Nomācošs stress pārņem darba ikdienu: ko darīt, lai satrauktos mazāk

Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā mazināt stresa ietekmi, ir dziļa un lēna elpošana, norādīts "Forbes". Teiciens – "Elpo dziļi" šajā gadījumā ļoti labi noder. Tās var būt saspringtas sapulces vai nepatīkams zvans, pēc kura saproti, ka vēders griežas un ir grūti elpot. Tādos vai līdzīgos gadījumos noteikti paņem pauzi, lai atjaunotu līdzsvaru, izmantojot elpošanas vingrinājumus. Viens no tādiem – ieelpo piecas sekundes, tad aizturi elpu tikpat ilgi un lēni izelpo caur degunu.

Tomēr tikpat liela nozīme jāpievērš arī uzturam un kvalitatīvam miegam. Var šķist, ka stresa līmeni provocē tikai apkārtējie faktori, taču arī tev pašai jāspēj pasargāt sevi jau ar pamata elementu nodrošināšanu. Biežs izsalkums, kurš nereti noved pie galvassāpēm, vai bezmiegs tavam ķermenim nodara tikpat lielu stresu kā laikus nenodots projekts. Tā vietā rūpējies par atpūtu un pilnvērtīgu pārtiku, lai darba vietā pietiktu spēka atbildīgajiem pienākumiem.

Portāls "Verywell Mind" norāda, ka biežākie stresa cēloņi darba vietā ir savstarpēji konflikti, darba organizācijas trūkums, vairāku pienākumu veikšana vienlaicīgi un fizisks diskomforts. Ja kādu no iemesliem saskati arī savā ikdienā, turpinājumā lasi tehnikas, kuras var palīdzēt.

Stress darbā nereti ir tikai sekas jau neveiksmīgi iesākušam rītam, piemēram, aizgulēšanās, sastrēgumi, autostāvvietas meklējumi un nepaēstas brokastis jau ir raisījušas tavas dusmas. Vēlāk darba vidē notiekošais un tava reakcija uz to var būt rīta atspoguļojums, kurš nereti pārvēršas stresā. "Verywell Mind" vēstīts, ka reizēm cilvēki pat neaizdomājas, kā viņu ikdiena darbā var mainīties, ja rīts ir pavadīts mierīgi, ieplānojot brokastis, papildu laiku nokļūšanai uz darbu un galvenais – pozitīvu attieksmi.

Tomēr dažkārt pie vainas var būt sarežģītāki iemesli, piemēram, nav skaidrība par prasībām vai tās nav izpildītas no darba devēju puses. Ja skaidri nezini par saviem pienākumiem vai atbildībām, var rasties papildu satraukums un pat konflikti. Šādās situācijās noteikti nevajadzētu ciest ilgstoši, bet gan doties pie priekšnieka, lai vēlreiz izrunātu un tiktu ieviesta skaidrība abām pusēm.

Turklāt nav vērts iesaistīties konfliktos – tie tikai ietekmēs gan tavu fizisko, gan emocionālo veselību. Daži var izjust pamatīgu satraukumu, pat ja tieši nav saistīti ar konflikta notikumiem, bet stress tiek izjusts tāpat. Tas nenozīmē, ka paralēli notiekošajam izplati baumas, aprunā kolēģus, bet gan centies koncentrēties tikai uz savu darbu. Ja tev labi padodas strīdu risināšana, vari iesaistīties kā sarunu vedēja, tomēr vienmēr padomā, vai arī tās tevi neietekmēs un neizraisīs stresu.

It īpaši mazāk organizētiem cilvēkiem nereti rodas lielāks stress darba vietās – bieža kavēšana, paskaidrojumi par nepadarītiem un laicīgi neizpildītiem darbiem ir viņu ikdiena. Tāpēc pavisam vienkārša metode cīņai ar stresu ir savas dienas plānošana un organizēšana tā, lai tev būtu skaidrība un pārliecība par notiekošo. Ja spēsi kaut nedēļu ievērot veiksmīgu organizētību, noteikti jutīsies atvieglotāka un arī mierīgāka.

Tomēr ne mazāk svarīgi ir pievērst uzmanību fiziskam diskomfortam. Iespējams, ka nepamanīsi stresu, ja sēdēsi neērtā krēslā dažas minūtes, taču ilgtermiņā var parādīties muguras vai plecu sāpes, kuras izraisa tavu satraukumu. Izjūtot diskomfortu ilgstoši, arī tu kļūsti nīgra un neapmierināta, kas ir labi saprotams. Te var pieskaitīt arī trokšņus, nevēdinātas un drūmas telpas.

Mūsdienās bieži runā par cilvēku prasmi – vairāku pienākumu veikšanu vienlaicīgi (multitasking). Pat ja tā patiesi uzlabo paveikto uzdevumu skaitu, ne vienmēr vairāku funkciju veikšana vienā laikā nodrošina labāko kvalitāti. Nereti cilvēki attopas, ka gan runā pa telefonu, raksta e-pasta vēstuli, gan vienlaicīgi cenšas kalkulatorā veikt aprēķinu, kas bieži noved pie stresa palielināšanās. Centies savu fokusu vērst tikai vienā virzienā un tad, kad pienākums ir izpildīts, pievērsies nākamajam.

Pastaiga pusdienlaikā var būt lielisks veids, kā ne tikai fiziski izkustēties, bet ari ieelpot svaigu gaisu un izrauties no darba vides, it īpaši, ja dienas laikā jūties satraukta un izjūti stresu. Tā var būt gan pastaiga, gan treniņš pusdienu vietā vai izkustēšanās pie darba galda. Nav svarīgi tieši tas, ko tu veic, bet gan tas brīdis, kad dienas laikā velti laiku atpūtai, sev un uz brīdi aizmirsti par pienākumiem.

Ja pēc rakstura esi perfekcioniste, ir lielāka iespējamība, ka darba vidē vai arī mājās izjutīsi lielāku stresu. Tas skaidrojams ar šādu cilvēku vēlmi vienmēr visu izdarīt perfekti, tomēr ir svarīgi saprast, ka kļūdīties ir cilvēcīgi. Turklāt – jo pārliecinošāka būsi, ka savas kļūdas proti izlabot, jo vieglāk tev būs strādāt. Saprotams, ka savu būtību mainīt ir grūti, tomēr mācies pieņemt to, ka viss ne vienmēr izdodas, kā plānots.

Savukārt mūzikas klausīšanās var būt vēl viens veids, kā samazināt tavu satraukumu darba vietā. Izveido savu iecienītāko izpildītāju dziesmu izlasi un klausies ikdienā. Ja tev nav iespējams atskaņot mūziku darbā, uzliec to mašīnā, kamēr dodies mājās. Mīļāko dziesmu klausīšanās uzlabos ne tikai tavu garastāvokli, bet arī ļaus aizmirst par darbā notiekošo, kas automātiski noved pie mazāka stresa līmeņa.