Astoņi pamācoši un uzjautrinoši pieredzes stāsti par izgāšanos darbā

Lūk, astoņi mulsinoši, apkaunojoši un, ko tur liegties, tiešām smieklīgi stāstiņi no darba dzīves, kurus cilvēki uzticējuši portālam "Career Addict".

Šai anonīmajai un kauna pārņemtajai darbiniecei kāds nožēlas pilns telefona zvans atgādinās par sevi visu mūžu. Pēc garas un ar darbu saistītas telefona sarunas ar savu priekšnieku viņa beidza sarunu ar vārdiem: "Labi, mīlu tevi, tiekamies vēlāk!". Sākotnēji tas nelikās dīvaini vai nepiemēroti, jo viņa to ir radusi teikt, beidzot sarunu ar draugiem un ģimenes locekļiem, bet pēc mirkļa pār viņu nāca apskaidrība, ka šādas frāzes noteikti nav sakāmas priekšniekam..

Lai glābtu sevi no mulsinošās situācijas, viņa panikā sacīja: "Ak, mans Dievs! Es to tā nedomāju. Es jūs absolūti nemīlu... Nē, tas ir, man patīk strādāt pie jums, bet es zinu, ka esat precējies, es esmu precējusies un es neflirtēju, lūdzu, neziņojiet par uzmākšanos personāldaļai..." Visa šī trakuma vidū viņas priekšnieks nolika klausuli. Protams, ka viņš to izdarīja.

Mums visiem ir dīvaini ieradumi, kas ikdienas dzīvi padara daudz vieglāku, ērtāku, baudāmāku. Piemēram, Amandai patīk braukt ar auto bez kurpēm. Ar to it kā viss būtu kārtībā, līdz saproti, ka brauc uz darbu! Ceļā uz darbu psihiatriskajā klīnikā,viņa aizmirsa paķert līdzi darba kurpes un visu dienu bija spiesta staigāt apkārt basām kājām. Principā viņai bija lielisks attaisnojums, lai aizietu no darba, bet tā vietā "profesionālā" psihoterapeite izlikās, ka viss ir normāli. Piespiesti smaidot, paspiežot pacienta roku un vedot viņus uz kabinetu, viņas dzīves dažas minūtes bija visneērtākās. Par laimi viņas kolēģes nekad par to neminēja nevienu vārdu, un Amanda savu dienu pavadīja tā, it kā viss būtu normāli. Diena Freda Flintstona stilā, ne?

Dienas mācība: vienmēr vēlreiz pārbaudi, kas ierakstīts adresāta lodziņā, kad sūti e-pastu. Dāvidam bija patiešām slikts ieradums sazināties ar kolēģiem – draugiem e-pastā. Vai tas būtu joks, muļķīgs jautājums vai sūdzība par citu kolēģi, Dāvids izmantoja programmu "Outlook". Kādu dienu, kad kolēģis Arnolds viņu ellīgi sadusmoja, viņš nolēma savu bēdu iztirzāt e-pastā ar draugu no mārketinga nodaļas. Viņš pat nenojauta, ka niknuma uzplūdos drauga e-pasta vietā ievietoja Arnolda e-pasta adresi. Tā nu e-pasts nonāca nepareizajai personai. Vai tomēr mistiskā kārtā pareizajai?

Lai vai kā, Dāvidam nācās atvainoties Arnoldam, ka viņš aiz muguras par viņu teica tik nejaukus vārdus, un šī informācija nonāca pat līdz priekšniekam, kurš izteica brīdinājumu par šādu uzvedību. Ir labi mācēt e-pasta etiķeti, it īpaši darba vietā!

Lieliska klientu apkalpošanas speciālista īpašības, par kurām šī stāsta varone ir pārliecināta, ir pacietība un bieza āda. Tās viņa pielietoja, kad kāda kliente veikalā neapmierinātībā kļuva agresīva. Bija visiem zināmais atlaižu drudzis "Melnā piektdiena", kad kliente sāka kliegt, ka viņai nav laika gaidīt rindā, lai nopirktu noskatītos spilvenus. Darbiniece mierīgā balsī norādīja, ka rindas "Melnajās piektdienās" parasti ir tik garas, bet viņas prece kasē noteikti nonāks 15 minūšu laikā. Tas diemžēl nenomierināja klienti, un viņa sāka mētāt darbiniecei virsū spilvenus, nīgri nosakot "Tagad vari darīt savu darbu un nolikt tos vietā", pirms kā viesulis izsteidzās no veikala.

