Kaitnieki paši sev. Kā inteliģenti cilvēki var būt par cēloni konfliktiem darbā  (1)

Ir labi, ja vari būt pārliecināta par sevi vai sasniegt mērķus, izmantojot aso prātu, gudrību un inteliģences paraugu, taču tas nebūt nav viss. Pirmās problēmas var rasties jau tajā brīdī, kad jūti – sasniegtie mērķi nav tik lieli, kā cerēts. Tad gluži kā ķēdes reakcija turpinās sevis šaustīšana un problēma līdz galam netiek atrisināta. Tomēr lēnāk pār tiltu – pats svarīgākais, ka apzinies šāda savas personības aspekta netikumu, jo ar tiem ir iespējams cīnīties.

Strādājot cieši ar citiem cilvēkiem, ir svarīgi ne tikai parādīt savu gudrību, bet arī redzēt, novērtēt un atbalstīt citus, izceļot vai kādā citā veidā izrādot viņu labās spējas un prasmes. Nereti ar inteliģenci apsēsti cilvēki aizmirst par citiem, bet spēj saredzēt tikai savas labās īpašības. Turklāt, ja šāda tipa darbinieks vada citus cilvēkus, pastāv iespējamība, ka kolēģos netiks attīstīti talanti un prasmes, kas potenciāli varētu notikt.

No vienas puses ir saprotams, ka katram ir vēlēšanās balstīt tikai savas stiprās puses un vājās atlikt malā. Tas notiek arī ar šiem gudrajiem – viņu prasme pārvaldīt un izprast informāciju, piemēram, nespēja aptvert, ka arī atbalsts citiem var nest kāda veida labumu. Tieši šāda veida kaitniecība ilgtermiņā nenes nekādu labumu ne pašai, ne apkārtējiem.

Kāds ir risinājums? Centies izdomāt, kādas tavas stiprās puses var palīdzēt pārvarēt vai attīstīt personības vājos punktus. Ja tev padodas mācīšanās process, tad liec to lietā, lai izprastu tieši savas vājās puses. Tomēr nevajadzētu pārspīlēt un kādā veidā sevi mainīt – tiecies pēc izpratnes un pareizās attieksmes.

Zināms, ka komandas darbs ir viens no svarīgākajiem aspektiem efektīvi funkcionējošā uzņēmumā. Komanda var atbalstīt, palīdzēt, sniegt vajadzīgo kritiku un tiekties pēc uzliktajiem mērķiem. Tomēr gudriem cilvēkiem dažkārt ir grūtības sastrādāties ar citiem, neizprotot viņu darbības veidus vai pienākumus. Līdz ar to rodas neskaitāmi konflikti starp "karojošajām nometnēm", piemēram, inteliģentam cilvēkam var rasties neizpratne par to, ka plānošanas process notiek pārāk ilgi.

Uzskatu sadursmes var rasties arī no tā, ka darbu sadale nav efektīva – gudrais uzskata, ka pienākumus izpildīs ātrāk, taču uzņemas par lielu darba apjomu, savukārt otra puse neizprot, kāpēc uzdevumi vispār netiek piedāvāti. Te klāt pievienojas arī perfekcionistu sindroms, kas neļauj piekāpties un spiež darbus izpildīt pāri pilnībai, nereti morāli un fiziski izdegot.

Kāds ir risinājums? Neaizmirsti par saviem dotumiem, jo gudrība un perfekcionisms var lieti noderēt, taču centies izprast arī otru pusi. Spēcīgā komandā ir vajadzīgi dažādi prāti, idejas un viedokļi, lai jūs spētu sasniegt augstākos mērķus. Noteikti sniedz savu skatījumu, taču tajā pašā laikā ieklausies citos – abpusēja sapratne vienmēr būs cieņā.

Kāds var kļūt pārlieku pašpārliecināts izskata dēļ, taču inteliģenti cilvēki nereti tādi veidojas gudrības iespaidā. Tomēr ir skaidrs, ka nesamērīgi liela pārliecība par sevi, ar laiku rada nepatiku citos. Dažkārt tas notiek tāpēc, ka uzņēmuma vai darba vidē ir vēl citi – gudrāki, kas savā veidā rada konkurenci. Tad nu visi, kas sevi uzskata par inteliģentākiem nekā citi, savā starpā "rīvējas", izmantojot savu pašpārliecību.

