Vadītāja pieļautas kļūdas, kas kaitē visiem darbiniekiem

Emocionālās inteliģences pētnieks Treviss Bredberijs savā "LinkedIn" profilā raksta, ka katra vadītāja mūžā reiz pienāk brīdis, kad viņa profesionalitāte un spēja būt par izcilu līderi tiek neapzināti pārbaudīta. Ja netiks sperts pareizs solis, iespējams, tava karjera un amats var sašūpoties – sliktākajā gadījumā cietīs viss uzņēmums. Bredberijs atklāj, ka ir vairākas kļūdas, kuras vadītājs nedrīkst pieļaut, bet kuras ir iespējams apzināt laikus, nevis tad, kad būs jau par vēlu.

Lasi tālāk un uzzini, kādas vadītājiem nepieļaujamas kļūdas, kas ietekmē arī citus darbiniekus, uzskaita pētnieks.

Tāpat liela daļa vadītāju uzskata, ka ir lieliski komunikatori, taču neapzinās, ka komunikācija patiesībā notiek vienā virzienā un viņu nemaz nesasniedz. Piemēram, ir tādi, kas lepojas, ka vienmēr ir sasniedzami un viegli pieejami, taču patiesībā nemaz nedzird idejas, ar kurām dalās citi darbinieki. Kā arī daži līderi neuzstāda mērķus vai nepaskaidro iemeslu, kāpēc citi darbinieki dara to, ko dara. Ir arī tādi, kas nekad nepiedāvā atgriezenisko saiti – nesniedz savu viedokli par paveikto – un atstāj darbiniekus prātojot, vai viņu darbs ir kvalitatīvs un nes augļus, tāpēc, iespējams, var gaidīt paaugstinājumu, vai tas, ko dara, nav pareizi, un gaidāma atlaišana.

Daudzi politiķi ir bēdīgi slaveni ar izvairīšanos no pašu pieļautajām kļūdām, un to dara arī vadītāji biznesā. Nav svarīgi, vai vadītāja pieļauto kļūdu redz visi uzņēmuma darbinieki, vai to redz tikai uzdevumā iesaistītie, tāpat izvairīšanās no atbildības var nākt par ļaunu ne tikai viņa reputācijai, bet arī visam uzņēmumam. Tāpat cilvēks, kurš atsakās atzīt savu kļūdu, patiesībā nav līderis. Ja tu vēlies būt izcila vadītāja, tev ir jābūt pārliecinātai gan par saviem, gan komandas kopīgajiem lēmumiem, lai brīdī, kad kaut kas neizdosies, tu negribētu atkāpties no reiz pieņemtā un solītā. Kā arī labākie vadītāji uzņemas vainu un dalās ar atzinību.

Tāpat gadās tādi vadītāji, kas, vai nu žēlojot darbinieku, vai vienkārši vēloties izvairīties no konflikta, kas cenšas izvairīties no smagiem lēmumiem, tai skaitā atbrīvošanas no amata jeb atlaišanas. Lai gan būt līdzjūtīgam tas nav nekas slikts, īsts vadītājs zina, ka sliktu darbinieku algošana nenāk labu ne pārējam darba kolektīvam, ne uzņēmumam kopumā, tāpēc šādus darbiniekus tomēr nepatur.

Daudzi vadītāji uzskata, ka perfekti pārvalda emocionālo inteliģenci. Iespējams, brīžos, kad šīs prasmes jālieto praksē, tas arī izdodas. Tomēr, kad jāprot nolasīt pašam sevi, iestājas aklums. Nevarētu teikt, ka šādi vadītāji ir liekuļi, bet viņi vienkārši nespēj ieraudzīt to, ko redz apkārtējie. Šādi vadītāji var neviļus izvēlēties mīļākos darbiniekus, ar viņiem var būt grūti sastrādāties, kā arī viņi nespēj uztver kritiku. Taču tādu nav retums – platformas ''TalentSmart'' veiktais pētījums, kurā piedalījās vairāk kā miljons cilvēku, rāda, ka 36 procenti darbinieku spēj precīzi novērtēt un kontrolēt sevi.

Ir vadītāji, kuriem ir īpaši svarīgi saglabāt uzņēmuma labo tēlu, tāpēc pat mazākie ''ugunsgrēki'', kas var apdraud tēlu, ir nekavējoties jānodzēš. Taču, aizvadot visu dienu krīzes situāciju likvidēšanā, vadītāja uzmanība tiek novērsta no paša galvenā – cilvēka, kas strādā viņa uzņēmumā. Īsts līderis spēs gan atrisināt pēkšņi radušās nelielās krīzes, gan tai pat laikā veltīt pilnu savu uzmanību darbiniekiem, kuriem, ļoti iespējams, arī ir nepieciešama palīdzība, kaut padoma formā.

Savukārt otru galējību – pārlieku lielu kontroli – visbiežāk pieļauj tie vadītāji, kuri pavisam nesen ieguvuši savu posteni. Tas tāpēc, ka viņi vēl nav atslēgušies no darītāja lomas uz līdera. Šādiem vadītājiem ir tendence – ja dienas laikā nav uzskatāma vai izmērāma rezultāta, justies neproduktīviem, jo viņi vēl nav atskārtuši, ka vadītāja produktivitāte no darītāja atšķiras. Tāpēc viņi cenšas pārvaldīt katru sīkumu – visu, ko dara citi darbinieki –, kā rezultātā nespēj iekļauties termiņos. Taču labs līderis uzticēsies saviem darbiniekiem un ļaus viņiem darīt savu darbu.