Darbs no mājām: ieteikumi, kā 'uzfrišināt' komunikāciju ar kolēģiem

Neatkarīgi no tā, vai tu to sauc par teledarbu vai attālinātu darbu, tā sākotnēji var šķist un lielākoties arī ir lieliska ideja. Darbinieki var izvairīties no nogurdinošiem ikdienas braucieniem uz un no darba, viņi var strādāt ērtās mājas drēbēs, izpūrušiem matiem un neuzkrāsojušies, kā arī bieži vien izvairīties no priekšniekiem, kuriem patīk "spļaut uguni" un uzraudzīt ikkatru darbinieka soli. Bet tomēr ir svarīgākais šajā laikā uzturēt labu kontaktu ar kolēģiem un vadību, kā arī sekot ieteikumiem, lai darbs neritētu pašplūsmā. Ar portālu "Huffpost" un "Psychology Today" palīdzību šajā rakstā apkopojām dažus no ieteikumiem, lai komunikācija ar darba biedriem būtu patīkamāka, raitāka un neviens nejustos iesprūdis pašizolācijas aliņā.

Viens no svarīgākajiem padomiem darbiniekiem, kuri pēkšņi spiesti strādāt no attāluma, ir lūgt skaidri strukturētu saziņas plūsmu no darba devēja puses.

Lai novērstu attālinātā darba radīto satraukumu, komandu vai nodaļu vadītājiem, darba organizētājiem jāprecizē, kā un kad tiek sniegta informācija, piemēram, programma "Slack" ir lietām, kas "būs nepieciešamas nākamajās trīs stundās", īsziņas ir paredzētas, kad "šis ir tūlītējs gadījums", savukārt, video konferences pielietojamas gadījumiem, kad nav cita veida informācijas apmaiņai, kā arī, lai pārliecinātos, ka cilvēki paliek savstarpēji vienoti, jo komunikācija "aci pret aci" ir neaizstājama. Šo dažādo saziņas veidu precizēšana ir veids, kā pārliecināties, ka darbinieki prot atšķirt signālu no trokšņa jeb svarīgo no nesvarīgā.

Pastāvīga saziņas ritma izveidošana nozīmē arī to, ka netiek atceltas plānotās sapulces. Diemžēl tā ir tāda lieta, ko cilvēki visbiežāk atceļ, ja viņiem nav precīzas dienaskārtības. Sapulču mērķis, pat ja tās notiek video formātā, ir justies kā komandai, kas arī ir galvenais iemesls, kāpēc tās nevajadzētu atcelt. Kopīgi atradīsiet tematus, par kuriem runāt, pat ja tā būtu vienkārša dalīšanās ar katra priekiem un bēdām.

Protams, jāparedz iespējamas tehniskas grūtības, jo arvien vairāk cilvēku pēkšņi izmanto digitālo saziņu. Bet nevajag bēdāt, ja tomēr rodas sarežģījumi – vienmēr ir iespējama arī telefoniska saruna, kas prasīs mazāk resursu. Galvenais ir radītā kopības sajūta, spēja katram izteikt viedokli un piedalīties lēmumu pieņemšanā, ko ne vienmēr tik raiti var izdarīt rakstiski.

Kad pēkšņi vairs neatrodies darba kolēģu vidū un neredzi viņu jaukās, smieklīgās, šķībās un greizās grimases, un vienkārši vairs nespēj pauzītēs kopīgi pasmieties par niekiem, spēja sazināties ar viņiem ne tikai par darbu nodošanas termiņiem un nākamās nedēļas plāniem ir būtiska, lai justos uzklausīta un nedaudz pastumtu malā sociālo izolāciju.

