Ieradumi, kas raksturīgi psiholoģiski spēcīgiem cilvēkiem

Emocionālās inteliģences pētnieks Treviss Bredberijs skaidro – lai attīstītu savu psiholoģisko spēku, nepieciešams mainīt perspektīvu. Nav šaubu, ka gan mentāli stipri, gan vāji cilvēki, uzglūnot grūtībām, cieš vienlīdz smagi. Taču galvenā atšķirība starp abiem ir tā – psiholoģiski spēcīgākie saprot, ka šīs grūtības ir tikai un vienīgi kārtējā dzīves mācība, kas beigās rada jaunu pieredzi un spēku, kas nepieciešams un palīdzēs turpmākajā panākumu gūšanas ceļā.

Iespējams, tev radies jautājums – kā notiek psiholoģiskā spēka attīstības treniņi? Atbilde ir pavisam vienkārša – mentālā spēka attīstīšana nozīmē izkāpšanu no komforta zonas, kur tu ikdienu veic uzdevumus, kurus šķietami nevēlas veikt pilnīgi neviens. Lasi tālāk un iepazīsties ar ieradumiem, kas raksturīgi psiholoģiski spēcīgiem cilvēkiem un kurus piekopt vari arī tu.

Savukārt runājot par pacietību, ir slavens pētījums, kura ietvaros bērns uz 15 minūtēm tika viens pats atstāts istabā ar uz galda noliktu zefīru. Katram eksperimenta dalībniekam, bērnam, tika piekodināts – viņš drīkst zefīru apēst, bet, ja viņš to neapēdīs un sagaidīs pieaugušo atgriežamies, bērns saņems otru zefīru. Tie bērni, kas spēja pagaidīt, dažādās dzīves jomās ieguva labākus rezultātus, tostarp eksāmenos, karjerā u.c. Tas tāpēc, ka veiksmes nodrošināšanai ir nepieciešama pacietība. Psiholoģiski spēcīgi cilvēki zina, ka rezultāti materializējas tikai tad, kad darbā tiek ieguldīts laiks un pirmo darba augļu svinēšana nenovērš uzmanību.

Savukārt, saskaroties ar neveiksmēm, ne vienmēr ir viegli saglabāt vēsu prātu un uzturēt pozitīvu domāšanu. Kad tu ļauj savām emocijām ņemt virsroku pār spēju skaidri domāt, ir pavisam viegli pazaudēt apņēmību turpināt ceļu pretī mērķim. Slikts garastāvoklis var likt novirzīties no uzsāktā ceļa, savukārt labs garastāvoklis var palīdzēt kļūt pārliecinātam par sevi. Tāpēc ir svarīgi apzināties savas emocijas un censties tās kontrolēt, kaut tikai nedaudz ierobežot.

Tikpat svarīgi, kā spēt izpildīt nepatīkamus uzdevumus, ir arī spēt ieklausīties un uzticēties savai iekšējai balsij. Tas nozīmē, ka situācijā, kur pieņemamais lēmums apskatīts no visām pusēm, ir noskaidrota visa nepieciešamā informācija, bet nekas no tā nav palīdzējis ieviest skaidrību un joprojām nav saprotams, kam lēmumu izdarīt par labu un kam nē. Šādā brīdī tev jāuzticas savai iekšējai sajūtai un jāpieņem lēmums tajā virzienā, uz kuru norāda sajūta.

Tāpat nekad ceļā uz panākumiem neizdosies satikt tikai laipnus un patīkamus cilvēks – daudzi pret tevi izturēsies rupji un neiecietīgi. Ļoti iespējams, pret šādiem cilvēkiem vēlies izturēties tāpat kā viņi pret tevi, taču šim kārdinājumam tev jācenšas turēties pretim. Psiholoģiski spēcīgi cilvēki nevienam neļaus, tēlaini izsakoties, staigāt sev pāri, tomēr tas uzreiz nenozīmē, ka tas tiek panākts ar rupju uzvedību. Tā vietā arī pret neiecietīgiem cilvēkiem jāizturas ar laipnību.

Savukārt, kad nākas saskarties ar šķēršļiem, iespējams, tev tā nešķiet, bet visbiežāk citi atcerēsies, kā tu ar radušos problēmu tiki galā, nevis kā tu šo problēmu radīji. Tāpēc, uzņemoties atbildību par radušajiem sarežģījumiem, tu citiem parādi – tev rezultāts rūp vairāk nekā tēls vai ego.