Meliem īsas kājas: kā cilvēka seja nodod nepatiesus apgalvojumus  (4)

Iedvesmojoties no portāla "Business Insider", apkopojam vairākas pazīmes cilvēka sejā, kuras parāda melošanas esamību. Turklāt, ja vēlies pārbaudīt kādu personu, sākumā sāc ar pavisam vienkāršiem jautājumiem, lai novērotu cilvēka seju – kā tā kustās, kādas grimases tiek lietotas. Vēlāk jau vari uzdot sevi interesējošās tēmas jautājumus un salīdzināt ar tālāk aprakstītajām pazīmēm.

Cilvēka acis nereti ir tās, kuras nodod melošanas faktu. Ja ievēro, ka sarunu biedrs savas acu zīlītes satraukti kustina no vienas puses uz otru, iespējams, viņš šobrīd melo. Tāpat redzes orgāna kustības liecina par nekomfortablu sajūtu, ko var salīdzināt ar nepatiesības sniegšanu. Tā ir arī psiholoģiska reakcija uz to, ka cilvēks jūtas iekļuvis lamatās tavu jautājumu dēļ, uz kuru viņš, visticamāk, nemaz nevēlas atbildēt.

Ja parasti cilvēks acis mirkšķina vidēji piecas vai sešas reizes minūtē, kas ir aptuveni ik pēc 10 līdz 12 sekundēm, melošanas gadījumā var novērot pat vairākas acu plakstiņu kustības pēc kārtas. To īpaši viegli pamanīt, ja iepriekš sarunu biedrs bijis mierīgs un acis mirkšķinājis dabiski, taču brīdī, kad saruna ievirzās citā gultnē – viņš satraukuma ietekmē sāk straujāk kustināt acu plakstiņus. Tomēr jāņem vērā, ka, piemēram, cilvēkiem, kuri cieš no Alcheimera slimības, acu plakstiņu kustināšana būs lēnāka, bet šizofrēnijas pacientiem – ātrāka.

Arī acu aizvēršana uz vienu vai divām sekundēm var liecināt – sarunu partneris šajā brīdī melo. Tas tiek skaidrots ar cilvēka aizsardzības mehānismu. Savukārt skatiena virzienam ir būtiska nozīme – tas var liecināt gan par reālu atmiņu stāstu, gan nepatiesības izdomāšanu. Piemēram, labroči, atbildot uz jautājumu par kādu pagātnes notikumu, atceras to, skatienu vēršot uz augšu virzienā pa kreisi.

Tomēr, ja skatiens tiek vērsts pretējā virzienā, tas ir – pa labi, cilvēks konkrētajā brīdī stāstu izdomā pats. Kreiļiem šīs puses ir pretējas – taisnība tiek stāstīta augšup vērstā skatienā pa labi, bet melošanā vari pieķert, ja skatiens vērsts pretējā virzienā. Vēl daļa cilvēku, atceroties kādu notikumu, skatienu vērš taisni, tādā veidā izmantojot vizuālo atmiņu.

Īstenām melu ekspertēm noderēs arī šāda pazīme – ja saruna notiek saistībā ar atmiņām par noteiktām smaržām vai sajūtām, piemēram, drēgniem laikapstākļiem vai puvuma smaku, labrocis skatienu vērsīs virzienā uz leju un labo pusi. Tā spēsi atšķirt patiesību no meliem, taču tajā pašā laikā klausies uzmanīgi pašā stāstījumā, iespējams, tas jau norādīs aizdomīgas situācijas, kuras liecina par melošanu.

Patiesa smaida gadījumā cilvēka seja burtiski atplaukst – acu kaktiņos veidojas nelielas krunciņas, kādam vaigos parādās bedrītes. Tomēr melu gadījumā var tikt izrādīts nepatiess smaids. To visbiežāk var atpazīt ar acu palīdzību – ja tās nepiedalās smaidīšanas procesā, cilvēks, visticamāk, izdomā vai stāsta melus.

Tāpat meļa atmaskošanā novēro roku kustības uz sejas. "Business Insider" norāda, ka melu gadījumā nereti niez kāda sejas daļa, piemēram, deguns vai vaigs. Tajā brīdī, kad netiek stāstīta patiesība, cilvēks var pieskarties un censties šo vietu pakasīt. Visbiežāk to skaidro ar melu laikā notiekošajiem ķīmiskajiem procesiem, kuri var izraisīt arī niezi.

Mutes kustībām arī ir nozīme, piemēram, lūpu stāvoklim. Ja cilvēks ir mierīgs, arī mutes daļa izskatās dabiski un brīvi, taču melu gadījumā var novērot lūpu saspiešanu vai saspridzinājumu. Turklāt cilvēki, kuri melo, pastiprināti izjūt sausu mutes dobumu, kas attiecīgi noved pie lūpu saspiešanas vai košļāšanas. Savukārt pašas lūpas šajā gadījumā var kļūt pat baltas, kas ir vēl viena melošanas pazīme.

Dažiem meli padodas itin viegli, bet citus nodod viņu pašu ķermenis. Tāpēc, ja vēlies atmaskot kādu, kurš nestāsta patiesību, pavēro, vai neizdalās pārmērīgi daudz sviedru. Saprotams, ka tie var būt saistāmi ar citām jomām – veselības problēmām, pārlieku siltu vidi vai spilgtu apgaismojumu, taču, ja šādu faktoru nav, visticamāk, cilvēks melo.

Parasti sviedrus vislabāk var pamanīt uz sejas, precīzāk – pieres. Tomēr tie var būt arī uz vaigiem un pat uz kakla aizmugurējās daļas. Turklāt par to esamību bieži var pamanīt brīžos, kad pats melis norāda vai veic darbības, lai sekrētu noslaucītu ar salvetes vai dvieļa palīdzību. Savukārt nosarkšana sarunas laikā ir vēl viena melošanas pazīme.

To visbiežāk var novērot tieši sievietēm, kuras izjūt pastiprinātu stresu un viņu vaigi kļūst sārti. Nosarkšanu izraisa nejaušs reflekss, un tā ir kā reakcija brīdī, kad izdalās adrenalīns. Saprotams, ka sārtums vaigos var liecināt par pavisam citām situācijām, piemēram, sieviete izjūt kaunu vai jūtas neērti. Tāpēc ne tikai šo, bet arī citas pazīmes, jāskata kontekstuāli kopā ar sarunas tematiem, virzību un stāstījumu kopumā.