Kāds ir risinājums? Ja jūti, ka centies sevi kādā veidā pierādīt kā gudru darbinieku vai iestājies cīņā ar līdzvērtīgu, objektīvi izskati situāciju. Ja vajadzīgs, pieaicini kādu no malas, kas var sniegt tev neitrālu viedokli. Centies apskatīt situāciju no pavisam cita aspekta, piemēram, ja strādā ar tikpat zinošiem un kvalificētiem darbiniekiem, kāda esi tu, tad tas liecina par sava veida sasniegumu.

Tāpat mēģini rast atbalstu no kolēģu puses. Tas nenozīmē sadalīt uzņēmumu divās karojošās pusēs, tomēr palīdzība no malas var būt kaut morāli nozīmīga. Iespējams, problēmas atrisināšanai vajadzīga vien abu pušu saruna.

Dažkārt inteliģenti cilvēki bieži garlaikojas, jo zinātkāre nav tieši tas pats, kas ziņkārība. Tāpēc rodas situācijas, kad notikumi ir pārlieku paredzami, uzdevumi tiek izpildīti ātrāk nekā citiem un darbs nešķiet vairs tik izaicinošs. Turklāt, ja ikdienā nav pārlieku jāizmanto radošā domāšana, tad ir lielāka iespējamība, ka tā pārvēršas par garlaicības burbuli. Tas pats nereti notiek ar ekspertiem konkrētās nišās, kurās mainība ir lēna vai nenotiek nemaz.

Kāds ir risinājums? Varētu šķist, ka tas rodams pilnīgi pretējās darbībās, piemēram, drastiski mainīt karjeru un ikdienu, taču tā nebūt nav. Viens no ieteikumiem ir novērtēt savu dzīvi kopumā – izprast plusus un mīnusus, kā arī lietas, kas patīk un kas – tracina. Pēc šī vērtējuma arī sapratīsi, kas būtu jāmaina. Otrs variants ir pievērsties, nevis darba dzīvei, kas pēc būtības tev izdodas, bet privātajai dzīvei, vaļaspriekiem, fiziskām aktivitātēm – varbūt tev ir pietrūkušas tās.

Tomēr arī ziņkārību ir vērts likt lietā, jo nekad nav par vēlu iemācīties ko jaunu. Ja jūti potenciālu savā karjerā, tad apsver iespēju studēt jomu padziļinātāk. Galvenais saprast, kas pašai liekas svarīgi un var garlaicības mākoni izkliedēt.

Viena no gudru cilvēku problēmām ir arī pārlieku dziļā un nopietnā domāšana. Tas var izpausties, ilgi un gari diskutējot par jauninājumu uzņēmumā, kas noved pie citu pacietības zuduma un noguruma. Tāpat inteliģence var likt izpētīt lietu līdz sīkumiem, taču, kad risinājums jāliek lietā, nav reālas sapratnes par pārējiem aspektiem. Diskusiju process var novest arī pie iepriekš minētajām problēmām, piemēram, nesadarbošanos komandā.

Kāds ir risinājums? Censties raudzīties uz kopējo kontekstu un vajadzībām, apsverot, kā padziļinātāks izpētes process var palīdzēt mērķu sasniegšanā. Nav jēgas iedziļināties lietās, kas nenes vajadzīgos risinājumus. Tāpat var palīdzēt pavisam vienkāršas darbības, piemēram, pauzes starp sapulcēm vai darbu, lai dziļās domas neieilgtu. Arī redzesloka paplašināšana var būt noderīga, izprotot ne tikai vienu pusi, bet arī otro, trešo un pat ceturto.

Tev var piemist visi nosauktie kaitniecības veidi, taču tikpat labi – neviens. Tomēr ir vērts atbrīvoties no kauna vai nosodījuma attiecībā pret kolēģiem, jo tie nekādā veidā nepalīdz ikdienas darbā. Savukārt jebkuru no konfliktus vai nesaprašanos izraisošajiem elementiem savā personībā vari mainīt – mērķtiecīgā, praktiskā un risinājumus meklējošā veidā.