Pieci toksiski uzskati, kas var izpostīt karjeru

Runājot par jebkādu pašrunu, jāsaprot, ka to veicina uzskati pašam par sevi. Kā arī pašrunai ir nepietiekami novērtēta, bet noteicoša loma panākumu gūšanā, jo, kā jau minēts, tā var gan tevi mudināt nepadoties un iet uz priekšu, lai kaut ko sasniegtu, gan atturēt tevi no jebkādas tālākas darbības, savā ''LinkedIn'' profilā raksta emocionālās inteliģences pētnieks Treviss Bredberijs.

Viņš ir izdalījis piecus izplatītākos toksiskas pašrunas vadmotīvus, kas kavē vai atsevišķos gadījumos pilnībā nogalina cilvēka spēju gūt panākumus. Lūk, tie!

Cilvēki pēc savas būtības ir lemti kļūdām, tāpēc, ja tavs mērķis jebkurā dzīves jomā ir perfekcija, tu vienmēr jutīsi nomācošu neveiksmes sajūtu un galu galā tērēsi laiku, žēlodamies par to, ko tev neizdevās paveikt. Bet atceries – perfekciju sasniegt ir ļoti grūti, pat neiespējami, tāpēc tai nebūtu jābūt galvenajam mērķim. Žēlošanās vietā tu varētu priecāties par to, ko tev izdevās sasniegt, lai arī cik, tavuprāt, neliels šis sasniegums būtu. Kā arī no kļūdām, kas rezultātam neļauj būt pilnībā izcilam, tu vari mācīties, lai nākotnē arvien vairāk pietuvinātos tam rezultātam, kuru tu reiz varētu saukt par perfektu.

Pārāk daudz cilvēku pakļaujas ļoti iracionālai idejai – viņiem ir lemts gūt panākumus vai ciest neveiksmi, un to nosaka liktenis. Taču šī pārliecība ir muļķīga, jo tavs liktenis ir tikai un vienīgi tavās rokās, līdz ar to vainas novelšana vai lauru piešķiršana faktoriem, kurus tu nespēji kontrolēt, ir tik vien kā attaisnošanās. Jā, dažkārt dzīve tev iedalīs kārtis, kuras būs grūti izspēlēt, bet citkārt tavās rokās būs trumpji. Tava vēlme un gatavība izlikt šīs kārtis tiešā veidā ietekmē to, vai tu gūsi panākumus vai cietīsi neveiksmi.

Dzīvē nav nekā, ko tu darītu vienmēr vai pretēji – nedarītu nekad. Tu vari kaut ko darīt ļoti bieži vai ļoti reti, bet uzvedības iedalīšana divās daļās – ''vienmēr'' un ''nekad'' – nav nekas vairāk kā pašnožēla. Kaut kādā brīdī tas liek tev ticēt, ka tev nav kontroles pār sevi un tu nekad nemainīsies. Šāds uzskats ar laiku var arī pārvērsties maldīgās iedomās, ka tev vienmēr veicas, kur, kādā brīdī piedzīvojot neveiksmi, vilšanās būs divtik liela. Vai pretēji – neveicas nekad, kas var novest pie nebeidzamas neveiksmju sērijas, jo tu jau sākotnēji netici, ka tev izdosies.

Neatkarīgi no tā, ko cilvēki domā par tevi kādā konkrētā brīdī, viena lieta ir skaidra – tu nekad neesi tik laba vai slikta, kā par tevi saka kāds cits. Ir neiespējami pilnībā izslēgt savu reakciju par to, ko citi par tevi domā, bet tu vari viņu teikto vērtēt skeptiski un neuztver burtiski. Tādā veidā neatkarīgi no tā, ko cilvēki par tevi domā, tavs pašvērtējums veidosies tikai no tā, kā tu vērtē pati sevi.

Te vērts arī atcerēties un saprast, ka negācijas no apkārtājiem tu dzirdēsi vienmēr un tām būs visdažādākie iemesli. Vieni būs pamatoti, kuros ir vērts ieklausīties un no tiem mācīties, bet citi būs balstīti uz otra cilvēka skaudību, bailēm no neizdošanās u. c. Tos otrus jāprot atsijāt un uztvert kā papildus motivāciju sasniegt vēl vairāk.

Kā jau minēts iepriekš, neveiksmes, kas atkārtojas ilglaicīgi, var graut tavu pašapziņu un ticību, ka nākotnē tev izdosies sasniegt labus rezultātus. Lielākoties šīs neveiksmes rodas, riskējot un mēģinot sasniegt kaut ko, kas nav viegli sasniedzams. Centies vienmēr atcerēties, ka veiksme slēpjas tavā spējā piecelties pēc kārtējās neizdošanās. Viss, ko patiesi ir vērts sasniegt, prasīs, lai tu uzņemtos zināmu risku, un tu nevari pieļaut, ka pagātnes neveiksmes liek zaudēt ticību tavām spējām gūt panākumus.

Tāpat šis uzskats kaut kādā ziņā sasaucas ar minēto, ka liktenis nav iepriekš ierakstīts zvaigznēs, – tas, kādu dzīves ceļu tu ej un kādi panākumi vai neveiksmes stājas tev ceļā, ir atkarīgs tikai un vienīgi no tevis pašas.