vīrietis darbs karjera trauksme stress
Foto: Shutterstock
Parasta darba diena jau tā ir pietiekami gara, bet tehnoloģijas to pagarina vēl vairāk. Kā tas izpaužas? Beidzot esi pārradusies mājās, tu ļauj nogurumam vaļu, jau sēdies dīvānā un slēdz iekšā televizoru, bet sāk zvanīt klients vai kolēģis, un e-pastā birst vēstules, kuru sūtītāji sagaida tūlītēju atbildi. Pirms saņem pēdējos spēkus, lai atkal ķertos pie darba, atceries – pēc pilnas darbadienas tu neesi savam priekšniekam parādā vēl pāris stundiņas darba no mājām.

Emocionālās inteliģences pētnieks Treviss Bredberijs savā ''LinkedIn'' profilā raksta – vairums cilvēku apgalvo, ka, pārrodoties mājās, tūliņ izslēdz darba telefonu vai neatbild zvaniem un arī nepārbauda savu elektroniskā pasta kastīti. Taču pētījumi rāda pretējo. Piemēram, Amerikas Psiholoģijas akadēmijas veiktajā pētījumā secināts – vairāk nekā 50 procenti darbinieku savu e-pastu pārbauda pirms un pēc darba laika, arī nedēļas nogalēs un esot uz slimības lapas. Kas vēl – 44 procenti darbinieku savā e-pastā regulāri ielūkojas arī atvaļinājuma laikā.

Savukārt Ziemeļilinoisas universitātes veiktajā pētījumā secināts – darbinieku uzskats vai pārliecība (kas ne vienmēr ir apzināta), ka uz darba e-pastiem ir jāreaģē arī ārpus oficiālā darbalaika, rada ilgstošu stresu. Pētnieki to nosaukuši par ''tele spiedienu''. Šis spiediens ''rūpējas'' par to, lai tu nekad tā pa īstam un pilnvērtīgi nespētu atpūsties un atslēgties no darba. Šāds ilgstošs stresa stāvoklis ir milzīgs kaitnieks tavai veselībai. Tas ne tikai var palielināt sirds un asinsvadu slimību, depresijas un aptaukošanās risku, bet arī samazināt tavas kognitīvās spējas. Tāpēc ir īpaši svarīgi noteikt robežas starp personīgo un profesionālo dzīvi. Ja šo robežu nav, cietīs gan tavs darbs, gan veselība, gan personīgā dzīve.

Atbildēšana uz vēstulēm, kas iekritušas tava elektroniskā pasta kastītē, ārpus darba laika ir tikai viena no lietām, kurā tev vajadzētu ieviest robežas. Tev nepieciešams rūpīgi un ļoti kritiski izvērtēt, kas ''pieder'' tavam darba devējam, bet kas – tev. Turpinājumā vari iepazīties ar sešām lietām, kuras tev nav jāatdod savai darbavietai un kuras tev ir jāsargā.

Foto: Shutterstock

Tavus kontaktus

Lai arī stāšanās darba attiecībās paredz maksimālu iesaisti un rīcību, kas sniedz pienesumu uzņēmumam, tavos pienākumos nav darba vietai ''uzdāvināt'' visus kontaktus, kurus esi ieguvusi, tur strādājot. Šie kontakti ir blakus produkts, kas izveidojies, ieguldoties darbā. Un, lai arī tu ar savu uzņēmumu dalies šajos kontaktos, tie pieder tev. Tāpēc, ja kāda iemesla dēļ nolem mainīt darbavietu, zini – izveidotās attiecības un kontaktus vari saglabāt un izmantot arī turpmāk, ja tev tas ir nepieciešams.

Tavu identitāti

Neapšaubāmi, darbs ir svarīga tavas identitātes daļa, bet tu nedrīksti ļaut darbam kļūt par tavu identitāti. Ko tas nozīmē? Tu darbam velti sevi tik ļoti daudz, ka pēc kāda laika, mēģinot saprast, kas tu esi un kas tevi raksturo, pirmais un, ļoti iespējams, vienīgais, kas nāk prātā, ir tavs darbs. Personības šķautne ārpus darba, kas papildina to, kas esi, var sniegt jautrību, palīdzēt samazināt stresu, izvairīties no izdegšanas, kā arī palīdzēt tev augt kā personībai.

