Gribu iet prom no darba, bet nevaru saņemties...  (4)

Ja darba laikā tu ik pēc minūtes skaties uz pulksteni, vakarā nejūti gandarījumu par pagājušo dienu un brīvdienas uztver kā gaismu tuneļa galā, tie jau ir pirmie trauksmes zvaniņi. Acīmredzot ir pienācis brīdis tikt skaidrībā, ko tev dod darbs un vai tam ir nākotne, raksta portāls "Psychology Journal".

Vispirms jāsaprot, kādēļ tu "skaties pa malām". Vai tiešām ar tavu darbu ir tik bezcerīgi vai vienkārši kaut kas attiecībās ar to ir jāpārkārto?

Viens no koučinga pamatlicējiem, Timotijs Golvejs, savā grāmatā par darbu kā iekšējo spēli, stāsta, ka ilglaicīgai efektivitātei nepieciešami trīs elementi: apmierinātība, attīstība un rezultāts. Tiklīdz viens no šī trijstūra iztrūkst, samazinās darbības efektivitāte.

Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka ir laiks rakstīt atlūgumu. Jā, interesants un aizraujošs darbs padara cilvēku spēcīgāku un spēj pasargāt no emocionālās izdegšanas, bet pat tādā gadījumā, ja darbs nepatīk, cilvēks iet uz biroju. Iespējams – tomēr rodot tur ko svarīgu?

Eksistenciālā psiholoģe Jeļena Stankovskaja uz situāciju aicina paraudzīties plašāk: "Padomājiet, kā esošais darbs ietekmē jūs un kas šajā ietekmē ir saistīts ar ārējiem apstākļiem, bet kas – ar iekšējiem uzstādījumiem. Ir vērtīgi noteikt, kādi dzīves projekti šobrīd jums ir prioritāri, sajust to vērtīgo, kas ir esošajā situācijā, lai cik "nepareiza" tā arī liktos."

Nav izslēgts, ka atbildes izrādīsies negaidītas un tu atradīsi spēcīgas atbildes "par", līdz kam pirms tam pat neaizdomājies. Labāk šādas pārdomas apsvērt mierīgos apstākļos, piemēram, atslābinoties mīļotajā krēslā ar tēju un bloknotu. Dari to brīvdienā, kad var atlikt citus jautājumus un veltīt laiku sev.

Kādam darbs ir nepārtraukta attīstība. Citam tā dod iespēju sajusties nozīmīgam. Vēl kādam svarīga summa, kas ik mēnesi ieripo kontā. Ne visi nosaka vēlamos darba kritērijus, bet vairums cilvēku, meklējot darbu, tomēr par tiem iedomājas. Svarīgi laicīgi pamanīt brīdi, kad šie būtiskie kritēriji vairs netiek ievēroti.

Narratīvā kouče Olga Zotova atzīmē: "Ne vienmēr jāmaina darbs. Bieži vien cilvēks lieliski zina, ko viņam nepatīk darīt, bet nestādās priekšā, ko vēlētos tā vietā. Ir tāds teiciens: "Lai cik tālu tu neaizietu pa nepareizo ceļu, pagriezies". Tikai, saņēmis drosmi iet pa alternatīvu ceļu, tu vari uzzināt, kas patiesi tev patīk.

Tieši tādēļ ieteicams saprast, kas tevi aizrauj: kādus uzdevumus pildot, tu izjuti vislielāko gandarījumu, kad tu iegāji "plūsmā", kādas prasmes un spēcīgās puses tev ir palīdzējušas?

Bieži vien ir tik grūti uzrakstīt atlūgumu, jo tas nozīmē lielas iekšējās pārmaiņas. Mainot profesiju, darbības veidu, darba kolektīvu, jāmainās pašam. Maikls Veits, kas ir viens no naratīvās terapijas izveidotājiem, to nosaucis par "migrācijas identitāti". Iedomājies, kā tu pārej no viena krasta uz citu pār kūsājošu upi – priekšā stāv ne mazāk grūts uzdevums. Padomā – kas vai kurš var tevi atbalstīt šajā ceļā? Kādi pārbaudījumi var rasties un kas varētu palīdzēt tos pārvarēt?

Ja, neskatoties uz novērtētajiem riskiem, tu tikai vēl vairāk pārliecinies par savu vēlmi aiziet, atgādini sev, ka tev uz to ir tiesības, pieņem lēmumu un sāc rīkoties.

Daudzi darbinieki, kas nostrādājuši ilgi vienā darbavietā, baidās aizejot pievilt vadību, dažkārt pat – apvainot. "Kā likums, tas notiek, kad ir sajaukušās profesionālās un personīgās lomas. Mēs nereti izjūtam pateicības, vainas un trauksmes sajūtu kokteili attiecībā pret vadību. Tas apgrūtina reāli novērtēt pienākumus, tāpat traucē ieņemt skaidru pozīciju saistībā ar aiziešanu no darba.

Izsvērtāku situācijas novērtējumu varētu palīdzēt veikt uzticības pilna saruna ar atbalstošu cilvēku vai speciālistu. Tas varētu palīdzēt nošķirt profesionālo no personiskā," saka Jeļena Stankovskaja.

Darbs ir tavs partneris. Tu sniedz tajā savas prasmes, domas, laiku, spēkus un pretī saņem algu, iespējas profesionāli augt. Labs vadītājs neatstās sistēmu nefunkcionējošu pēc tavas aiziešanas. "Kad plāno iet prom no darba, vari skaidri izrunāt, kam un kādos termiņos nodosi savus darbus. Pasaule kļūst caurspīdīgāka un aiziešana "pa labam" var izrādīties ieguldījums tavā profesionālajā reputācijā," iesaka Olga Zotova.

Fināla etapā dod sev iespēju sarokoties ar darba devēju. Padomā, ko tu vari izdarīt, lai saglabātu ar viņu labas attiecības. Tikai pēc tam, pēc Jeļenas Stankovskajas domām, var veidot konkrētu soļu plānu: ko un kā es teikšu, kādas grūtības man radīsies saistībā ar iekšējām jūtām.

Lai būtu pārliecinošāks, ieteicams "ģenerālmēģinājums" pirms sarunas. Laba sagatavošanās palīdzēs ne tikai nekļūdīties izvēlē, bet apzināti pieņemt lēmumu saskaņā ar iekšējām sajūtām, un pasargās no pārlieka stresa.

Šis vingrinājums palīdzēs tikt ar sevi skaidrībā un saprast, vai ir vērts spert soli, lai aizietu no darba. Uz tīras lapas augšējās daļas uzraksti vienu no rīcības variantiem (piemēram, "Aiziet no darba"). Pēc tam sadali lapu divās daļās: "Jā" un "nē". Augšējā kolonnā ieraksti ko iegūsi, ja pieņemsi šādu lēmumu.

Otrā pusē raksti iespējas, kas beigsies līdz ar šī lēmuma pieņemšanu.

Pēc tam izdari to pašu ar otru alternatīvu (piemēram, "Palikt tajā pašā darbā").

Finālā tu iegūsi divus nākotnes scenārijus. Kurā no tiem vairāk vēlies nokļūt? Šis vingrinājums ir noderīgs arī citās grūtās izvēlēs.