Soli pa solim – kā veiksmīgāk pabeigt apjomīgu projektu

Pirmais solis – izveido plānu. Plānam jābūt pēc iespējas precīzākam, atbildot uz tādiem jautājumiem kā: projekta uzsākšana – kad un kā tas notiks; nepieciešamie resursi (cilvēki, līdzekļi, materiāli, literatūra utt.); viens vai vairāki atbildīgie; projekta pabeigšana – kad tas notiks. Izstrādājot plānu, tu nosaki arī mērķi, kas palīdz brīžos, kad motivācija sašūpojas.

Ja projekta īstenošana prasa ilgāku laiku, ir svarīgi sadalīt darbus mazākos nogriežņos. Šādai rīcībai ir vairāki ieguvumi, proti, samazinās iespēja pieļaut paviršības kļūdas, jo nav jāžonglē ar milzīgu informācijas apjomu vienlaikus, kā arī palīdz skaidrāk saskatīt rezultātus un nezaudēt apņēmību.

Lieli projekti sniedz iespēju izveidot rutīnu. Ja tas vēl nav pagūts plānošanas stadijā, mēģini noteikt konkrētas dienas, laikus un vietas, kur veikt darbu. Vēl labāk, ja izmantosi arī atbalsta mehānismus, piemēram, atgādinājumus un kontrolsarakstus – kļūs vieglāk izveidot ieradumu.

Pat tad, ja ir izveidots nevainojams plāns, kādā brīdī var pārņemt kārdinājums kaut ko atlikt un vilcināties. Te var līdzēt uzdevumu vizualizācija, respektīvi, to paveikšana prātā. Psihologi uzskata, ka tas ir efektīvs paņēmiens, kā padarīt centienus mērķtiecīgākus un uzlabot sniegumu.

Daudzi projekti ietver uzdevumus ar atšķirīgu grūtības pakāpi. Ieteicams katru jauno darba cēlienu sākt ar mazāk prasīgiem uzdevumiem, jo to paveikšana palīdzēs nezaudēt vēlmi un degsmi turpināt iesākto. Turklāt, pabeidzot darbu cēlienu ar sekmīgi paveiktu grūtāku uzdevumu, pieaug pārliecība un gandarījuma sajūta.

Ne mazāk svarīgi ir saglabāt pozitīvu domāšanu. Jā, dažreiz to ir vieglāk pateikt nekā izdarīt, taču labs garastāvoklis ir lieliska "degviela" produktivitātei. Savukārt produktivitāte veicina pozitīvu domāšanu.

Apbalvo sevi! Svinot mazās uzvaras vai atskaites punktus, tu ne tikai uzlabo motivāciju, bet savā ziņā arī apliecini – viss rit labi, mērķis tiks sasniegts. Vēl viens atalgošanas paņēmiens ir tā dēvētā "kārdinājumu apvienošana", respektīvi, iepriecinoša "gribu" pieredze ar tūlītēju atlīdzību tiek apvienota ar uzvedību "vajadzētu". Piemēram? Lai gan apzinies, ka iemīļotā mūzika traucē koncentrēties darbam, atļaujies to mirklīti paklausīties tādu uzdevumu laikā, kā veikšanai ir īpaši zema motivācija.

Nav svarīgi, vai projekts paģēr īpaši lielu fizisku vai garīgu piepūli – tā saucamā iestrēgšana var notikt abos gadījumos. Ja tā notiek, var palīdzēt darbības maiņa, ko par visnotaļ labu līdzekli tādos gadījumos atzinuši rakstnieki. Viņi to dēvē par "autora bloku". Tātad, garīgas piepūles gadījumā vajadzētu pretstatīt fiziskas nodarbes, savukārt fiziskas – intelektuālas. Piemēram, doties pastaigā, spēlēt mūzikas instrumentu vai klausīties mūziku, palasīt grāmatu, pagatavot kaut ko garšīgu. Tam vajadzētu ne tikai enerģētiski uzlādēt, bet arī iedvesmot.

Visbeidzot, jāatceras, ka nav vienas vienīgās un pareizās panākumu receptes. Ir mēģinājumi un centieni palīdzēt domāt par faktoriem, kas jau iepriekš veicinājuši spēju paveikt uzdevumus, un jaunas darbības, ko vērts izmēģināt, lai palīdzētu sev nākotnē.