Pazīmes, kas norāda – laiks rakstīt atlūgumu  (1)

Domājot par aiziešanu no darba, visticamāk, tu izvērtē daudz un dažādus faktorus, piemēram, stabilitāti, apmierinātību un trauksmes līmeni, un arī apzinies, ka ''jā'' vai ''nē'' lēmumam būs savas sekas un ieguvumi. Tāpat tu, ļoti iespējams, kādā brīdī piedzīvosi analīzes ''paralīzi'', kas noved pie tā, ka tu pārāk daudz domā par lēmuma sekām, tādējādi apstādinot virzību pretī pārmaiņām.

Lorēna Gudvina, uzņēmuma ''Career Contessa'' dibinātāja un grāmatas ''Power Moves: How Women Can Pivot, Reboot, and Build a Career of Purpose'' autore, portālā ''Good Housekeeping'' iesaka visus lēmuma pieņemšanas faktorus sarindot punktu skalā. ''Analīzes ''paralīzes'' brīdī tu domā, ka visiem faktoriem ir vislielākā nozīmē – tie iegūst desmit punktus no desmit,'' viņa stāsta. ''Bet, atrodot laiku, lai patiesi katram faktoram piešķirtu punktus, tu sapratīsi, kas patiesībā tev ir vissvarīgākais.''

Šajā nenoteiktības laikā vislabākais, ko tu vari darīt, ir būt proaktīvai. ''Sazinies ar tev piederošajiem kontaktiem, piemēram, bijušajiem kolēģiem, priekšniekiem un draugiem tavā industrijā. Atgādini cilvēkiem, ka eksistē un esi atvērta iespējām,'' mudina darba meklēšanas vietnes ''The Muse'' direktore Žanna Kima. ''Turklāt saruna ar cilvēkiem tavā jomā var tev palīdzēt saprast, vai tas, ko tu pieredzi savā darbā, ir normāli.''

Lai arī ikviena cilvēka aiziešanas iemesli ir unikāli un personīgi, ir indikatori, kas liecina – ir pienācis laiks visu pamest. Turpinājumā karjeras eksperti uzskaita dažus sarkanos signālus, kurus tev vajadzētu prast pamanīt.

Iespējams, viens no neapstrīdamākajiem iemesliem, kāpēc pienācis laiks no darba aiziet, ir – darbavieta negatīvi ietekmē tavu ķermeni un prātu, stāsta Makgudvina. Katru dienu strādājot toksiskā darba kultūrā, ar toksisku vadītāju vai kolēģiem, agrāk vai vēlāk šāds dienas ritms var izraisīt izdegšanu un saasināt hroniskas veselības problēmas. ''Tev jāņem vērā sava emocionālā un garīgā veselība. Ja tu nododies darbam ne savā labākajā formā, tu nevari to veikt pilnvērtīgi,'' skaidro eksperte.

Tiesa, ikvienā darbavietā kādā brīdī visa kā ir par daudz, un šādos brīžos visbiežāk dodamies atvaļinājumā, lai atgūtos. Taču ir ļoti svarīgi mācēt atšķirt izaicinošu pieredzi un toksisku situāciju. Viens no veidiem, kas varētu palīdzēt abus atšķirt, ir sarunas ar kolēģiem un/vai vadītāju – ja tās ved uz situācijas atrisinājumu, raizēm nav pamata.

Tas ir normāli, ja lietas, kas tev savā darba patika, mainās, mainoties tavas dzīves apstākļiem un prioritātēm. Iespējams, esi pārcēlusies tālāk no biroja, kā rezultātā pārvietošanās šurpu turpu ir kļuvusi par murgu. Vai varbūt ir pazudušas kādas darbavietas priekšrocības, piemēram, elastība darbam no mājām vai iespēja pašai noteikt darba stundas. Lai tu justos ērti, ir svarīgi novērtēt, kāds darbs atbilst tavam pašreizējam dzīvesveidam.

''LinkedIn'' 2019. gadā veica pētījumu, kurā piedalījās 3000 profesionāļu. 35 procenti no pētījuma dalībniekiem atzina, ka galvenais iemesls, kāpēc viņiem nepatīk viņu darbs, ir tas, ka viņiem trūkst mērķa izjūta. ''Profesionāļi 90 000 stundas no pieaugušo dzīves pavada strādājot, un daudzi no mums vēlas, lai šis laiks būtu vērtīgs,'' stāsta ''LinkedIn'' karjeras eksperte Blēra Desembrele Heitmane. Šeit lieti var noderēt atbilžu meklēšana uz šādiem jautājumiem:

Ietekme nebūt nenozīmē, ka tu esi priekšniece vai tev ir lēmumu pieņemšanas vara pār citiem. Tas nozīmē veikt savus ikdienas pienākumus un justies tā, it kā tiem būtu spēja ietekmēt kādas norises. Tiesa, ikviena izpratne par to, kas ir ietekme, var būt atšķirīga. Taču, ja tu vairs nejūti, ka tu spētu ietekmēt pat nelielas norises, tā varbūt zīme, ka pienācis laiks rakstīt atlūgumu.

Cilvēki bieži vien izaugsmi vērtē kā algas pielikumu vai jaunu amatu, bet, izvērtējot progresu, svarīgi ņemt vērā jaunās prasmes un lielāku pienākumu apjomu. Pieņemsim, ka esi apmierināta ar tavu šī brīža algu, bet neesi apmierināta ar sava amata nosaukumu. ''Neieciklējies uz tituliem. Galvenais jautājums, ko sev uzdot, ir – vai es virzos uz priekšu, ņemot vērā manas prasmes?'' uzsver Kima.

Lai saprastu, vai tu patiešām vēlies mainīt karjeru (vai vienkārši tev beidzot jādodas atvaļinājumā), iedomājies savu nākotni, izproti savus ilgtermiņa mērķus un pieraksti tos, iesaka Heitmane. Iespējams, tu nevari rītdien aiziet no darba, jo tev ir jāmaksā kredīts un jāpabaro ģimene, taču ir ieteicams sākt iepazīt pasākumus, kas tev jāveic, lai tu nonāktu tur, kur sapņo būt. Padomā par to, kādas prasmes, kvalifikāciju vai papildu izglītību tu varētu iegūt ārpus darba laika.

''Lielisks variants ir savu sapni padarīt par hobiju paralēli darbam. Tas palīdzēs to iepazīt vairāk, tādējādi saprotot, vai tas varētu būt reāls ienākumu avots,'' stāsta eksperte. Tu, iespējams, atklāsi, ka tavs sapņu darbs ir lielisks hobijs (un vēlies to saglabāt tādā veidā), vai arī kļūsi motivētāka kā jebkad agrāk, lai savu sapni pārvērstu par pilnas slodzes karjeru.