10 paradumi, kuriem veiksmīgi cilvēki pārvilkuši strīpu  (1)

Kā norāda emocionālās inteliģences pētnieks Treviss Bredberijs, cilvēki pārliecību bieži vien jauc ar egoisma izpausmēm, taču atšķirība starp abām pusēm ir ļoti liela. Kad cilvēki tic sev un savām spējām, neizpaužot to kā bravūru, ir atsevišķi paradumi, kas vienkārši viņu ikdienā vairs neiederas. Pārvelkot šīm darbībām treknu strīpu, arī tu spersi pirmo soli savas veiksmīgākās un par sevi pārliecinātākās versijas virzienā.

Viņi nemeklē attaisnojumus. Ja reiz pārliecinātiem cilvēkiem ir kas kopīgs, tad tā ir ticība tam, ka viņi spēj mainīt lietu kārtību. Šī pārliecība ir iekšēja, nevis ārēja. Tieši tādēļ pārliecināti cilvēki sapulces kavēšanas gadījumā nekad nevaino sastrēgumus vai skaļi nedeklarē, ka galvenais neveiksmju iemesls ir netaisnais priekšnieks. Veiksmīgi ļaudis nekad nevaino citus, jo ir pārliecināti, ka tikai viņiem ir dota pilnvara diriģēt savas dzīves parādi.

Viņi nepamet lietas pusratā. Par sevi pārliecināti cilvēki nekad nepadodas pie pirmajām grūtībām. Vai neveiksme ir problēma? Jā, taču tas ir tikai šķērslis, nevis nepārvarama barjera. Tas gan nenozīmē, ka šie ļaudis skrien ar galvu sienā un nepagurdami atkārto vienu un to pašu paņēmienu. Un šeit noteikti nāk talkā padoms, ka vispirms līdz pēdējam sīkumam jāizkristalizē, kas nogāja greizi. Un tikai pēc tam jāķeras klāt plānam, kā šo kļūdu nepieļaut atkārtoti.

Viņi negaida atļauju rīkoties. Liela daļa cilvēku ir darītāji pēc paša iniciatīvas, citi – pēc apkārtējo ierosinājuma. Kā norāda Bredberijs, viena no veiksmīguma sastāvdaļām sevī iekodējusi spēju uzņemties atbildību par notiekošo un rīkoties, negaidot citu doto starta signālu. Pārliecināti cilvēki sevi neapgrūtina ar garu spriedelēšanu, tāpēc tā vietā, lai vaicātu "Vai varēšu to izdarīt?" un "Vai man to vispār vajadzētu darīt?", viņi sevi uzmundrina ar retoriskiem jautājumiem, piemēram, "Kāpēc gan man to darīt?". Ja ir problēma, viņi to risina, negaidot uz kādu, kurš šo izdevību izmantos savā labā. Ieraudzīju un izdarīju – tas ir viņu moto.

Viņi nav kāri pēc uzmanības. Slavas meklētājus un atzinības tīkotājus lielākā daļa no mums neieredz. Pārliecināti un veiksmīgi cilvēki zina, ka daudz svarīgāk par nepieciešamību pierādīt, cik labs, gudrs un izdarīgs esi, ir būt pašam. Nenoliedzami, nozīme ir arī kontaktiem un paziņu lokam, taču tava personība un cilvēcīgais pienesums konkrētajam mērķim, darbam ir daudz nozīmīgāks par to. Tāpat svarīgi piebilst, ka viņi ilgi neuzturas starmešu gaismās arī brīžos, kad tiek slavēti un cildināti. Tā vietā viņi vērš uzmanību uz citiem – strādīgajiem un čaklajiem cīņu biedriem, kas palīdzēja mērķi sasniegt.

