Stāstot vārdi un teikumi savijas notikumos, raisot interesi un emocijas, tuvinot runātāju un klausītāju. Stāstu piedzīvo un ar to dalās, nevis tikai stāsta un klausās. Stāstniecība piedāvā dzīves pieredzes sakārtošanas un izprašanas modeļus. Tā ļauj izprast notiekošā nozīmi, izskaidro cēloņus un rāda rezultātu, atbildot uz jautājumu "kāpēc?".
Lai gan stāstniecība sākotnēji bija mutvārdu māksla, mūsdienās to arvien vairāk izmanto arī rakstos – ne tikai daiļliteratūrā, bet arī sociālo tīklu ierakstos un citos vēstījumos, kā arī konferencēs lielākai vai mazākai skatītāju auditorijai.
Stāstniecība klausītāju prātos rada savdabīgas gleznas jeb "teksta kino". Visbiežāk nedomājam faktos un loģikā, bet gan asociācijās un attēlos, mums patīk piemēri un detaļas, nevis abstrakti un vispārīgi apraksti, savukārt emocijas dabiski piesaista mūsu uzmanību. Labs stāsts liek domāt un just, un uzrunā tā, kā skaitļi, dati un prezentācijas slaidi nekad nespētu. Stāsti rosina sarunāties, rīkoties, atklāt personīgo saistību ar stāstu, saskatīt sevi tajā. Tiem ir nomierinoša un veldzējoša iedarbība. Stāstniecības fenomens izskaidro arī raidierakstu jeb podkāstu popularitāti.
Nemateriālā kultūras mantojuma daļa
Latvijas Nacionālās bibliotēkas konferences "Stāstniecības tradīciju pārmantošana un uzturēšana 21. gadsimtā" bukletā ir teikts: "Stāstniecība ir arī nozīmīga nemateriālā kultūras mantojuma daļa, (..) līdzāspastāvoša citām izpausmēm un mutvārdu tradīcijām. Stāstu stāstīšana palīdz apkopot dzīvās vēstures nesēju glabātās zināšanas, prasmes un nedokumentētās vēstures liecības, kā arī uzturēt starppaaudžu dialogu šo zināšanu pārmantojamībai."
Jau vairāk nekā 20 gadu stāstnieku kustība Latvijā ir gan neatņemama folkloras kustības daļa, gan patstāvīga kultūras joma. Vairāk var uzzināt gan Latvijas Stāstnieku asociācijas tīmekļvietnē, gan Eiropas Stāstniecības federācijas materiālos, gan Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā Garamantas.lv.
Varoņa ceļojums
Runājot par stāstniecības prasmēm un principiem, pasaulē bieži atsaucas uz salīdzinošās mitoloģijas un salīdzinošās reliģijas profesoru, literatūrpētnieku Džozefu Kempbelu (1904–1987). Kopš Kempbela grāmatas "Varonis ar tūkstoš sejām" (angl. The Hero with a Thousand Faces) izdošanas, viņa teorijas, jo īpaši arhetipisku stāstījuma struktūru jeb monomītu, kas apraksta "varoņa ceļojumu", ir izmantojuši daudzi mūsdienu rakstnieki un mākslinieki. Savulaik arī režisors Džordžs Lūkass atzina, ka "Varonis ar tūkstoš sejām" ir iedvesmojis "Zvaigžņu karu" sāgu.
Lai izprastu "varoņa ceļojumu", pietiek atcerēties jebkuru bērnības pasaku. Tajā vienmēr ir galvenais varonis, kurš parasti dodas piedzīvojumā jeb ceļā, satiekot sabiedrotos, pretiniekus, pieredzot dažādus sarežģījumus, atrisinot tos un iegūstot balvu. Piemēram, pasaka par Sprīdīti – zēnu, kurš dodas pasaulē laimi meklēt, uzvar briesmas ar stabules spēli un labsirdību, vēlāk atgriežas mājās – "Laimīgajā zemē".
Stāstā vienmēr ir drāmas un konflikta elementi, intriga, problēma un risinājums, arī stāsta morāle, kas klausītājam vai lasītājam jānojauš pašam. Līdzīgi var izstāstīt pat ikdienišķāko notikumu.
