Emocijzīmes – jauna valoda, ko saprot ikviens?

1999. gada februārī japāņu ekonomists Šigetaka Kurita izveidoja 176 emocijzīmes (angl. emoji), lai aizvietotu daudzos hieroglifus un skaidri attēlotu emocijas un abstraktas idejas. Tās kļuva īpaši populāras, kad pirms desmit gadiem viedierīcēs tika iekļauta jauna emocijzīmju tastatūra, un šobrīd ir pieejamas vairāk nekā 3521 emocijzīmes (tostarp arī aktuālajai pandēmijas tēmai atbilstošas, piemēram, ziepes, vīruss, seja ar aizsargmasku un tamlīdzīgi).

Iespējams, pamanījāt, ka divus vārdus angļu valodā apzīmē viens vārds latviešu valodā. Patiesi, mūsu valodā šāda šķīruma nav, un valodnieki iesaka visus šos simbolus dēvēt par "emocijzīmēm", proti: "Elektroniskās saziņas procesā emociju izpausmei izmantotās rakstzīmes, rakstzīmju grupējumus vai stilizētus grafiskus attēlus angļu valodas ietekmē latviešu sarunvalodā mēdz dēvēt par emodži (pēc angļu vārda emoji, kas aizgūts no japāņu valodas), reizēm arī par sejiņām, smailijiem vai reakcijām. Sastopams arī vārds emotikoni. Literārajā valodā tās saucamas par emocijzīmēm. Šādu apzīmējumu atbalstījusi arī Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisija."

Vai emocijzīmes ir tikai krāsainas bildītes vai arī jauna un universāla valoda, kuru saprot ikviens? Savā ziņā tā tiešām ir – emocijzīmju valodā ir tulkotas grāmatas (piemēram, Hermana Melvila "Mobijs Diks jeb Baltais valis"), ir pieejams tiešsaistes tulkotājs, emocijzīmjupēdija (arī latviski), savukārt jau 2015. gadā Oksfordas vārdnīcas gada vārds bija smaidiņš ar prieka asarām (😂), ko, starp citu, mūsdienu jaunieši vairs nemaz neizmantojot. Emocijzīmēm ir arī sava svinamdiena – 17. jūlijs ir Pasaules emocijzīmju diena. 89 procentu emocijzīmju lietotāju pasaulē atzīst, ka viņiem ir vieglāk sazināties, izmantojot emocijzīmes, un ka tās novērš pārpratumus un valodas barjeru.

Tomēr valodnieki emocijzīmes par jaunu valodu neuzskata – gan tāpēc, ka tām nav noteiktas sistēmas un gramatikas, gan arī tāpēc, ka ar tām vien nepietiek, lai sekmīgi un precīzi nodotu vēstījumu. Taču tās noteikti palīdz kā neverbālās komunikācijas norādes tiešsaistes sarunās, lai izteiktu prieku sajūsmu, ironiju, skumjas, dusmas un citas emocijas un izvairītos no iespējamiem pārpratumiem, piemēram, lai norādītu, ka uzrakstītais ir joks.

Jāņem vērā, ka emocijzīmes var ietekmēt saziņu (un valodu) arī nelabvēlīgi, tāpēc lietojamas ar mēru un piemērotās situācijās. Turklāt arī tās var pārprast – viens un tas pats attēls var izraisīt atšķirīgas asociācijas, jo, protams, jāņem vērā arī starpkultūru atšķirības. Arī tehnoloģijas un teksta kodējums var izspēlēt ļaunu joku. Kas sūtītājam, e-vēstuli nosūtot, izskatās pēc smaidiņa, adresātam var pastkastītē parādīties kā "J". Turklāt viena un tā pati emocijzīme var izskatīties atšķirīgi iOS un Android viedierīcēs (lūk, stāsts par kādu pārpratumu tviterī).

Ik dienu "Facebook" un "Instagram" ziņojumos tiek nosūtīti aptuveni desmit miljardi emocijzīmju, un saskaņā ar emocijzīmjpēdijā minēto pētījumu visbiežāk lietotās emocijzīmes tviterī 2020. gadā bija:

Tomēr ne visas emocijzīmes ir tik nevainīgas, kā izskatās. Piemēram, persika simbolu (🍑) tikai septiņos procentos gadījumu izmanto, lai runātu par augļiem. Daudz biežāk ar to apzīmē ķermeņa daļu, uz kuras bieži vien pavadām lielāko dienas daļu.

Mūsdienu jauniešiem emocijzīmes var kalpot kā sava veida slepenā valoda, lai vecāki nevarētu saprast ziņojumus (piemēram, 🥴 izmanto, lai izteiktu reibumu vai seksuālu uzbudinājumu, 👉👈 — kautrīgumu un nervozitāti (parasti, runājot par flirtēšanu)).

Dažu emocijzīmju izmantošana (🔫, 🗡, 💣) pat ir izraisījusi vairākas aizturēšanas un apcietināšanas, jo ir uzskatītas par draudiem.

Emocijzīmes "atsvaidzina" un piešķir emocijas un krāsas arī satura mārketinga tekstos, piemēram, Instagramā, taču nevajadzētu pārspīlēt un izmantot vairāk par piecām visā tekstā. Vislabāk tās novietot teikuma sākumā vai beigās (ne vidū), izmantot kā uzsvērumpunktus (tas var piešķirt zīmolam atpazīstamību) un noteikti nevajadzētu ar tām aizstāt vārdus – lasītājam būs grūtāk izlasīt uzrakstīto.

E-pasta saziņā gan vajadzētu būt piesardzīgākam – neiesaku tās lietot ļoti bieži, un tikai tad, ja otra puse neiebilst, tādēļ vislabāk tās lietot tikai tad, ja sarunbiedrs sāk pirmais.

Kuru emocijzīmi visbiežāk izmanto tu?