Foto: Shutterstock
"Kāda darba alga, jūsuprāt, būtu atbilstoša darba pienākumiem un ieņemamajam amatam?" – šis jautājums daudziem darba ņēmējiem liek trīcēt ceļiem un balsij. Neviens negrib sevi novērtēt par zemu, taču jau pirmajā darba intervijā celt sevi debesīs un izklausīties mantkārīgam arī nav tas iespaids, ko gribētos par sevi atstāt. Visa sāls slēpjas niansēs – ja zināsi, kurā intervijas brīdī skart algas tēmu, kā notiek pareiza argumentācija un kā var atspēlēties neizlēmīgas atbildes, uz nākamo darba interviju varēsi doties ar mierīgāku sirdi. Un, kas to zina, varbūt atgriezties ar lielāku atalgojuma piedāvājumu, nekā cerēts!

Šajā rakstā uzzināsi:

  • Kurā brīdī darba intervijas laikā uzsākt sarunu par atalgojumu;
  • Ko atbildēt uz jautājumu par vēlamo samaksu;
  • Kā saprast – cik daudz vari prasīt;
  • Lietas, kas var sabojāt iespaidu un mazināt iespēju dabūt kāroto;
  • Ar kādu pieeju iespējams iegūt maksimāli lielāko atalgojumu.

"Working Day" personāla atlases speciālistu attīstības vadītāja Jolanta Saukāne norāda, ka jau divus gadus darbojas pozitīvs mehānisms, kas uzņēmumiem kā obligātu pienākumu uzliek sludinājumos norādīt arī atalgojuma līmeni. To pieprasa likums, skaidro eksperte, kuras novērojumi liecina – šo pienākumu darba devēji lielākoties godprātīgi pilda. "Tas ir visreālākais un visefektīvākais indikators, kas palīdz saprast vidējo atalgojumu tirgū un attiecībā uz savu amatu. Jāvelk salīdzinājuma paralēles, līdzīgi kā ar preču pirkšanu un pārdošanu internetā."

Taču nereti sludinājumos nav minēta konkrēta summa, bet gan norāde "no–līdz". Kā šī summa veidojas, un kurš potenciālais darbinieks saņem augstāko iespējamo atalgojumu? "Arī vadītājs, liekot sludinājumu, nezina, kas tad viņam uz to atsauksies," skaidro Saukāne. "Tēlaini izsakoties, tas ir kaķis maisā. Arī mums, ejot uz veikalu, ir savi kritēriji un budžets, un tad uz vietas arī izdarām secinājumus, vai pie mūsu kritērijiem budžets saskan ar iespējām. Kaut kādā mērā darba devējs līdzīgi izliek sludinājumu. Viņš pieļauj, ka pie mazākiem kritērijiem varētu iztērēt mazāk, bet jau pie vairāku kritēriju izpildes – gatavs palielināt likmi." Cilvēks, kurš tikko ienācis darba tirgū un balstās tikai iegūtajās teorētiskajās zināšanās, visticamāk, pats apzinās, ka pretendē un tiek novērtēts uz zemāko slieksni. Tas pats attiecināms uz cilvēkiem, kas maina līdzšinējo profesiju un amatu. Ļoti iespējams, viņi jau iepriekš secinājuši, ka jāsāk būs ar "no" slieksni, taču, gūstot pieredzi jaunajā amatā, varēs kāpt augstāk, min Saukāne.

Lai izdarītu secinājumus par vidējo algu konkrētajā amatā, vēlams izpētīt vismaz 3–4 dažādu uzņēmumu piedāvājumus, skaidro "Work In" direktore Vladislava Brucka. Speciāliste norāda, ka "no–līdz" kategorijā pati galvenā prasība ir pieredze. "Jāsaprot, kāda tā ir – gads vai 10 gadi. Pieredzei seko izglītība un arī svešvalodu zināšanas."

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!