trauksme panika stress psihoemocionālā veselība
Foto: Shutterstock
Kārtējā nedēļa tūliņ jau būs aizvadīta, un sāksies jauns darba cēliens. Lai arī svētdiena lielai daļai cilvēku ir brīva no darba un paredzēta pilnīgai atslodzei no tā, daudzi to nespēj izbaudīt, jo jau no pamošanās brīža izjūt trauksmi par gaidāmo darba nedēļu.

Svētdienas trauksme ir gaidīšanas trauksme – trauksmes veids, kam raksturīga nepārvarama baiļu sajūta par kaut ko, kam drīzumā jānotiek –, ko daudzi cilvēki izjūt par gaidāmo nedēļu, it īpaši par atgriešanos darbā, skaidrots portālā ''Stylist''. Šāda veida trauksme ne tikai traucē izbaudīt nedēļas nogali, bet arī traucē kvalitatīvam miegam, tādējādi jauno darba nedēļu cilvēks uzsāk jau noguris. Un šāda veida trauksme ir biežāk sastopama, nekā tu, iespējams, domā.

''Nevēlēšanās, lai nedēļas nogale beigtos, vai vilšanās par to, ka arī nākamajā rītā nevarēsi izgulēties, ir sajūtas, ko piedzīvojam mēs visi. Tomēr, ja šīs domas sāk izpausties kā satraukums vai pat bailes, kas ilgstoši nodarbina tavu prātu vai kaitē tavai dienai un ietekmē tavu garastāvokli, tu, iespējams, piedzīvo svētdienas trauksmi,'' paskaidro ''BeSophro'' klīnikas sofroloģe un grāmatas ''The Life-Changing Power Of Sophrology'' autore Dominika Antiglio.

''Dažiem cilvēkiem šāda trauksme var kļūt arī hroniska – viņi visu dienu pavada ar iekšēju nemieru, kas negatīvi ietekmē cilvēka stresa līmeni, sociālo dzīvi, garīgo veselīgu un arī fizisko atjaunošanos. Cilvēki, kuri piedzīvo svētdienas trauksmi, bieži vien atklāj, ka katru pirmdienu iesāk ar dienu atskaiti līdz sestdienai. Šī vēlme būt prom no darba vides ir tiešs svētdienas trauksmes dzinulis.''

Lai gan dažiem cilvēkiem svētdienas trauksme parasti ir viņu dabiski noraizējušās personības papildinājums, citiem tas var liecināt arī par kaut ko satraucošāku. Protams, koronavīrusa pandēmijas laikā, kad daudzi joprojām strādā no mājām, vairs nav tieša satraukuma par atgriešanos fiziskajā darba vidē. Bet, tā kā daudziem cilvēkiem šobrīd ir paaugstināts stresa līmenis, nav nekas neparasts, ka vairums joprojām izjūt svētdienas trauksmi.

''Cilvēki, kuri dabiski ir vairāk trauksmaini, arī ir vairāk pakļauti svētdienas trauksmei. Ja tā ir ilgstoša, tas arī var liecināt par to, ka esi tuvu izdegšanai, tāpēc kārtīgi ieklausies savā ķermenī, lai laikus to pamanītu un varētu attiecīgi rīkoties,'' mudina eksperte.

Foto: Shutterstock

Ja arī tu teju katru svētdienu pavadi trauksmainās gaidās par jauno darba nedēļu, labā ziņa ir tā, ka ir paņēmieni, kurus vari izmēģināt, lai kontrolētu šīs stresa un raižu izjūtas. Turpinājumā piedāvājam iepazīties ar sertificētas psihiatres Venijas Manipodas ieteikumiem svētdienas trauksmes mazināšanai.

Tomēr paturi prātā – ja tava darba vide ir toksiska vai tā izdara lielu un konstantu spiedienu tavai mentālajai veselībai, un tas ir patiesais iemesls, kāpēc ik svētdienu pavadi trauksmainās gaidās par pirmdienu, iespējams, ir laiks apsvērt darba vai karjeras maiņu.

Ieplāno pašaprūpes laiku jaunajā nedēļā

Iespējams, tu esi ieradusi nedēļas nogalē atrast laiku tikai sev un kārtīgai atpūtai vai kādai patīkamai nodarbei, taču tev šis laiks nav jātaupa tikai sestdienai un svētdienai. Ja iespējams, kādas darba dienas noslēgumā ieplāno, piemēram, pastaigu ar ģimeni vai otro pusīti, vari arī sarīkot (šobrīd vēl attālinātu) spēļu vakaru ar draudzenēm vai kādu citu aktivitāti. Šādas aktivitātes darba nedēļu padarīs mazāk stresa pilnu. Svarīgi gan tās ierakstīt plānotājā blakus darba pienākumiem – pret pašaprūpes laiku izturoties kā pret darba pienākumiem, pastāv lielāka iespēja, ka tu patiešām iecerēto izdarīsi. Kā arī tas ir tikai normāli, ja laiku sev uztver kā vienu no prioritātēm.

