Saproti, vai tiešām darbs ir problēma
Daudziem cilvēkiem ir grūti pielāgoties pārmaiņām un viņiem viss jaunais nav viegli pieņemams. Ja tu esi viens no tiem cilvēkiem, varētu būt, ka pārmaiņas profesionālajā jomā pieņemsi lēnām. Tāpēc nestreb karstu, aklimatizējies! Iedzīvojies, pierodi! Tas ir svarīgi pirms pārsteidzīgi secināt, ka problēma ir tavā jaunajā darbā.
Iepazīsties ar cilvēkiem, izproti, kā viss notiek. Varbūt tas ir tikai sarežģīts sākums, ne nīstams darbs!
Centies saprast, kas varētu būt galvenās problēmas
Arī pēc pirmo dienu izturēšanas nejūties tā, it kā nebūtu savā vietā? Ķeries pie papīra un pildspalvas. Uzskaiti tās lietas, kuras tev neiet pie sirds vai liek justies nelāgi.
Kad saraksts izveidots, padomā par to, kā tu varētu situāciju mainīt vai uzlabot. Cik problēmām vari atrast risinājumu? Jo skaidrāk būsi definējusi lietas, kas tevi darbā padara nelaimīgu, jo vieglāk tev būs atrast risinājumu situācijas novēršanai vai arī uzreiz spēsi apdomāt iespēju par jaunu darbu, kas tev būs daudz piemērotāks.
Meklē mākoņa zelta maliņu
Ja vien tavā bankas kontā nav prāva naudas summiņa, visticamāk braši iesoļot jaunās priekšniecības kabinetā un novēlēt ardievas no zila gaisa vien nevari. Arī tad, ja tavs lēmums ir strikts un esi sapratusi, ka šī pozīcija nav tev piemērota, tev vajadzēs kādu laiku, lai izdomātu tālāku rīcības plānu.
Kamēr to apdomā un meklē citas iespējas, tev kaut kā ir savs laiks tur jāpavada pēc iespējas ciešamāk. Centies saskatīt savā darbā labās lietas jeb mākoņa zelta maliņu! Pastāv iespēja, ka viss nav nemaz tik briesmīgs, kā tev sākotnēji šķita, un ir konkrētas lietas, kas patiesībā ir lieliskas.
Šo lietu saskatīšana, iespējams, tev ne tikai palīdzēs novilcināt laiku, bet varbūt palīdzēs izkristalizēt kādu atziņu par to, uz ko tu vēlētos koncentrēties jaunajos darba meklējumos.
Sakārto savu CV
Godīgi sakot, arī tad, ja savu darbu no sirds mīli, būtu vērtīgi savu CV turēt kārtībā un atbilstoši standartiem.
Tomēr, ja esi nonākuši šajā situācijā, kad tikko uzsāktais darbs nav radīts tev, tas būs jo īpaši svarīgi. Kā raksta eksperti, šajā gadījumā CV nevajadzētu pieminēt savu pēdējo (darbu, kurā pašlaik strādā un ienīsti) pieredzi. Kāpēc? Ja tu sāc meklēt jaunu darbavietu tikai pēc tam, kad tajā esi pavadījusi, piemēram, nedēļu, tas neradīs sevišķi stabila un lojāla darbinieka tēlu. Lai arī ne vienmēr tā tiek uzskatīta par problēmu, zināmu mulsumu, kā arī jautājumus tas var raisīt. Un, reāli domājot, ir diezgan grūti korekti izteikties, kāpēc no šī darba kuģa nolēmi nokāpt tik ātri.
Starp citu, arī vēlāk – neatkarīgi no tā, kāds būs tavs nākamais solis – ir svarīgi atcerēties, ka nav vajadzības pieminēt visu darba pieredzi, ja uzskati, ka tā nerotās tavu CV. Ja pavadīji tur īsu laiku un neko neiemācījies, kādu gan labumu tā var dot tev?
Sazinies ar paziņām un nebaidies spert soli atpakaļ
Kā norāda eksperti, vismaz 60 procenti darbu tiek iegūti, pateicoties paziņām un viņu ieteikumiem. Tavs nākamais darbs var būt viens no tiem!