Sociālas grupas, kurā nav vairāk kā astoņi cilvēki un kurā var justies emocionāli atvērtāks, izveidošana var būt efektīvāks veids, kā noskaidrot, kā viņi patiesībā jūtas, nekā nosūtot visiem kopīgu e-pastu vai izveidojot par to vienu lielu ziņapmaiņas grupu. Mazāka grupa vienmēr ļaus justies komfortablāk un ātrāk nolobīt čaulu, kas slēpj patiesās emocijas un viedokli. Vislabāk, lai grupā ir kāds līderis – aktīvists, kurš ik pa laikam dod "grūdienu" komunikācijai. Vēl viens lielisks aspekts mazākas sociālās grupas izveidei komunicēšanā ir tas, ka tajā var ierobežot dezinformācijas izplatīšanos pandēmijas laikā.

Sociālo sakaru saglabāšana var atgādināt, ka esi daļa no kopienas, kurai rūp tava labklājība. Piemēram, kāpēc lai tu nevarētu pusdienlaikā ar balss zvana vai videozvana palīdzību papusdienot kopā ar kolēģi vai vairākiem kolēģiem, kā, iespējams, bijāt to piekopuši pirms pašizolācijas? Grūtajos pašizolācijas laikos nedrīkst aizmirst par draugiem, jā, arī darba draugiem. Var taču telefoniski vai ar video palīdzību simulēt atrašanos biroja virtuvē vai kādā stūrītī, kur pārmijat aktuālāko, kas noticis mīļākajā televīzijas šovā vai iecienītākā mūziķa "Instagram" profilā.

Šajā sakarā der izmēģināt arī aplikāciju "Donut", kas kas izmanto "Slack" ziņojumapmaiņas lietotni, kas nejauši saliek pārī kolēģus, lai viņi varētu saredzēties un tērzēt, kad izvēlējušies "Donut Slack" kanālu.

Ja strādā vadošā postenī, šajā laikā kā prioritāti izcel kolektīva labklājību, nevis produktivitāti. Ir skaidrs, ka cilvēki emocionāli cieš un nespēs atrādīt savu labāko veikumu. Ja tev kā vadītājai vai tavam priekšniekam vai priekšniecei svarīgāk liekas izsekot tam, lai darbinieks strādā noteiktās 40+ stundas nedēļā, tad ir vērts apstāties un padomāt, vai nervu stīgas tiek atdotas nozīmīgākajam tematam.

Protams, darba devēji uztraucas, ka darba dienas mājās būs pārāk vieglprātīgas, ar celšanos novēloti, darba beigšanu pārāk agri un ar pārlieku biežiem pārtraukumiem sarunām ar bērniem, dzīvesbiedru, sunīti, kaķīti, pelīti un zaķīti, kā arī paralēlu TV skatīšanos, garām pusdienām un nodarbošanos ar jogu. Bet šis ir laiks, kad paskatīties uz to no cita skatu punkta – īstais brīdis novērtēt, vai vari darbiniekam uzticēties un kāda ir viņa darba kvalitāte.

Laiks atcerēties un atgādināt cilvēkiem, kāpēc viņi ir konkrētajā uzņēmumā un kā viņi to jēgpilni izmaina, papildina un uzlabo. Ja darbinieki šādā situācijā jutīsies vairāk iesaistīti kopīgi izstrādātā misijā, tas uzlabos veiktspēju, iedvesmos un palīdzēs novirzīt uz to, kas jāizdara.

Kopumā, ievērojot dažus pavisam vienkāršus ieteikumus, darbu no mājām var padarīt tikpat efektīvu un patīkamu kā darbu birojā. Piekopjot pareizu un efektīvu komunikāciju komandas un visas organizācijas līmenī, gandarīts būs gan priekšnieks, gan padotais. Turklāt, pievienojot tam iespēju nepavadīt nomācošo laiku transportā sastrēgumu laikā, mazināt bailes par vīrusa netīšu saķeršanu aiz auss un, dodot iespēju vairāk padomāt un nodarboties ar citām aktivitātēm, attālinātais darbs tiešām izklausās pēc lieliska varianta.