Iemācies atpazīt trauksmainās svētdienas domas


Foto: Shutterstock
Pievērs uzmanību domām, kas tevī raisās ik svētdienu, un mēģini atpazīt katrai svētdienai līdzīgās iezīmes. Psihiatre atklāj, ka viņas personīgajā un arī pacientu pieredzē biežāk sastopamas šādas domas: ''Es ļoti atpalieku X uzdevuma izpildē – pagājušajā nedēļā man vajadzēja izdarīt vairāk!'' un ''Es ļoti baidos no svarīgās sapulces/prezentācijas/tikšanās/darba nodošanas, kas man ieplānota trešdien. Nākamā nedēļa būs briesmīga.''

Pievērsīsimies pirmajai trauksmainajai domai – ja tu jūties slikti par prokrastinēšanu pagājušajā nedēļā vai par to, ka neesi izdarījusi šķietami visu, lai nākamā nedēļa tev būtu vieglāka, tā vietā, lai tu vēlētos kaut varētu atgriezties un izmainīt notikušo, trauksmaino enerģiju pārvērt par produktivitāti. Saki sev – nepaveikto jaunā nedēļā uztversi kā prioritāti.

Tas pats attiecas uz priekšlaicīgu pieņēmumu izdarīšanu, ka nākamā nedēļa neizdosies. Iespējams, tu jau iepriekš esi bijusi līdzīgā situācijā, un galu galā viss nemaz nebija tik slikti, kā biji to iztēlojusies. Mūsu iekšējais kritiķis svētdienā var šķist vēl skaļāks, tāpēc sev jāatgādina, ka šīs trauksmainās domas ir normālas, taču tās ir tikai domas.

Izveido nelielu darāmo darbu sarakstu


Svētdienā izveidojot vismaz pirmdienas – vai pat visas nedēļas – darāmo darbu sarakstu, arī tas var palīdzēt mazināt trauksmi. Pat mazu uzdevumu pierakstīšana, piemēram, atbildēšana uz e-pastiem, zvans mammai vai pārtikas iegāde pēc darba, var palīdzēt jaunu nedēļu iesākt ar skaidru plānu un produktīvi. Atceries, ka tavam darbu plānam nav obligāti jābūt pilnīgam, ja vien nevēlies nedēļu sākt ar ļoti detalizētu darbu uzskaiti.

Veicamos darbus uzrakstot uz papīra, tu vari mazināt stresu, novirzot to no domām uz pierakstītiem vārdiem. Tāpat uzdevumu ieraudzīšana uz papīra var tev palīdzēt būt organizētākai un jau laikus saprast, kas tev būs nepieciešams, lai tos paveiktu. Psihiatre atklāj, ka savu pirmdienas darāmo darbu sarakstu parasti izveido neilgi pirms došanās pie miera, lai atbrīvotu savu prātu un varētu vieglāk iemigt. ''Viss ir uzrakstīts uz papīra, tu neko neaizmirsīsi, un tev ir atļauja par to pārtraukt domāt,'' teic Manipoda.

Datoru un telefonu noliec sāņus


Jā, e-pastu apskatīšana svētdienas vakarā var būt vilinoša, lai laikus saprastu, ar ko tev būs jātiek galā pirmdienas rītā. Taču, ja elektronisko vēstuļu apskatīšana tevī rada stresu, ir laiks noteikt robežu to apskates biežumam. Piemēram, atļauj sev ielūkoties e-pastā 10 līdz 15 minūtes pēc svētdienas brokastīm, lai pārliecinātos, ka pirmdiena nebūs jāsāk ar kādiem pārsteigumiem, bet atlikušo dienu tu elektroniskā pasta kastīti vairs neatver.

Tāpat pasīva sociālo tīklo ziņu lentas izskatīšana svētdienā var tevī radīt trauksmi. Psihiatre stāsta, ka viņā satraukums rodas brīžos, kad, piemēram, ''Instagram'' redz citu brīvdienu aktīvās nodarbes, bet pati tikmēr zviln uz dīvāna. Tad rodas sajūta – ''viņam/viņai bija labāka nedēļas nogale nekā man,'' kas var veicināt jaunas izjūtas par to, ka tu it kā palaidi garām iespēju izdarīt kaut ko jaunu vai nepilnvērtīgi izmantoji savu brīvo laiku.

Protams, tā nav taisnība, jo nedēļas nogales ir domātas tam, lai tu tās varētu pavadīt pēc savām vēlmēm. Tāpēc, ja sociālie tīkli svētdienās tevi dara īpaši satrauktu, seko līdzi tam, cik daudz laiku tu pavadi telefona ekrāna priekšā. Tāpat mēģini tālruni izmantot vairāk saziņai ar citiem, nevis influenceru ikdienas apskatei.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!