Pieci jautājumi, kurus nepieciešams sev uzdot pirms atlūguma rakstīšanas  (4)

Kad savā darbā nejūties labi, vērts nedaudz pagremdēties atmiņās un saprast, cik ilgi jūties nomākta. Vai tās ir dienas, nedēļas, mēneši? Vai tā ir tikai fāze vai jau ilgtermiņa problēma?

Varbūt tā ir tava darba specifika, ka kāda nedēļa ir īpaši nervus kutelīga, bet pēc tam ierastais dienas režīms atgriežas, kā arī dzīve atkal ir daudz mierīgāka. Protams, ja jūti, ka tas nav vien saspringts periods, bet jau reāla, ilglaicīga problēma, vajadzētu padomāt, kā šo situāciju vērst par labu.

Ja tomēr esi apņēmības pilna kaut ko darīt lietas labā, centies meklēt cēloni savai sliktajai pašsajūtai. Bet, kad tas atrasts un izdomāts, kā problēmu novērst, iespējams, noderēs šie padomi, kā no jauna iemīlēties savā darbā.

Pirms spert pārdrošus soļus, noteikti jāizkristalizē, vai tavām problēmām nav jau saredzamas beigas. Piemēram, varbūt pavisam drīz noslēgsies kāds sarežģīts projekts, kas pēdējā laikā sagādājis ne mazums problēmu, vai arī tas ir kāds pavisam kaitinošs kolēģis, kurš patiesībā jau ir izteicis ideju meklēt jaunas karjeras iespējas.

Lai arī dažkārt padoms paciesties var šķist pat neiedomājams, vajadzētu apjaust, ka arī pārsteidzīgs lēmums par aiziešanu no darba tikai kāda saspringtāka perioda dēļ var būt visai aplams, un to vēlāk var nākties nožēlot. Turklāt dažkārt tieši apziņa, ka pavisam drīz mokas beigsies, var likt saņemt sevi rokās un uz situāciju raudzīties pavisam citādāk.

Lai vai kā, pirms pieņem kādus nopietnākus lēmumus, aplūko šo 10 soļu plānu, lai darba pamešana nebūtu pārsteidzīgs lēmums.

Vēl viena lieta, kas tev jāsaprot no konkrētās situācijas, – vai tavas iedomas par šo darbu nav pārāk augstas?

Te var būt dažādi scenāriji. Piemēram, atnākot uz jauno darbavietu, tev viss šķiet ideāli. Var paiet pat gadi, un vēl joprojām ar smaidu vari strādāt, jo viss, kas tiek piedāvāts, tevi tiešām apmierina. Tomēr, laikam ritot, tev sāk šķist, ka, ja jau sākums bija tik daudzsološs, laiks atkal kaut kam grandiozam. Tomēr nekas nenotiek. Šādos gadījumos nereti pat grūti aizdomāties, ka konkrētajā vietā tāpat jau ir gana labi, jo sajūta, ka esi pelnījusi kaut ko vairāk, nepamet.

Otra situācija savukārt var būt saistīta ar to, ka, uzsākot strādāt kādā uzņēmumā pēc studijām vai cita darba, tavas ilūzijas par to, kā viss notiek realitātē, īsti neatspēkojas.

Jebkurā no šiem gadījumiem cilvēks var izjust vilšanās sajūtu. Tāpēc, iespējams, vērts uz situāciju palūkoties nedaudz pozitīvāk, novērtējot to, kas tev jau ir, un cenšoties saprast, vai ar to ir pietiekami.

Darīt darbu, kas ir pretrunā ar taviem uzskatiem, ir gluži tāpat kā iet pret straumi. Virzība notiek, taču ļoti lēni un smagi.

Ja saproti, ka pilnvērtīgi turpināt darboties vairs nespēj un savu izvēli esi rūpīgi izsvērusi, sāc apdomāt, ko tu varētu darīt turpmāk. Varbūt ir iespēja uzņemties kādus jaunus pienākumus, kas liks tev justies apmierinātai par to, ko dari. Tikpat labi – tu esi izaugusi no sava amata, un jauna pozīcija ir tieši tas, kas tev vajadzīgs. Ir vērts painteresēties par dažādām iespējām, jo nekad nevar zināt, kā viss var iegrozīties.