Negantas stratēģijas, ko izmanto manipulējoši un viltīgi priekšnieki

Nereti slēptās taktikas un viltības, izmantojot dažādas komunikācijas stratēģijas, ir ar pavisam vienkāršu mērķi, lai darbinieka prioritāte pār visām citām dzīves jomām būtu darbs un ar to saistītie pienākumi, norādīts portālā "Huff Post". Tāpēc, lai neapjuktu manipulācijās un centienos tevi ietekmēt negatīvā veidā, turpinājumā iepazīsties ar tipiskākajām frāzēm un taktikām, ko dzirdēsi no manipulējoša priekšnieka.

Savukārt šajā rakstā uzzini tās frāzes, kuras tev nevajadzētu adresēt savam priekšniekam.

Viena no taktikām ne visai veiksmīgiem darba vadītājiem ir vēstījums pārējiem, ka "Darbs ir ģimene". Tomēr ar šādu frāzi nereti sākas arī visas pārējās problēmas, it īpaši – no ētisko aspektu puses. Ja darba kolektīvs tiek veidots kā ģimene, tas, iespējams, var kļūt par uzticamu vidi, kurā katrs jūtas pietiekami ērti un labi, taču brīdī, kad parādās problēmas, visa sistēma sabrūk kā kāršu namiņš.

Kuram gan būs vēlme iebilst saviem darba "ģimenes locekļiem", ja piefiksēts ētiskais pārkāpums, piemēram, nopludināti personīgie dati? Saprotams, ka ne vienmēr šādi vai citi pārkāpumi notiks, tomēr neviens nav pasargāts. Tāpat šī frāze var mēģināt veidot uzticību darba vidē, kas nav balstīta reālās darbībās, bet gan viltus teicienos – "Ja darbs ir kā ģimene, tu vienmēr varēsi paļauties."

Attīstoties tehnoloģijām, tās papildina arī darba ikdienu, tomēr nereti e-pasts tiek pārbaudīts arī pēc došanās mājup. Savukārt daļa priekšnieku to pat uzskata par darba pienākumu jeb normu – tev jābūt pieejamai jebkurā laikā. Tas nozīmē arī pēc darbalaika beigām. Portāls "Huffpost" min 2017. gada Menedžmenta akadēmijas (Academy of Management) pētījumu, kurā atklājās, ka vidēji darbinieks ārpus darba e-pastu lasīšanai un atbildēšanai uz ziņām nedēļā velta astoņas stundas.

Ja neesat īpaši vienojušies par papildus pienākumiem, piemēram, strādāt arī ārpus darba laika mājās, tev ir tiesības uz brīvo laiku un atpūtu. Turklāt būt pieejamai 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā nenāk par labu tavai veselībai – trūkst gan atpūtas, gan zūd miega kvalitāte.

Var šķist, ka vairāk darba stundu nedēļā rada lielāku produktivitāti, taču tā nemaz nav. Pārsniedzot 50 stundu robežu, tavas darba spējas tiek būtiski ietekmētas un rodas pirmās problēmas koncentrēties un paveikt darbu precīzi. Savukārt pēc 65 nostrādātām stundām nedēļā sniegums ir drastiski zems jeb darbs, visticamāk, ir paveikts pavirši, jo tu vienkārši neesi atpūtusies.

Arī aizbildināšanās ar frāzi – "Viss ir kārtībā," var tikt pieskaitīta pie manipulējošām stratēģijām, kā panākt, lai darbinieks darītu visu uzņēmuma labā. Priekšniekam ir jāspēj eksistēt vadošajā amatā, kurā jārod atbildes uz visiem darbinieku jautājumiem, tai skaitā neērtajiem, piemēram, par algu kavēšanos vai neapmaksātajiem rēķiniem. Īstens līderis iestāsies par atklātību, nevis sabotēs to, pakļaujot neziņai savus padotos.

Var šķist, ka tā ir vienkārša klusēšana un negribēšana pieņemt lietas tādas, kādas tās patiesībā ir, tomēr atrunāšanās var tik pieskaitīta arī manipulēšanai. Saņemot atbildi: "Viss ir kārtībā," brīžos, kad tev nepieciešamas atsauksme un atgriezeniskā saite, vadības viedoklis un norādījumi, var būt pietiekami kaitinoši, jo komunikācija ir divvirzienu kustība.

Tāpat sava veida manipulēšana ir atrunāšanās no problēmām, piemēram, norādot doties pie kolēģiem vai jebkādā citā veidā atsakoties situāciju risināt. Turklāt nereti tas liecina arī par to, ka priekšniecībai nemaz nerūp tev palīdzēt, kas patiesībā ir tikai viņu pašu interesēs. Šāda veida uzvedība noved pie darbinieka iniciatīvas zuduma citās situācijās par problēmām vērsties pie darba devēja.

Savukārt ilgtermiņā, saņemot noraidījumus vairākkārt, zūd motivācija kā tāda. Tāpat darbinieks var veikt sliktāk savus pienākumus, jo iepriekš ziņotās situācijas nav risinātas un problēmas pāraug ar nākamajām – līdz kādā brīdī burbulis sprāgst. Nereti ar izvairīšanos no problēmsituācijām, nevēlēšanos pat tās apspriest un pieminēt tiek saistīta darba vides kultūra kā tāda, piemēram, sāk attīstīties ētiski pārkāpumi un nelegālas darbības, jo nepastāv iekšējā kontrole.

Frāze – "Mēs tā vienmēr esam darījuši" ir viena no tipiskākajām atrunām, kas manipulējošā veidā norāda uz noteikumiem, pēc kādiem jāstrādā arī darbiniekiem. Te nav ne mazākās atrunas, radošas atkāpes, inovācijas un idejas, kā arī citas iespējas attīstīties. Turklāt paši vadītāji ir neieinteresēti savā darbiniekā, viņa ceļā uz izaugsmi un spēju mācīties.

Neskaitāmi darba devēji piekopj šādu vadīšanas stilu, tomēr paši nemaz nenojauš cik destruktīvs tas var kļūt. "Huff Post" norāda, ka tas līdzinās iekļūšanai pašu veidotā slazdā, no kura izkļūt ir grūti. Mūsdienu laikmetā, kad inovācijas un domāšana "ārpus kastes", kā arī radoši lēmumi ir tikpat svarīgi kā sakārtota grāmatvedība, šādu frāžu lietošana var nodarīt tikai postu.

Kāpēc tiek izmantota šāda taktika? Tā ir arī veids, kā priekšnieks izslēdz jebkāda veida "šūpošanos" jeb revolūciju kolektīvā. Ja ir pieprasīts strādāt pēc konkrētiem noteikumiem, darbinieks nevēlas tos pārkāpt, pat ja jaunā ideja ir īpaši laba.