vīrietis darbs karjera trauksme stress
Foto: Shutterstock
Parasta darba diena jau tā ir pietiekami gara, bet tehnoloģijas to pagarina vēl vairāk. Kā tas izpaužas? Beidzot esi pārradusies mājās, tu ļauj nogurumam vaļu, jau sēdies dīvānā un slēdz iekšā televizoru, bet sāk zvanīt klients vai kolēģis, un e-pastā birst vēstules, kuru sūtītāji sagaida tūlītēju atbildi. Pirms saņem pēdējos spēkus, lai atkal ķertos pie darba, atceries – pēc pilnas darbadienas tu neesi savam priekšniekam parādā vēl pāris stundiņas darba no mājām.

Emocionālās inteliģences pētnieks Treviss Bredberijs savā ''LinkedIn'' profilā raksta – vairums cilvēku apgalvo, ka, pārrodoties mājās, tūliņ izslēdz darba telefonu vai neatbild zvaniem un arī nepārbauda savu elektroniskā pasta kastīti. Taču pētījumi rāda pretējo. Piemēram, Amerikas Psiholoģijas akadēmijas veiktajā pētījumā secināts – vairāk nekā 50 procenti darbinieku savu e-pastu pārbauda pirms un pēc darba laika, arī nedēļas nogalēs un esot uz slimības lapas. Kas vēl – 44 procenti darbinieku savā e-pastā regulāri ielūkojas arī atvaļinājuma laikā.

Savukārt Ziemeļilinoisas universitātes veiktajā pētījumā secināts – darbinieku uzskats vai pārliecība (kas ne vienmēr ir apzināta), ka uz darba e-pastiem ir jāreaģē arī ārpus oficiālā darbalaika, rada ilgstošu stresu. Pētnieki to nosaukuši par ''tele spiedienu''. Šis spiediens ''rūpējas'' par to, lai tu nekad tā pa īstam un pilnvērtīgi nespētu atpūsties un atslēgties no darba. Šāds ilgstošs stresa stāvoklis ir milzīgs kaitnieks tavai veselībai. Tas ne tikai var palielināt sirds un asinsvadu slimību, depresijas un aptaukošanās risku, bet arī samazināt tavas kognitīvās spējas. Tāpēc ir īpaši svarīgi noteikt robežas starp personīgo un profesionālo dzīvi. Ja šo robežu nav, cietīs gan tavs darbs, gan veselība, gan personīgā dzīve.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!