Sazinies ar seniem kolēģiem, studiju laika biedriem, augstskolas pasniedzējiem un draugiem. Varbūt viņiem ir kāds lielisks piedāvājums? Tu nekad nevari zināt, kurš no viņiem varētu tev atsūtīt lielisku darba piedāvājumu vai ieteikumu, uz kuru pusi skatīties!
Gluži tāpat nevajadzētu baidīties spert soli atpakaļ. Varbūt esi apjautusi, ka vecajā darba vietā nebija nemaz tik slikti? Ja aizgāji no turienes augstu paceltu galvu, varētu būt visai grūti saņemties, tomēr ja darbs tev ļoti patika, iespējams, tas ir tā vērts. Tā kā darbā pavadām ļoti daudz laika, svarīgi ir atrast tādu, kas tev patiešām patiktu!
Pieredzes stāsts: histēriskās raudāšanas svētdienās un atlūgums pirmajā nedēļā
Ance ir vairākas reizes sākusi strādāt darbavietā, kas viņai nepatīk. Vissāpīgākā pieredze bija, uzsākot darba gaitas kādā no Rīgas vidusskolām, strādājot par angļu valodas skolotāju. "Tu astoņus gadus dzīvo ar pārliecību, ka būsi skolotājs, un tad pirmajā mēnesī, kad tu sāc to darīt, saproti, ka tas nav tev." Kopumā viņa nostrādāja trīs mēnešus, jo centās sev iestāstīt, ka darbs nav tik briesmīgs, ka vienkārši pie tā jāpierod.
"Tagad jau man tas šķiet smieklīgi, bet es atceros, kāda bija sajūta svētdienās," stāsta Ance. Viņa, iedomājoties par to, ka nākamajā dienā jādodas uz darbu, sāka histēriski raudāt. "Atceros, ka sēdēju istabā uz grīdas, šūpojos un pinkšķēju." Galvā jaukušās domas par to, ka viņa ir neveiksminiece un muļķe. Tagad, par to stāstot, Ance smejas. Jāpiebilst, ka gadu vēlāk viņa nolēma vēlreiz izmēģināt darbu skolā, jo cerēja, ka problēma bija konkrētajā vidusskolā, nevis viņas nepatikā pret šo darbu. Viņa kļūdījās.
Saprotot, ka darbs, par ko sapņojusi ilgu laiku, nav piemērots viņai, Ance nolēma pilnībā mainīt darbības nozari. Uz jauno darbu viņa gāja iedvesmota un pozitīvi noskaņota, jo darba intervija liecināja, ka viņa nonākusi sev piemērotā kolektīvā, tomēr jau pirmajā dienā Ance saprata, ka kļūdījusies. "Mani kolēģi bija ļoti aizspriedumaini pret atšķirīgām dzīves izvēlēm, izskatu un rasi. Es novēroju īstu rasismu darbavietā. Es nejutos pieņemta, es nejutos iederīga, jo man nešķiet smieklīgi apsmiet vai aprunāt kādu."
Ceturtajā dienā Ance aizgāja uz tualeti un sāka raudāt, jo saprata, ka viņa atkal nav atradusi īsto vietu sev. Pēc divām dienām sieviete iesniedza atlūgumu. Viņa secina, ka darbavietā, kur bija jauki kolēģi, problēma bija nepatika pret pašu darbu, bet vietā, kur darbs šķita pieņemams, viņa nevarēja iekļauties kolektīvā.
Tagad Ance nodarbojas ar tulkošanu un par savu izvēli ir ļoti priecīga. Viņa priecājas par to, ka nesamierinājās un nepadevās, jo darbs tomēr ir trešā daļa no dzīves un puse no tā laika, ko viņa pavada nomodā. "Ja es nevaru būt laimīga tajā laikā, tad kas man vispār no dzīves paliek?" Viņa uzsver, ka tas nebija slinkums vai vienkārša nepatika pret darbu: "Tas nav normāli, ka tu raudi svētdienās, krīti histērijā vai ceri, ka pa ceļam uz darbu tevi notrieks mašīna."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
