Ģimenes un apkārtējās sabiedrības iespaidā jau no bērnības esam mācīti tiekties pēc izaugsmes kā personīgajā, tā arī profesionālajā dzīvē. Taču centieni iederēties šķietami vispār pieņemtajā var nodarīt vairāk ļauna nekā laba, piemēram, cilvēks sabiedrības spiediena dēļ paliek strādāt augsta stresa apstākļos, dzīvo bez brīvā laika, ir nelaimīgs un kādā brīdī vienkārši izdeg. Lai arī daudzi pat izsīkuma situācijā neko nemaina, ir arī tādi, kas nolemj iet pretējo ceļu tam, kādu atzīst sabiedrība, apzināti izvēloties mazāk prestižu darbu jeb "daunšiftingu".
Latviešu valodā angļu vārdam "downshifting" (down – lejup, shift – pārvietot) diemžēl tulkojuma nav, taču to definē kā finansiāli izdevīgas, bet stresa pilnas karjeras vai dzīvesveida nomaiņu pret mazāk noslogotu un mazāk apmaksātu, bet piepildītāku. Kopā ar ekspertēm skaidrojam, kāpēc cilvēki apzināti izvēlas mazāk prestižu darbu, ar ko rēķināties, pieņemot šādu lēmumu, un kā tas ietekmē cilvēka izaugsmi.
Raksta tapšanas gaitā konsultējāmies ar diplomētu karjeras un biznesa uzsākšanas konsultanti Jolantu Priedi un mārketinga, pārdošanas un biznesa stratēģijas kouču Diānu Silarāju.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
