Prokrastinācija skar pilnībā visus. Bieži vien tā piezogas vien garlaicības un noguruma brīžos, kamēr daži ar to cīnās daudz, daudz regulārāk. Un tad situācija izvēršas gaužām bēdīga – visu dienu esi "laidis muļķi", bet pēc vakariņām izmisīgi centies saraut darbus, kurus ar pareizās stratēģijas iedzīvināšanu ikdienā jau sen varēji pabeigt.
Sajūta – "neko negribu, neko nevaru un nekas nesanāk" – kādā mirklī var piezagties visa gada garumā, un janvāris noteikti ir brīdis, kad nodrošināties ar iespējamajiem rīcības plāniem. Tā kā prokrastinācijas galvenais virzītājspēks ir atrunas, nav reāli runāt par produktivitātes un kopējās veselības kāpumu, kamēr neesam atteikušies sliktajiem paradumiem, kas primāri līdz šai situācijai noveduši.
Lai saprastu, kā šādās situācijās rīkoties, regulāri neatstājot darbus tikai pa pusei pabeigtus, vispirms jāidentificē problemātiskākās atrunas, kas virza prokrastinācijas virzienā. Tās iemantojušas "problemātiskāko" titulu, jo ir visgrūtāk atspēkojamas. Emocionālās inteliģences pētnieks Treviss Bredberijs piedāvā iepazīties ne tikai ar piecām atrunām, kuras, ļoti iespējams, pa laikam izmanto arī tu, bet arī risinājumiem, kas palīdzēs izkļūt no nelabā nagiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
