Liktenīgas kļūdas, kuras darba vidē nekad nepieļaut

Vienalga, cik talantīga esi vai cik daudz esi sasniegusi, ir noteikta uzvedība, kas nekavējoties izmaina to, kā citi cilvēki tevi redz, un tas noteikti nebūs pozitīvā gaismā. Emocionālās inteliģences pētnieks Treviss Bredberijs savā ''Linkedin'' profilā uzskaitījis septiņas kļūdas, kuras darba vidē vislabāk nepieļaut nekad, ja vien nevēlies zaudēt darbu vai ''nogalināt'' savu karjeru pavisam. Tālākajās rindās iepazīsties ar tām.

Kolēģu nodevība, apzināta vai nē, ir spēcīgs darbavietas nesaskaņu ierosinātājs. Viena no biežākajām nodevībām kolēģu vidū ir savstarpējo problēmu risināšana kopā ar uzņēmuma vadību nevis iesaistītajām personām. Cilvēki nereti izvēlas šādu rīcību, jo cer tādā veidā izvairīties no papildu konflikta izraisīšanas, taču beigās tas rada vēl lielākas savstarpējās nesaskaņas. Ikreiz, kad liec kādam citu kolēģu acīs izskatīties slikti, viņi it kā jūt mugurā ieduramies dunci, neatkarīgi no tā, kādi bija tavi nodomi – labi vai patiesi nomelnojoši.

Aizraušanās ar tenkām par kolēģiem, neapšaubāmi, liek tev izskatīties slikti. Runāšana par citu cilvēku kļūdām vai nelaimēm var viņus aizskart, ja šīs tenkas pie viņiem nonāk, kas visbiežāk agri vai vēlu tā arī notiek. Ja nevēlies nemitīgi citu acīs izskatīties negatīva un neiecietīga, no mutes virināšanas, lai padalītos jaunākajās baumās, labāk izvairīties.

Šķiet, ikviens kaut reizi ir piedzīvojis to briesmīgo sajūtu, kad uzzini – kāds cits ir nozadzis tavu ideju. Lauru piesavināšanās, neatkarīgi no tā, cik paveiktais ir nozīmīgs, citu acīs rada iespaidu, ka tu pati neko iespaidīgu neesi paveikusi. Šāda rīcība arī parāda – attiecības ar kolēģiem un, ļoti iespējams, arī ar darbu tev neko nenozīmē.

Emocionālais sabrukums demonstrē zemu emocionālo inteliģenci, un tas ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā darbu pazaudēt. Tiklīdz tu citiem atklāj emocionālās nestabilitātes līmeni, cilvēki sāks apšaubīt, vai vari būt uzticama un spēj sevi noturēt grožos jebkurā situācijā.

''Uzsprāgšana'' dusmās, neskatoties uz to, cik ļoti otrs to ir pelnījis, pievērš negatīvu uzmanību. Kolēģi var tevi sākt uzskatīt par nestabilu, nepieejamu un biedējošu. Iemācīšanās kontrolēt emocijas tev tikai palīdzēs, it īpaši situācijās, kur kāds ir kļūdījies vai nodarījis tev pāri, – viņi citu acīs izskatīsies slikti nevis tu.

Pēdējais, ko citi vēlas dzirdēt savā darba vietā, ir otra paziņojums par to, ka viņš vai viņa ienīst savu darbu. Šāds izteikums tevi rāda negatīvā gaismā, un citi, visticamāk, pēcāk uz tevi skatīsies ar ''šķību aci'' un nevēlēsies ar tevi sastrādāties. Tāpat uzņēmuma vadība visbiežāk ātri vien spēj atpazīt tos, kuri uz darbu nāk sakostiem zobiem un dara savus pienākumus tikai tāpēc, ka vēlas saņemt naudu. Šādiem darbiniekiem var tikt lūgts darbu pamest, jo būs citi, kas šajā amatā un darba vietā strādās ar vislielāko prieku.

Neapšaubāmi, lieli sasniegumi, it īpaši tādi, kurus negaidīji, ir lepošanās vērti, un nereti vēlamies, lai par tiem uzzina visi – kā tuvinieki, tā arī kolēģi. Taču ar paziņojumu citiem par savu veikumu jābūt piesardzīgam, lai tā nepāraugtu par lielīšanos. Nemitīga uzvaras piesaukšana citiem liks domāt – tu vēlies, lai viņi jūtas slikti, vai tu nekad iepriekš neesi neko sasniegusi, kas arī nepavisam nav tas, ko gribi, lai citi par tevi domā. Lielu lietu sasniegšana bez lielīšanās arī demonstrē spēcīgu emocionālo inteliģenci – tā citiem parāda, ka veiksme un izdošanās tev nav nekas neparasts.

Ļoti daudz melu sākas ar labiem nodomiem – cilvēki vēlas pasargāt sevi vai citus –, bet ne velti mēdz teikt: ''Meliem īsas kājas,'' jo tiem ir tendence augt un izplatīties līdz brīdim, kad tie nāk gaismā. Un brīdī, kad citi zina – tu meloji, atpakaļ vairs izlieto ūdeni nesasmelsi. Tāpat pieķeršana melos, lai arī cik mazi tie nebūtu, smagi ietekmē tavu pašnovērtējumu. Ja vēlies būt laimīga un mierā ar sevi, no meliem labāk izvairīties.