Izvēlies 'kolēģus' un nepavadi dienu pidžamā: kas ir aktuālā kopstrāde

Lai arī kopstrādes (coworking – angliski) vietas ir šķietami jauns fenomens, tā pirmssākumi meklējami jau 90. gadu beigās. Jēdzienu "kopstrāde" pirmo reizi izmantoja jau 1999. gadā. Toreiz gan tas lietots, lai runātu par kopā strādāšanu kā procesu, nevis vietu. Pirmo oficiālo kopstrādes telpu izveidoja jau 2005. gadā San Francisko, ASV. Tās mērķis bija sniegt cilvēkiem iespēju strādāt neatkarīgi un patstāvīgi, taču reizē arī saglabājot kopienas izjūtu, jo patstāvīga strādāšana nereti var būt vientuļa. Sākotnēji ideja nebija plaši atbalstīta, bet, sākot ar 2006. gadu, kopstrādes telpu skaits ik gadu sāka duboltoties.

Arī Latvijā šobrīd darbojas vairāk nekā desmit kopstrādes telpu, un to skaits ar katru gadu palielinās. "Pašlaik kopstrādes telpas jau ir visai labi zināmas un neizraisa tik daudz jautājumu. Laikam ejot, gribētāju interese arī ir pieaugusi," atklāj "OraculeTang Space" vadītāja Elīna Tilgale. Pirmā šāda koncepta darbavieta Rīgā bija "TechHub Riga", kas savas durvis vēra 2012. gadā. Iemesli, kādēļ cilvēki nosliecas par labu strādāšanai šādās vietās, ir vairāki. Iespējams, viens no lielākajiem plusiem ir salīdzinoši nelielā samaksa par telpu īri. Cenas par vietu kopstrādes telpās ir vidēji 50-200 eiro mēnesī, turklāt cenā lielākoties ir iekļauts arī interneta savienojums, printera un kopēšanas ierīču lietošana, virtuves un konferenču telpas izmantošana, bieži vien arī kafija un tēja, dažviet pat uzkodas.

Kopstrādes telpu liela priekšrocība arī ir strādāšana vienā telpā ar dažādu nozaru un industriju pārstāvjiem. Tā ir iespēja iepazīt jaunus cilvēkus un potenciālos sadarbības partnerus, kurus citādi, iespējams, nesatiktu. "Savstarpējā sadarbība starp cilvēkiem, kuri izmanto šīs vietas, ir liels pluss. Piemēram, kāds sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus, un šāda veidā atrod sev jaunus klientus. Vai arī šis pats uzņēmums iepazīstas ar kādu IT risinājumu uzņēmumu, un pasūta tiem jaunu mājas lapu vai kādus citus IT risinājumus savam uzņēmumam," piemērus min karjeras konsultante Jolanta Priede.

"Kad esi pats sev priekšnieks, kā arī ikdienā strādā viens pats, reizēm pietrūkst kolektīvo darba pasākumu un savstarpējā komunikācija. Kopstrādes tādā ziņā ir ideālas — tu neesi darba attiecībās ar citiem cilvēkiem, kas tur strādā, līdz ar to atkrīt konflikti par darba lietām un savstarpējā komunikācija ir ļoti pozitīva un iedrošinoša," pieredzē dalās Laura Grēviņa, podkāsta "Pa kluso" vadītāja.

Strādāšana kopstrādes vietās liek izkāpt no pidžammas, kurā mierīgi var strādāt, esot mājās, atklāj Laura Grēviņa. Viņa ikdienā ir daļa no "Teikums" kopienas. "Tas mudina savākties. Pašnodarbinātajam tas ir labs veids, kā kontrolēt savu darba laiku un nenest darbu uz mājām. Ne vienmēr tas izdodas, bet, kopš strādāju šādā telpā, ir daudz vieglāk nodalīt darba lietas un mājas dzīvi," viņa atklāj. Viņasprāt, kopstrādes telpas palīdz koncentrēties darāmajiem uzdevumiem, kas citādi nemaz nav tik viegli. "Strādājot mājās, ir jābūt ļoti augstai pašdisciplīnai, lai darba vietā nesāktu mazgāt traukus, slaucīt grīdu, jo mājās vienmēr atradīsies daudz citu nodarbju. Prokrastinācija var būt pat ļoti augsta," atzīst Laura. "Pa kluso" vadītāja arī atklāj, ka, esot divu mazu bērnu mammai, strādāšana ārpus mājas ļauj izvēdināt galvu.

Kopstrādes vietā "Teikums" Laura strādā neilgu laiku, taču jūtas apmierināta. "Par "Teikumu" uzzināju gluži vienkārši tādēļ, ka tas atrodas netālu no manas dzīvesvietas. Regulāri gāju tam garām, kā arī pati biju "Teikumā", tiekoties ar citiem uzņēmumiem un cilvēkiem, kas šeit jau strādāja. Tuvums, modernais interjers un draudzīgā vide bija iemesli, kādēļ izvēlējos tieši šo telpu," viņa atklāj. Laura Grēviņa stāsta, ka iepriekš nebija gaidījusi, ka strādāšana ārpus mājas var būt tik motivējoša. "Kad redzi, ka cilvēki apkārt darbojas, katrs ir iededzies par savu ideju — tas pielīp. Un pašam gribas strādāt jaudīgāk."

Balstoties uz "Deskmag" datiem, 65% no cilvēkiem, kas izvēlas kopstrādi, ir jaunāki par 40. Visvairāk darbinieku ir vecumā no 30 līdz 39 gadiem, savukārt tikai 12% ir pāri 50. Visvairāk kopstrādes biedru pārstāv IT nozari, pēc tam seko korporatīvā komunikācija un mārketings. Lielākā daļa strādājošo ir pašnodarbinātie jeb frīlanseri.

