Skarbas un nesaudzīgas dzīves mācības, kuras likt lietā veiksmīgākai nākotnei

Agrāk vai vēlāk visi piedzīvo neveiksmi, taču atšķirība no vairāk un mazāk veiksmīga cilvēka ir tāda, kā uz šo likstu tiek reaģēts. Viens no variantiem ir gūt pieredzi un iedvesmu labākai nākotnei, tomēr neskaitāmi cilvēki izvēlas destruktīvāku variantu – nesaudzīgo mācību uztvert par neveiksmju sēriju ikdienā, kam īpaša uzmanība nav jāpievērš. Bredberijs norāda, ka brīdī, kad dzīves mācībai piešķir pareizo attieksmi, tā kļūst par labāko skolotāju, kāds tev jebkad ir bijis.

Lai arī par kādu dzīves aspektu tu domātu, pirmais solis mērķu sasniegšanā vienmēr būs tas grūtākais. Tāpēc neskaitāmi cilvēki nokavē savu iespēju, nemotivē sevi, lai sasniegtu kaut mazāko mērķi, jo jūt grūtības, pārvarot pirmās likstas. Tajās var mīties bailes, neizdošanās un vilšanās sajūtas, kā arī trauksme par neveiksmi. Tomēr, lai tiktu uz priekšu, ir jāsper pirmie soļi, lai cik sarežģīti tie būtu.

Panākumi nevar rasties vienā vakarā – šo derētu ielāgot daudziem, it īpaši – nepacietīgajiem. Lai neizklausītos tik pesimistiski, der ielāgot, ka ne jau tas rezultāts būs pelnītie augļi, bet gan process, kamēr tu līdz tiem nokļūsti. Bredberijs min lielisku piemēru – Henrijs Fords automašīnu biznesam pievērsās tikai 45 gadu vecumā, skaidrojot, ka panākumi prasa laiku un pūles. Kaut arī šķiet, ka nekad mērķi nesasniegsi, ja jau šobrīd izbaudi procesu un priecājies, piemēram, par katru darba dienu, esi jau soli tuvāk veiksmīgākai dzīvei.

Kontrole ir vēl viena dzīves mācība, kuras apgūšana var būt pietiekami skarba. Daudzi to neuztver nopietni un nākamajā reizē atkārtoti kāpj uz grābekļa. Tomēr kontrole var sabrukt gluži kā kāršu namiņš, ja maini savu reakciju uz to. Saprotams, ka situācijas var būt dažādas – vieglākas un arī ar asāku vārdu pārmaiņu, taču atslēgas vārds šādos notikumos ir tava attieksme pret kontroli, piemēram, nepakļaujoties kolēģu provokācijām un viņu uzstādītajiem kontroles modeļiem.

Pagātne, tagadne un nākotne – tā dēvētie trīs laiki, kurus pēta, dzīvo un gaida katrs. Tomēr lielākās problēmas rodas no tā dēvētajiem ceļojumiem laikā. Piemēram, pārlieku biežas skatīšanās pagātnē vai arī nepārtrauktas nākotnes gaidīšanas. Lai cik banāli tas izklausītos, bet dzīve rit šeit un tagad. Iespējams, dzīves mācību guvi senā pagātnē un tāpēc tajā lūkojies pārlieku bieži, savukārt otra galējība – milzīgās cerības un gaidas, šķiet, rodamas tepat aiz stūra. Bredberijs piemin vislabāko no variantiem – tagadni, kad faktiski nav kontroles pār laiku.

Lai arī cik skaudra būtu patiesība, tikai maza daļa tuvinieku un apkārtējo cilvēku patiešām vēlēsies un sniegs atbalstu jebkādās dzīves situācijās. Turklāt vēl lielāku eļļu ugunij piemetīsi, ja centīsies apkārtējo viedokļus kādā veidā ietekmēt un mainīt, kas var liecināt par tavu izmisumu atbalsta gūšanā. Tas var būt apgrūtinoši, bet tā vietā, lai satrauktos par atbalstu, izproti, kāpēc tev tas tik ļoti nepieciešams. Iespējams, pašu svarīgāko atbalstu jau gūsti no otrās pusītes, bet tev ir nepieciešamība apliecināt sevi citu priekšā.

Lielākā nožēla ir un paliek bailes jeb neuzdrīkstēšanās rīkoties tieši tagad, bet gaidīt ideālo brīdi. Bredberijs norāda, ka bieži dzird citus cilvēkus jautājam: "Kas ir sliktākais, kas ar tevi var notikt?" Atbildes meklēšana paliek katra ziņā, tomēr daudzi norāda uz to, ka sliktākais, kas var notikt, ir izdzīvot, nevis dzīvot.

Veiksmīgu cilvēku pamatā ir nepārtraukta mācīšanās, kas nozīmē ne tikai savas izglītības ziņā, bet arī personīgajā izaugsmē. Turklāt pamatā ir savu kļūdu un neizdošanos, kā arī triumfu pētīšana, kas noved pie attīstības. Šādi cilvēki izmanto visu, lai mainītos un sasniegtu sevis un sava darba labāko versiju.