselīga situācija, jo nozīmē to, ka vienīgais, kas tev ir prātā, ir darbs. Un, protams, dažkārt šāda atdeve tiek augstu novērtēta un bruģē ceļu uz panākumiem, tomēr, ja cilvēkam nav šādi lielāki mērķi un nemitīga strādāšana viņam ir kā slogs, nepieciešams ieturēt pauzi, jo ne vienmēr šāda veida darbošanās ir produktīva.

Jo īpaši tad, ja cilvēkam ir ģimene vai tuvi draugi, tas var būt apgrūtinoši. Ikvienam ir nepieciešams pavadīt laiku ar saviem tuvajiem un nepazaudēt arī citas dzīves vērtības, tāpēc nemitīga strādāšana un savu mīļoto cilvēku nesatikšana var noteikti vest uz dzīves panīkumu.

Ja šajā situācijā saredzi sevi, atceries, ka ir lietas, ko darba dēļ nevajadzētu upurēt. Tās meklē šeit.

Tu esi savā darbavietā un gatava strādāt. Tikai pēc pāris stundām tu saproti, ka principā neko neesi paveikusi. Vien pārbaudījusi sociālos tīklos, e-pastu un pārminusi pāris vārdus ar kolēģiem. Kāds ir iemesls? Nespēja koncentrēties.

Tiesa, laiku pa laikam tiešām uznāk tādas dienas, kad ir absolūti neiespējami koncentrēties darbam un padarīt vajadzīgo, tomēr, ja tā nav vien reta parādība, bet tas notiek katru dienu, ir jāpadomā, kādi varētu būt iemesli. Iespējams, atbilde meklējamā tajā, ka darbs, ko dari, nav tev tuvs un tu vienkārši vairs to negribi darīt.

Ja tomēr neuzskati, ka darbā esi nelaimīga, bet koncentrēties nespēj, vērts ielūkoties šajos padomus, kā viegli uzlabot savu sniegumu un paaugstināt produktivitāti.

Vai pēdējā laikā tev viss, vienkārši sakot, "krīt uz nerviem"? Tas var būt kolēģis, kas pārāk skaļi sarunājas pa telefonu, kāds uzdevums, kas tev piespēlēts, vai jebkas cits, kas liek tavai pierei saraukties pārdomās? Turklāt, ja aizkaitinājumam darbā pievienojas vēl neapmierinātība arī mājas, vērts nedaudz apsēsties un apdomāt savas iespējas.

Iespējams, tavs darbs tevi ir novedis līdz tādai stadijai, ka tevi viss izved no pacietības rāmjiem, un tā vietā, lai to apjaustu un kaut ko mainītu, tu vienkārši sāc savas negācijas izlikt dažādos veidos, tostarp, iesaistot cilvēkus, kas šādu attieksmi nav pelnījuši.

Tāpat labs radītājs ir arī žēlošanās. Protams, reizi pa reizei ikviens no mums nopūšas, domājot par darbu, un atzīst, ka varēja būt labāk, tomēr, ja žēlošanās ir regulāra, varbūt tiešām ir vērts apsvērt iespēju kaut ko mainīt un izķepuroties no savas nelaimīguma stadijas.