Dzīves likstas un nesaudzīgi notikumi var šķist kā īstena neveiksmes formula, tomēr no otras puses – skarbas pieredzes spēj atvērt acis veiksmīgākai nākotnei. Šoreiz, iedvesmojoties no psihologa un emocionālās inteliģences pētnieka Trevisa Bredberija sniegtajiem padomiem vietnē "LinkedIn", "Viņa" piedāvā apskatīt daļu dzīves mācību, kuras iespējams likt lietā, lai nākotne iezīmētos daudz veiksmīgākās krāsās.

Agrāk vai vēlāk visi piedzīvo neveiksmi, taču atšķirība no vairāk un mazāk veiksmīga cilvēka ir tāda, kā uz šo likstu tiek reaģēts. Viens no variantiem ir gūt pieredzi un iedvesmu labākai nākotnei, tomēr neskaitāmi cilvēki izvēlas destruktīvāku variantu – nesaudzīgo mācību uztvert par neveiksmju sēriju ikdienā, kam īpaša uzmanība nav jāpievērš. Bredberijs norāda, ka brīdī, kad dzīves mācībai piešķir pareizo attieksmi, tā kļūst par labāko skolotāju, kāds tev jebkad ir bijis.

Pirmais solis vienmēr ir grūtākais

Lai arī par kādu dzīves aspektu tu domātu, pirmais solis mērķu sasniegšanā vienmēr būs tas grūtākais. Tāpēc neskaitāmi cilvēki nokavē savu iespēju, nemotivē sevi, lai sasniegtu kaut mazāko mērķi, jo jūt grūtības, pārvarot pirmās likstas. Tajās var mīties bailes, neizdošanās un vilšanās sajūtas, kā arī trauksme par neveiksmi. Tomēr, lai tiktu uz priekšu, ir jāsper pirmie soļi, lai cik sarežģīti tie būtu.

Labas lietas prasa laiku

Panākumi nevar rasties vienā vakarā – šo derētu ielāgot daudziem, it īpaši – nepacietīgajiem. Lai neizklausītos tik pesimistiski, der ielāgot, ka ne jau tas rezultāts būs pelnītie augļi, bet gan process, kamēr tu līdz tiem nokļūsti. Bredberijs min lielisku piemēru – Henrijs Fords automašīnu biznesam pievērsās tikai 45 gadu vecumā, skaidrojot, ka panākumi prasa laiku un pūles. Kaut arī šķiet, ka nekad mērķi nesasniegsi, ja jau šobrīd izbaudi procesu un priecājies, piemēram, par katru darba dienu, esi jau soli tuvāk veiksmīgākai dzīvei.

Produktivitātes mēraukla un maza kontrole pār notiekošo


Foto: Shutterstock

Gar acīm ziboši cilvēki birojā vai darbos ieslīguši draugi un ģimenes locekļi mājās vēl nenozīmē, ka viņu ikdiena ir produktīva. Nereti var šķist, ka citi cilvēki, būdami aktīvi, ir produktīvāki par tevi. Rodas idejas un ilgas par citu cilvēku dzīvi, kas var novest pie vilšanās sajūtas. Tomēr patiesība šajā gadījumā ir kaut kur pa vidu – aktivitāte, aizņemtība un kustība nav produktivitātes rādītājs. Par to liecina tikai un vienīgi padarītie darbi un sasniegtie mērķi. Tāpēc, pirms ieliec sevi citu kurpēs, pārdomā, vai patiesi tava ikdiena nav ražīgāka nekā apkārtējo. Iespējams, tu nespēj saskatīt un novērtēt savu ieguldījumu.

Kontrole ir vēl viena dzīves mācība, kuras apgūšana var būt pietiekami skarba. Daudzi to neuztver nopietni un nākamajā reizē atkārtoti kāpj uz grābekļa. Tomēr kontrole var sabrukt gluži kā kāršu namiņš, ja maini savu reakciju uz to. Saprotams, ka situācijas var būt dažādas – vieglākas un arī ar asāku vārdu pārmaiņu, taču atslēgas vārds šādos notikumos ir tava attieksme pret kontroli, piemēram, nepakļaujoties kolēģu provokācijām un viņu uzstādītajiem kontroles modeļiem.