Nemitīgas uzslavas nav viņu gaumē. Vai esi kādreiz uzturējies kompānijā, kur kādam ir ļoti svarīgi nemitīgi dzirdēt, cik labs un lielisks viņš ir? Redz, Bredberijs šādu rīcību saista ar pārāk sīku pārliecību par sevi. Šajā kontekstā atgriežamies pie iekšējās pārliecības – veiksmīgi ļaudis neuzskata, ka panākumi ir saistīti ar uzslavām, kas raidītas viņu virzienā, kā arī apzinās – lai arī cik labi viņi savu darbu paveiks, vienmēr būs kāds kritizētājs. Vēl svarīgi piebilst, ka pārliecība, kuras pamatā ir citu uzslavas, meli vien ir. Tā nav pārliecība, bet gan narcisisms.

Atlikt darbus nav viņu garā. Emocionālās inteliģences pētnieks uzskata – cilvēki reizēm prokrastinē tikai tāpēc, ka ir slinki, taču lielākoties pie vainas ir bailes – no pārmaiņām, neveiksmes, iespējams, arī panākumiem. Veiksmīgi cilvēki nevilcinās ar darāmo, jo ir pārliecināti par sevi un tic, ka tieši konkrētās rīcības nogādās tuvāk mērķim. Vai ir perfekti piemērotas situācijas un perfekti apstākļi, lai rīkotos? Neapšaubāmi, taču, tos gaidot, vari daudzas citas lielās iespējas palaist garām. Īstā diena ir šodien!

Viņi nekritizē citus. Lai gan daudzi ir gatavi kāpt pāri citu galvām un pielietot ne tos godīgākos paņēmienus savu mērķu sasniegšanai, tas nav vienīgais veids, kā tikt līdz panākumiem. Pēc Bredberija pieredzes pārliecināti cilvēki nekritizē citus, jo skaidri apzinās – no katra var izspiest suliņu kopēju mērķu labā. Paturi prātā, ka, salīdzinot sevi ar citiem, tikai ierobežo sevi. Starp uztraukšanos par to, vai atbilsti citu standartiem un lieku laika tērēšanu, liekama vienādības zīme.

Viņi nevairās no konfliktiem. Kuram gan tīk strīdēties?! Tā mēs zaudējam enerģiju, laiku un pa ceļam arī labo garastāvokli, taču konstruktīvas diskusijas par tēmu nemaz tik sliktas arī nav. Tas savukārt nozīmē, ka no konfliktiem ne vienmēr vajag bēgt, ko kājas nes. Protams, vienkārši soļot blakus, ar roku spiežot muti ciet tikai mīļā miera labad, ir risinājums, taču – vai labākais? Būt veiksmīgam nozīmē arī apzināties, ka no grūtām sarunāt nevar un nemaz nevajag vairīties.

Resursu trūkums nav problēma. Reizēs, kad viss nerit kā pa diedziņu, pārliecināti un veiksmīgi cilvēki nevaino trūkumu. Neapšaubāmi, ne tas augstākais ieņemamais amats, darbinieku trūkums, kā arī resursu un finansiālo līdzekļu izsīkums var būt galvenie klupšanas akmeņi, taču, ja tev ir pārliecība un vīzija, iepriekš minētie lielumi kļūst sekundāri. Šie cilvēki vai nu atrod veidu, kā sadabūt visu sev nepieciešamo, vai arī nāk klajā ar ideju, kā bez tā visa iztikt.

Viņi neiesēžas siltajā vietiņā uz ilgu. Piekritīsiet taču, izjust komfortu ir brīnišķīgi, taču – kas par daudz, tas par skādi. Ja gribi sasniegt lielas lietas un gūt panākumus, ieslīgt dīvānā starp segām, baudot viena paveikta darbiņa augļus, noteikti nav labākais variants. Jā, atpūties, dod sev laiku fiziski un morāli atjaunoties, tomēr neaizmirsti, ka siltajā vietiņā, pavisam nemanot, var iesūnot arī par ilgu. Bredberijs skaidro, ka ilgstošs komforts noved pie pašapmierinātības, savukārt no šīs sajūtas ir tikai mazs solītis līdz stagnācijai.

Par sevi pārliecināti cilvēki saprot un stāsta arī citiem – neliels diskomforts nebūt nav tik slikts! Uz kādiem grābekļiem gudri ļaudis divreiz neuzkāps, uzzini šajā rakstā.