Lai arī kopstrādes (coworking – angliski) vietas ir šķietami jauns fenomens, tā pirmssākumi meklējami jau 90. gadu beigās. Jēdzienu "kopstrāde" pirmo reizi izmantoja jau 1999. gadā. Toreiz gan tas lietots, lai runātu par kopā strādāšanu kā procesu, nevis vietu. Pirmo oficiālo kopstrādes telpu izveidoja jau 2005. gadā San Francisko, ASV. Tās mērķis bija sniegt cilvēkiem iespēju strādāt neatkarīgi un patstāvīgi, taču reizē arī saglabājot kopienas izjūtu, jo patstāvīga strādāšana nereti var būt vientuļa. Sākotnēji ideja nebija plaši atbalstīta, bet, sākot ar 2006. gadu, kopstrādes telpu skaits ik gadu sāka duboltoties.
Arī Latvijā šobrīd darbojas vairāk nekā desmit kopstrādes telpu, un to skaits ar katru gadu palielinās. "Pašlaik kopstrādes telpas jau ir visai labi zināmas un neizraisa tik daudz jautājumu. Laikam ejot, gribētāju interese arī ir pieaugusi," atklāj "OraculeTang Space" vadītāja Elīna Tilgale. Pirmā šāda koncepta darbavieta Rīgā bija "TechHub Riga", kas savas durvis vēra 2012. gadā. Iemesli, kādēļ cilvēki nosliecas par labu strādāšanai šādās vietās, ir vairāki. Iespējams, viens no lielākajiem plusiem ir salīdzinoši nelielā samaksa par telpu īri. Cenas par vietu kopstrādes telpās ir vidēji 50-200 eiro mēnesī, turklāt cenā lielākoties ir iekļauts arī interneta savienojums, printera un kopēšanas ierīču lietošana, virtuves un konferenču telpas izmantošana, bieži vien arī kafija un tēja, dažviet pat uzkodas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