Tavus uzskatus

Uzskatu un vērtību upurēšana darba dēļ pavisam noteikti tev radīs milzīgu stresu, jo šaustīsi sevi ar domām – kāpēc rīkojies pretēji savai pārliecībai. Brīdī, kad saproti – darba pienākumi atkal un atkal liek tev rīkoties pretēji taviem uzskatiem, ir laiks runāt ar priekšniecību par to, ka nevēlies turpināt tā strādāt. Ja vadībai tā būs liela problēma un viņi nepieļaus iespēju tev rīkoties citādi, iespējams, ir laiks darba attiecības pārtraukt.

Tavu veselību


Ir grūti noteikt robežas starp darbu un veselību, jo negatīvās sekas parādās pakāpeniski. Stresa uzkrāšanās, negulētas naktis un visa diena sēdus kādā brīdī kļūst organismam par nastu. Un, pirms paspēj kaut ko labot, tu ar vienu roku jau berzē sāpošo muguru, ar otru – sārtās acis ar tumšiem maisiņiem zem tām, savukārt visas bikses šķietami kļuvušas par šauru, jo ''riepiņa'' uz vēdera uzpūtusies lielāka.

Lai tas nenotiktu ar tevi, viss, ko vari darīt, – pieturēties pie pastāvīgas rutīnas. Šoreiz gan runa ir par labo rutīnu. Apsēdies un padomā, kas tev ir nepieciešams, lai tava veselība neciestu. Pastaigas pusdienu pārtraukuma laikā? Īsta atpūta nedēļas nogalēs? Došanās atvaļinājumā tieši tad, kad tas ieplānots, nevis atpūtas pārcelšana daudzo darbu dēļ? Kad nepieciešamo esi atpazinusi, izveido plānu, kas palīdzēs sasniegt mērķi – nesabojāt veselību –, un stingri pieturies pie tā. Ja pieļausi kaut vienu atkāpi, visticamāk, pieļausi arī citas, tādējādi samaksājot par darbu ar savu veselību.

Tavu ģimeni


Foto: Shutterstock
Ir pavisam vienkārši ļaut ģimenei ciest tava darba dēļ. Daudzi to pieļauj, jo redz darbu kā līdzekli ģimenes uzturēšanai. To pastiprina arī tādas domas kā: ''Man jāpelna vairāk naudas, lai mani bērni varētu izglītoties un neslīgtu parādos'' vai ''Man jāpelna vairāk, lai varētu sakrāt jaunam miteklim'' u. tml. Lai arī šādām domām ir labs mērķis, to realizēšana samazinās rēķinu, kredītu un citu tēriņu parādu, bet savai ģimenei būsi parādā kvalitatīvu kopā pavadītu laiku.

Te lieti var noderēt sevi iztēlojamies, tiesa, ļoti skumjā situācijā – uz nāves gultas. Visticamāk, tobrīd tu nedomāsi par to, cik daudz naudas tu savā dzīvē esi nopelnījusi, bet gan atminēsies kopā pavadītos mirkļus ar ģimeni un arī draugiem.

Tavu saprātu


Foto: Shutterstock
Mums katram ir atšķirīgs saprāta līmenis, un arī niecīgu daļiņu no tā tu neesi ''parādā'' savam darbam. Saprāts, kas ļauj tev strādāt produktīvi, nepadoties stresam, izdegšanai un notur pie zemes, katram pašam ir rūpīgi jāuzrauga, lai visa kā nebūtu par daudz un tava veselība – gan fiziskā, gan mentālā – nesāktu ciest. Un visbiežāk tieši ārpus darba nodarbes un pati vide ir tā, kas palīdz šo saprātu saglabāt.

Tu jau visu pagājušo nedēļu rāvies melnās miesās, lai pagūtu izdarīt ikdienas pienākumus un visu, ko uzņēmies papildus, bet priekšniecība tev piedāvā iesaistīties vēl dažos jaunos projektos? Produktīvākais, ko vari darīt, – atteikt un pēc darba atpūsties kopā ar mīļoto, draugiem vai viena. Tādā veidā nākamajā dienā tu darbā atgriezīsies atjaunojusies un atbrīvojusies no stresa. Protams, ja ļoti vēlies, tu vari strādāt vairāk darba stundu un uzņemties vairāk darāmā, bet ir svarīgi spēt priekšniecībai pateikt ''nē'' brīdī, kad tev īpaši nepieciešams laiks prom no darba.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!