Viltīgi stresa avoti darbā un paņēmieni, kā tos novērst

Cīņā ar stresu gan ir viens āķis – lai to efektīvi mazinātu, ir jāzina, kur tas rodas. Šoreiz apskatām astoņus viltīgus, ar darbu saistītus stresa avotus un paņēmienus, kā tos novērst.

Tu atrodies pie sava darba galda un mēģini koncentrēties sev priekšā esošajam uzdevumam, taču mājās esošie satricinājumi novērš uzmanību un rada stresu? Klīniskā psiholoģe un grāmatas ''Teenage as a Second Language'' līdzautore Barbara Grīnberga portālā ''Reader's Digest'' uzsver – jāprot vides nodalīt. ''Spēju kaut ko nodalīt no otra ir jāiemācās ikvienam. Mājās un darbā esošās problēmas var palīdzēt nodalīt, piemēram, tuvs draugs vai terapeits, ar kuru par nesaskaņām aprunāties. Tas ļaus tev pilnībā nodoties darbam, kad esi darba vietā, un risināt nesaskaņas, kad būsi mājās.''

Pat tad, ja tu savu darbu mīli, pienāk reizes, kad nepieciešams kādu darba dienu saīsināt vai pastrādāt no mājām visdažādāko apsvērumu dēļ. Taču, ja tava darbavieta nav elastīga, jo šādas iespējas neparedz, neapšaubāmi, palielinās tavs stresa līmenis. Brī Reinoldsa, vecākā karjeras speciāliste uzņēmumā ''Flexjobs'' skaidro: ''Elastīgas darba iespējas, piemēram, darbs attālināti vai fleksibls grafiks, ir viens no risinājumiem dažādiem ar darbu saistītiem stresa avotiem, – kā pārvietošanās, biroja iekšējā politika vai bezgalīgas tikšanās.'' Arī aptaujā, kuru veica ''Flexjobs'', 89 procenti respondentu atzina – elastīgs darba grafiks samazinātu viņu stresa līmeni.

Jā, tev darbā būtu jābūt aizņemtai, bet, ja tu jau sāc netikt galā ar visu, kas tev jādara, iespējams, ir pienācis laiks par to vairs neklusēt. ''Stress.org'' atsaucas uz pētījumu, kas atklāj – vairāk nekā 50 procenti darbinieku 12 stundas dienā pavada, veicot ar darbu saistītas darbības, kā arī izlaiž pusdienu pārtraukumu ar darbu saistītā stresa dēļ. Ja arī tu jau slīksti paveicamo darbu kaudzē, Grīnberga iesaka aprunāties ar savu vadītāju par uzdevumu samērīgu sadali.

Neatkarīgi no tā, vai jūties iestrēgusi, jo esi vienīgā ''maizes'' sagādniece, vai tāpēc, ka nekādi nespēj iegūt paaugstinājumu, stresa līmenis var augt kā vienā, tā arī otrā situācijā. Grīnberga stāsta: ''Ja tu jūties iestrēgusi, jāatrod veidi, kā padarīt savu darbu patīkamāku. Piemēram, izmanto savus pārtraukumus pilnvērtīgi un iepazīsties tuvāk ar saviem kolēģiem. Pat viena izmaiņa var visu pilnībā izmainīt.''

Ja tavs darbs ir tik neprognozējams, ka neesi pārliecināta, vai savu amatu saglabāsi nedēļu pēc nedēļas, neapšaubāmi, tevi var ''smacēt'' trauksme. ''CareerCast'' pētījums rāda – nedrošība par darbu ir lielākais ar darbu saistītais stresa faktors. Pēc Grīnbergas domām, risinājums varētu būt labāku attiecību veidošana. ''Kad ar vadītāju izveidojas ciešākas attiecības, tu ik dienas saņemsi patiesu un konkrētu informāciju, nevis būsi pakļauta baumām. Un cilvēka, kuram vari uzticēties, atrašana ir ļoti svarīga.''

Kad darbinieki jūtas mazāk sagatavoti un kompetenti nekā kolēģi, viņu stresa līmenis pieaugs, bet pārliecība kritīsies. Grīnberga iesaka: ''Ja pēc rūpīgas un konstruktīvas sevis izvērtēšanas patiešām secini – salīdzinājumā ar kolēģiem tu neesi savam amatam tik ļoti zinoša un prasmīga, meklē veidus, kā trūkstošās prasmes un/vai zināšanas apgūt. Meklē, lasi un izglītojies. Kā arī skaties uz to, kā papildu iespēju apgūt ko jaunu, – uztver to pozitīvi.''

''Darbinieki var justies satraukti par to, kā saglabāt darba attiecības, bet tai pat laikā iepazīstot kolēģus tuvāk,'' atklāj Alīsija Hodža, psihoterapeite. Darbinieki nereti uzskata, ka viņiem jābūt sabiedriskiem un tuviem ar kolēģiem vai priekšniekiem, lai iegūtu kāroto paaugstinājumu, viņa skaidro, bet viņi nezina, kā nesatuvināties par daudz. ''Kafijas sarunas var būt vienkāršs un nepiespiests veids, kā par kolēģiem uzzināt kaut ko jaunu,'' teic Hodža, un iesaka savstarpējās attiecības veidot dabiski: ''Ja tu šīs attiecības it kā forsēsi, uzspiedīsi, otrs to viegli pamanīs.''

Tehnoloģijas var atvieglot tavu darbu, bet arī apgrūtināt atkāpšanos no tā, stāsta Hodža. ''E-pasta priekšrocība un trūkums vienlaikus ir tāds, ka to var nosūtīt 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā. Tas bieži vien noved pie tā, ka darbinieki pastāvīgi pārbauda savu elektroniskā pasta kastīti.'' Viņa iesaka: ''Ja jauno ziņu paziņojumi liek tev satrūkties vai tu no tiem bēdz kā no uguns, tā varētu būt ar darbu saistīta stresa pazīme. Atturēšanās no e-pasta un arī gaidu izvirzīšana attiecībā pret savu darbu var palīdzēt no darba attālināties un iegūt tik ļoti vajadzīgos atpūtas mirkļus, atrodoties mājās.'' Protams, vēl viens labs variants, kā pēc darba laika nemaz nezināt – pienākusi jauna elektroniskā vēstule, ir paziņojumu atslēgšana.