Kad birojs ir otrās mājas: pazīmes, kas liecina par darbaholismu

Ja arī tev ir aizdomas, ka darbam tavā dzīvē ir pārāk liela loma, turpinājumā, iedvesmojoties no portāla ''Reader's Digest'', piedāvājam iepazīties ar pazīmēm, kas var liecināt, ka esi darbaholiķe.

Līdzīgi kā ir arī ar citām atkarībām, viena no atpazīstamākajām darbaholiķa pazīmēm ir tā noliegšana. Psihoterapeits un grāmatas ''Chained to the Desk'' autors Braiens E. Robinsos skaidro: ''Cilvēki, kas jokojot sevi sauc par darbaholiķiem, reti tādi patiesi arī ir. Savukārt darbaholiķi ir kā alkoholiķi, kas bieži vien noliedz to, ka viņiem ir problēma. Darbs nereti ir veids, kā viņi var izbēgt no tā, kas notiek, piemēram, viņu privātajā dzīvē, taču viņi paši to neapzinās.'' Tāpēc ņem vērā tuvinieku novērojumus un, ja netiec galā pašas spēkiem, vērsies pēc palīdzības pie speciālista.

Tāpat ir pētījumi, kas rāda – garākas darba stundas uzreiz nenozīmē lielāku produktivitāti. ''Ford Motor Company'' publicētais pētījums atklāj – papildu ierastajā 40 darba stundām nedēļā strādājot vēl 20 stundas (kopā 60 stundas), produktivitāte darbiniekos bija augstāka trīs vai četru nedēļu garumā, bet pēcāk krasi samazinājās. Tāpēc iemācies turēt veselīgu darba un personīgās dzīves balansu un vien strādā nepieciešamās astoņas stundas dienā.

Vēl viens veids, kā iespējams atslēgties no darba, ir savi personīgie hobiji. Taču darbaholiķiem visbiežāk ārpus biroja nav citu interešu. Ja arī tev darbs ir visa tava dzīve, iespējams, ir laiks izvērēt, vai arī tu neesi atkarīga no darba. Izmēģini grāmatu lasīšanu, pastaigas pie dabas, krustvārdu mīklu minēšanu vai jebko citu, kas nav saistīta ar darbu, un ļauj tev atjaunoties.

Ja tu neklausies savā organismā, strādā arī tad, kad jūties slima, un neļauj sev atjaunoties, visticamāk tas laupīs tavu produktivitāti un palielinās iespēju kļūdīties arī vienkāršos darba uzdevumos. Tāpat neliedz sev sporta zāli vai pusdienas vien tāpēc, ka gribi vairāk pastrādāt. Turpretim atrodi laiku atslodzei un sevis palutināšanai – tavs organisms būs tev tikai pateicīgs.

Ja priekšnieks tev kārtējo reizi ir lūdzis izdarīt kaut ko papildus, nesteidz teikt ''jā'', bet gan apsēdieties, kopā izrunājiet jau tavus esošos pienākumus un saprotiet, vai vari uzņemties vēl ko papildus nepārstrādājoties. Tāpat, plānojot savu laiku, atvēli daļu no tā sev un sociālām aktivitātēm, piemēram, kopā ar draugiem vai ģimeni. Atpūtas laiks palīdzēs tev kaut nedaudz atgūt enerģiju, kuru pēcāk ielikt jaunos darbos.

Tomēr ir svarīgi atrast arī citas lietas ārpus darba, kas liek justies ne tikai laimīgai, bet arī veiksmīgai. Tas īpaši palīdzēs brīžos, kad darbā notiks kāda neveiksme.

Tāpat Gordons atklāj, ka darbaholiķi nekad nezina, kad ir par daudz. ''Viņi vienmēr mēģina izdarīt vairāk un labāk tāpēc, ka nezina, kas viņiem nozīmē būt veiksmīgam,'' skaidro personīgās izaugsmes treneris. Lai arī perfekcionisms, kas bieži vien iet roku rokā ar darbaholismu, palīdz darbu paveikt nevainojami, tomēr tas var arī pārvērsties par nevajadzīgām, bet pārāk garām darba stundām un neveselīgu stresa līmeni.

Tā vietā, lai strādātu katru mīļu brīdi, centies darīt savu darbu maksimāli labi, bet vienmēr zini, kad apstāties un atpazīt sasniegumus – ne tikai savus, bet arī citu.