Vai kādreiz esi jutusies muļķīga un bezgala neveikla skaista puiša (vai meitenes) priekšā? Tagad iedomājies, ka puisis ir arī tavs komandas vadītājs. Tā gadījās Džeinai, kad viņa sāka jaunu darbu birojā. Sākot ar sarkšanu un stostīšanos katru reizi, kad menedžeris runāja ar viņu, līdz teikšanai "jā" smalkā tonī katram norādījumam, Džeina uzskatīja, ka viņas pirmā diena jaunajā darbā nevar būt sliktāka. Līdz brīdim, kad notika kas neiedomājams. Izstaipoties viņa devās uz tualeti un, neko dižu nedomājot, atvēra durvis. Iekšpusē, veicot ļoti neglaimojoši smaržojošu otro numuru, nebija neviens cits kā viņas izskatīgais komandas vadītājs, nosarcis skatoties tieši viņai acīs. Džeina nekad savā dzīvē nebija bijusi tik apmulsusi un no kauna vēlējās "ielīst zemē". Bet pēc šī gadījuma tieši viņš bija tas, kurš sarka visvairāk, tas nu ir skaidrs.

Noteikums numur viens – vienmēr pārbaudi, vai tualetē kāds nav, ja māc šaubas pieklauvē vai skaļi pajautā, vai tur kāds ir, kā arī neaizmirsti aizslēgt durvis esot iekšā, citādi var sanākt nudien vaigus sārtinoša situācija.

Mēdz būt tādi priekšnieki, kuri darbā rāda taisnu seju, ir stingi un nereti no tiesas riebīgi, bet aiz šīs darba maskas slēpj personību, kas ir jebkura pasākuma dvēsele. Redzēt viņa priekšnieku piedzērušos bija šī stāsta varoņa smieklīgākā pieredze. Jānis pastāstīja, ka viņa priekšnieks vienmēr padara darba dienu grūti ciešamu, jo nepārtraukti kaut ko vēlas, viņam kaut kas nepatīk, ir jāpārtaisa, īsumā – viss ir slikti. Taču alus krūkas ņiprā cilāšana un jau manāmais reibums Ziemassvētku darba ballītē, viņu padarīja cilvēcīgāku un mazāk biedējošu. Vērot viņa nopietnā un parasti tik stīvā priekšnieka vēdera slīdēšanu pāri galdam ar svilpi mutē bija Jāņa karjeras lieliskākais notikums. Kā gaidīts, viņš nākamajā pirmdienā nevarēja savu priekšnieku uztvert nopietni. Un nez kāpēc pats priekšnieks nespēja nevienam paskatīties acīs.

Daudziem visai liela problēma ir publiska "vēja palaišana", jo tas liekas apkaunojoši, bet ko darīt, ja daba sauc? Tā gadījās arī šī stāsta varonei, kura izlaida gāzīti pietiekami skaļi, lai, kā pati raksturoja, pamodinātu aizkapa valstī mītošos. Kārtējo reizi saaukstējusies, šī biroja darbiniece devās nostāk kārtīgi izšņaukt degunu, kamēr visi veica ierastos darbus. Diemžēl, to darot, slūžas atvērās arī citā galā un rezultējās ar varen skaļu vēdera gāzu izdalīšanos, un visi telpā esošie viņu dzirdēja. Kāda kolēģe tik aizrautīgi smējās, ka priekšniekam bija jālūdz viņu apstāties. Dažreiz ķermeņa funkcijas mūs pieviļ. Kāda neveiksme, ka tieši darbā!

Melānijas stāstiņš no darba dzīves ir pietiekami apkaunojošs, lai ikviens darbinieks paliktu sarkans kā tomāts. Jāpiebilst, ka pēc šī smieklīgā atgadījuma Melānija saprata, ka viņas jaunais darbinieks būs lielisks papildinājums kolektīvam. Kad šī jaunekļa pirmās darba dienas laikā izdega spuldzīte, viņš laipni piedāvāja pakāpties uz diezgan augstā galda, lai to nomainītu. Iedomājieties viņa kaunpilno seju, kad, kāpjot lejā no galda, bija dzirdama griezīga auduma plīšanas skaņa? Viņa bikses bija pārplēstas pušu visai delikātā zonā. Melisa nespēja noturēt līdzjūtīgo sejas izteiksmi un sāka skaļi smieties par nabaga puisi. Bet pie reizes viņa gādīgi piedāvāja audumu sašūt. "Vai tu varēji iedomāties, ka pirmā diena jaunajā darbā beigsies ar priekšnieces piedāvājumu sašūt tev bikses?" viņa sacīja.