Lai arī tām ir daudz priekšrocību, kopstrādes telpas nav piemērotas it visiem cilvēkiem, uzskata karjeras konsultante Jolanta Priede. "Šādas vietas ir piemērotas tikai tiem, kuri ir sociāli gan profesonālā ziņā, gan arī komunikabli pēc rakstura. Tiem, kuri labi jūtas lielā cilvēku pūlī. Jāspēj arī koncentrēties darbam, neatkarīgi no apkārt notiekošā. Tiem, kuri savulaik dzīvojuši studentu dienesta viesnīcās vai lielās ģimenēs, noteikti ir daudz vieglāk iejusties un būt produktīviem kopstrādes vietās," viņa uzsver.

Savukārt Laura Grēviņa pauž viedokli, ka šādās telpās vislabāk ir strādāt cilvēkiem, kuru ikdienas darbs norit pie datora: "Viss atkarīgs no cilvēka personības un pašām telpām. Taču — arī intraverti cilvēki var iekārtoties savā darba stūrī bez liekas komunikācijas ar citiem. Droši vien arī cilvēkiem, kam darbs nav vien klusa čubināšanās pie datora, nebūs piemērotas co—working telpas, kur tomēr ir jāievēro ētika, kā arī nevajadzētu traucēt citus." Lielāko daļu kopstrādes telpu par simbolisku samaksu ir iespējams izmēģināt uz vienu dienu vai dažām stundām, kas labāk ļauj saprast, vai konkrētā vieta ir piemērota vai nav. "Šādu iespēju piedāvājam saviem interesentiem — atnākt pie mums, apskatīt telpas un pastrādāt dienu bez maksas, lai saprastu, vai atmosfēra, iekārtojums un citi kritēriji atbilst tam, ko cilvēks vēlas," informē "OraculeTang Space" vadītāja.

Ir visai skaidrs, ka kopstrādes koncepts nākotnē kļūs tikai izplatītāks. 2019. gadā pasaulē bija gandrīz 19 000 kopstrādes telpu, un prognozē, ka 2025. gadā šis skaitlis sasniegs jau gandrīz 26 000, liecina "Statista" dati. "Šādas telpas viennozīmīgi kļūs populārākas. Pieaugot mazajai uzņēmējdarbībai un pašnodarbināto skaitam, tas kļūst arvien aktuālāk. Daudzi darbi jau veicami attālināti, un biroja nepieciešamība iet mazumā. Taču, lai satiktos ar klientiem, ir nepieciešama kāda vieta, kur to darīt. Ne vienmēr tam būs piemērota kafejnīca vai kāda cita publiska telpa," uzskata Jolanta Priede.

Nākotnē kopstrādes telpas, visticamāk, kļūs vēl pieejamākas interesentiem, prognozē "Forbes". Jau šobrīd vairāki uzņēmumi ārzemēs piedāvā iespēju lejupielādēt mobilo lietotni, kas ļauj noīrēt sev darbavietu gandrīz jebkurā pasaules vietā un laikā. Šāds modelis varētu būt sevišķi pievilcīgs cilvēkiem, kuri daudz laika pavada ceļojot pa dažādām valstīm.

Kopstrādes telpas izvēle ir ļoti svarīgs, taču arī sarežģīts uzdevums. Ir vairāki aspekti, kuri jāņem vērā, lai atrastu sev piemērotāko darba vietu. Veicot savu izvēli, ir svarīgi noskaidrot, kādi cilvēki apdzīvo konkrēto kopstrādes vietu, jo tīklošanās iespēja ir viena no lielākajām kopstrādes priekšrocībām. Piemēram, "Techhub" ir sevišķi draudzīga vieta jaunajiem uzņēmumiem, kas saistīti ar tehnoloģijām, tāpat arī "Make Riga", kurā koncentrējas tehnoloģiju entuziasti, savukārt "Photo Space Riga" ir piemērotāka fotogrāfiem. Skaidrs, ka strādāšanu šādās vietās neatteiks arī tad, ja cilvēks nepārstāv konkrēto nozari, taču lielāka pievienotā vērtība ir kopstrādes vietai, kurā satiekas cilvēki no vienas industrijas.

Pirms telpas meklēšanas arī jāsaprot, kāda darba vide ir nepieciešama. Ir kopstrādes vietas, kuras piedāvā ne tikai strādāšanu vienā telpā vai pie viena galda, bet arī atsevišķus kabinetus, kas parasti ir par lielāku samaksu. Ja daudz laika sanāk pavadīt, runājot pa telefonu, vērts meklēt tādu vietu, kurā atrodas arī speciāla telefonu zvanu zona. Tas ir ērti gan runātājam, gan cilvēkiem apkārt, kas cenšas koncentrēties darbam.

Viens no svarīgākajiem aspektiem, izraugoties vietu, iespējams, ir tā atrašanās. Lielākā daļa kopstrādes telpu šobrīd atrodas Rīgā, taču arī ārpus galvaspilsētas var atrast šī koncepta darbavietas. Piemēram, Liepājā darbojas "Coworking Liepaja", Cēsīs "Skola6", Kuldīgā "Metro Coworking Kuldīga". Uzmanību var pievērst arī tam, kādus pasākumus saviem biedriem piedāvā kopstrādes telpa. Šobrīd Latvijā kopstrādes vietas darbojas divos virzienos. Ir daļa telpu, kurās piedāvā tikai fizisku vietu, kurā strādāt, taču otra daļā lielu nozīmi piešķir tieši kopienas veidošanai. Pēc šāda principa darbojas, piemēram, koprades telpa "Teikums".