Apkārtējo ietekme un raudzīšanās pagātnē


Foto: Shutterstock

Ir vērts kādā brīdī pavērot sev apkārt esošos cilvēkus, vai tie tevi iedvesmo, uzmundrina, atbalsta, vai tieši pretēji – rada lieku stresu, apsmej un liek justies nevērtīgai. Lai, piemēram, darba dzīve būtu pēc iespējas veiksmīgāka, apkārt veido tādu cilvēku loku, kam uzticies un, kuri tevi "velk uz augšu". Ja tomēr ir gadījies vairākkārt kopīgi darboties ar destruktīvas dabas kolēģiem, pieņem šo kā mācību, kuru risināt tuvākajā nākotnē. Saprotams, ka ne vienmēr varēsi pilnībā izvairīties no šāda tipa cilvēkiem, taču ir vērts pārdomāt veidus, kā mazināt manipulējošu, kritizējošu cilvēku ietekmi pār tevi.

Pagātne, tagadne un nākotne – tā dēvētie trīs laiki, kurus pēta, dzīvo un gaida katrs. Tomēr lielākās problēmas rodas no tā dēvētajiem ceļojumiem laikā. Piemēram, pārlieku biežas skatīšanās pagātnē vai arī nepārtrauktas nākotnes gaidīšanas. Lai cik banāli tas izklausītos, bet dzīve rit šeit un tagad. Iespējams, dzīves mācību guvi senā pagātnē un tāpēc tajā lūkojies pārlieku bieži, savukārt otra galējība – milzīgās cerības un gaidas, šķiet, rodamas tepat aiz stūra. Bredberijs piemin vislabāko no variantiem – tagadni, kad faktiski nav kontroles pār laiku.

Savs pašvērtējums un apziņa, ka ne visi sniegs atbalstu


Foto: Shutterstock

Neskaitāmi cilvēki savu pašvērtējumu gūst no apkārtējiem – viņu uzmanības, apbrīnas un novērtējuma. Tomēr pēc būtības tam būtu jārodas pašā indivīdā, tādā veidā kontrolējot savu dzīvi. Saprotams, ka grūti izvairīties un nereaģēt uz citu viedokļiem par tevi, taču jāspēj apgūt prasme – nesalīdzināt sevi ar citiem. To visu psihologs un emocionālās inteliģences pētnieks apvieno vienā veidā, uzsverot, ka pašvērtējumam jānāk no cilvēka paša, nevis apkārtējās vides.

Lai arī cik skaudra būtu patiesība, tikai maza daļa tuvinieku un apkārtējo cilvēku patiešām vēlēsies un sniegs atbalstu jebkādās dzīves situācijās. Turklāt vēl lielāku eļļu ugunij piemetīsi, ja centīsies apkārtējo viedokļus kādā veidā ietekmēt un mainīt, kas var liecināt par tavu izmisumu atbalsta gūšanā. Tas var būt apgrūtinoši, bet tā vietā, lai satrauktos par atbalstu, izproti, kāpēc tev tas tik ļoti nepieciešams. Iespējams, pašu svarīgāko atbalstu jau gūsti no otrās pusītes, bet tev ir nepieciešamība apliecināt sevi citu priekšā.

Nekas pasaulē nav perfekts un bailes ir nožēlas avots



Ieraudzīt to, ka pasaulē nekas nav ideāls un perfekts, var būt patiesi skarba pieredze, tomēr tā ir nepieciešama, lai tu spētu izaugt veiksmīgākai nākotnei. It īpaši, ja parasti pilnību uzskati par ikdienas mērķi, tev var nākties saskarties ar izteiktu vilšanās sajūtu. Pieņemot faktu, ka jebkurai veiksmei pretī stāv pietiekami daudz kļūdu un neveiksmju, arī pats mērķis transformējas un kļūst vieglāk sasniedzams. Tomēr vēl lielāku artavu sniedz tava attieksme pret notiekošo – vai tā ir histēriska paranoja, lai darbs būtu paveikts perfekti, vai arī tiecies uz veselīgu pilnību, kas robežojas ar pieņēmumu – neizdošanās ir tava izaugsmes ceļa sastāvdaļa.

Lielākā nožēla ir un paliek bailes jeb neuzdrīkstēšanās rīkoties tieši tagad, bet gaidīt ideālo brīdi. Bredberijs norāda, ka bieži dzird citus cilvēkus jautājam: "Kas ir sliktākais, kas ar tevi var notikt?" Atbildes meklēšana paliek katra ziņā, tomēr daudzi norāda uz to, ka sliktākais, kas var notikt, ir izdzīvot, nevis dzīvot.

Veiksmīgu cilvēku pamatā ir nepārtraukta mācīšanās, kas nozīmē ne tikai savas izglītības ziņā, bet arī personīgajā izaugsmē. Turklāt pamatā ir savu kļūdu un neizdošanos, kā arī triumfu pētīšana, kas noved pie attīstības. Šādi cilvēki izmanto visu, lai mainītos un sasniegtu sevis un sava darba labāko versiju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!