Iedarbīga stāsta struktūra un principi
Izcilam stāstam parasti ir šādi elementi:
- Konflikts un risinājums, noslēpums un atklāsme, dramatiska attīstība un emocionāla dinamika, jo bez tā visa klausītājiem būtu grūti noticēt stāstniekam;
- Līdzība ar jau zināmo – jo pazīstamāks ir stāsts, jo spēcīgāks tas ir. Stāstiem, ar šķietami atšķirīgiem notikumiem un varoņiem, var būt līdzīga uzbūve (atcerieties par monomītu);
- Vienkāršība – jo vienkāršāks ir stāsts un jo tīrāks sižets, jo iedarbīgāks tas ir. Šeit lieti noder klasiskais dramaturģijas princips – darbības, laika un vietas vienība;
- Klausītāja iejušanās stāstā, piedzīvojot notikumus un emocijas tā, it kā būtu galvenais varonis. Jo vairāk klausītājs identificējas ar stāstu, jo lielāka iespēja viņu pārliecināt;
- Neuzspiesta morāle – stāsts ir pārliecinošāks, ja klausītāji (vai lasītāji) paši izdara secinājumus. Tas viņus piesaista, liek justies gudriem un raisa labvēlīgu attieksmi pret stāstu un stāstnieku;
- Izklaidējoši un izglītojoši elementi – tie rada interesi par citiem stāstiem un rosina zinātkāri;
- Skaidra uzbūve – tā palīdz gan nodot galveno vēstījumu, gan uztvert to.
Kā stāstniecība var palīdzēt uzņēmuma izaugsmei?
Zīmola veidotājiem stāsts var noderēt kā vadlīnijas, lai veidotu teksta struktūru. Katram satura fragmentam vajadzētu būt ar nolūku un ietverot uzņēmuma vērtības. Stāsts palīdz tapt pamanītam plašajā ierakstu un satura apjomā, ko ikdienā redz klients.
Otrkārt, sirsnīga stāstīšana ir cilvēciska. Veiksmīgākajiem pasaules uzņēmumiem ir savi stāsti, kas bieži ir saistīti ar to dibinātājiem (piemēram, "Apple" izveidotāju Stīvu Džobsu un "Teslas" vadītāju Īlonu Masku) un kas sniedz šo korporāciju darbībai lielāku mērķa un jēgas sajūtu, turklāt mēs daudz labprātāk ieguldām cilvēkā, nevis uzņēmumā.
Stāsti raisa emocijas un paaugstina zīmola lojalitāti. Nav jābaidās pavēstīt visu stāstu – gan par sarežģījumiem un dramatiskiem notikumiem, gan neveiksmēm, gan panākumiem un to, kāda aizraušanās vai sirdslieta ir bijusi zīmola izveides pamatā.
Lai radītu iedarbīgu stāstu, jāsāk ar pamatiem, proti, jāzina zīmola mērķauditorija. Kurš vēlas dzirdēt jūsu stāstu? Kam tas būs noderīgi? Šāda izpēte palīdzēs veikt nākamās darbības un izveidot stāsta pamatu.
Kad tas ir izdarīts, pierakstiet galveno vēstījumu. Neatkarīgi no tā, vai stāsts ir uz vienas vai divdesmit lappusēm, desmit minūšu vai stundu ilgs, tam ir jābūt galvenajam vēstījumam. Bez tā nevajadzētu turpināt. Par ko ir jūsu stāsts? Lai to formulētu, uzrakstiet stāsta ideju sešos līdz desmit vārdos.
Lai turpinātu veidot stāstu, jānosaka tā mērķis. Ja mērķis ir aicināt rīkoties, tad būtu labi vēstīt par kāda cita veikto darbību iepriekš un to, kādu ieguvumu tā ir sniegusi. Lai pastāstītu mērķauditorijai par sevi, runājiet par sarežģījumiem, neveiksmēm un uzvarām. Lai paustu vērtības, stāstiet par emocijām un situācijām, kas ļautu lasītājiem ieraudzīt sevi, saprast, kā stāsts attiecas arī uz viņu pašu dzīvi. Lai izglītotu, stāstiet par problēmjautājumiem un to risinājumiem.
Noderīgi avoti
Stāstniecība ir nepārtraukta mācīšanās, un radīt izcilu stāstu uzreiz nav iespējams. Stāstīšana ir māksla, ko ir vērts apgūt, jo stāsti satuvina cilvēkus un iedvesmo rīkoties.
Lūk, daži avoti (angļu valodā), kas palīdzēs pilnveidot stāstniecības prasmes:
Lai top aizraujoši un iedvesmojoši stāsti!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
