Pazīmes, kas liecina – jaunā darba vieta būs toksiskuma perēklis

Toksiska vide ir galvenais iemesls, kāpēc cilvēki pandēmijas laikā maina darbavietu, vēstī nesen veikta izpēte par atlūgumu rakstīšanas tendencēm Amerikas Savienotajās valstīts laika posmā no 2021. gad aprīļa līdz septembrim. No atbildēm izsecināts, ka toksiska darba kultūra ir pat 10 reižu lielāks arguments pamest darbavietu, nekā atalgojums, norāda "Huffington Post".

Taču skaidrs ir arī viens – toksiska darba vide nav vienādojama ar vienkārši sliktu dienu. Tā ir kā dzīve murgā, kurā, aizejot mājās vai aiztaisot ciet datoru, nevari beigt "cepties" par tirānisko priekšnieku vai divkosīgajiem kolēģiem. Lai pasaudzētu savu veselību no visdažādākajiem rakursiem, vēlams šādas darbavietas nagos nemaz neiekrist. Kam vajadzētu pievērst uzmanību jau darba intervijā?

Tas, kā cilvēks izsakās par indivīdu, kurš nav ar viņu vienā telpā, ļoti lielā mērā parāda arī to, kādas frāzes kādu dienu varētu tikt raidītas arī aiz tavas muguras.

Viens veids, kā noskaidrot, vai šī varētu būt problēma, ir apvaicāties par tavu priekšgājēju – attiecīgi cilvēku, kurš amatu ieņēma iepriekš, teic Donna Bolmena, advokāte darba tiesību jautājumos. "Ja darba devējs izsakās nievājoši vai arī nemitīgi vilcinās ar atbildi, maina savu viedokli, visticamāk, tā ir slikta zīme. Kā arī, ja tavos darba pienākumos ietilps lielākas komandas darba pārraudzība, nebaidies apvaicāties, cik viņi ir spējīgi un kāda izskatās darba rutīna," rekomendē Bolmena. Ja potenciālie kolēģi tiek no galvas līdz kājām nolieti ar samazgām, bēdz, cik vien ātri kājas nes.

Savukārt Kevins Kelovejs, St. Mary's Universitātes pētnieks, iesaka pievērst uzmanību "autsaideriem" – darbiniekiem, kuri šķietami neiekļaujas kolektīvā. Nevar izslēgt iespējamību, ka tam, kāpēc viņš vai viņa ar citiem kopā neietur pusdienas vai nečalo pārtraukumos, ir nopietnāks iemesls. Iespējams, konkrētais cilvēks izstumts no kolektīva, un tā ir toksiskas darba vides pazīme.

Veselīgā darba vidē ikvienam ir ļauts būt atklātam, savukārt toksiskā – nedrīkst izpaust ne pušplēsta slikta vārdiņa par ikdienas dzīvi konkrētajā uzņēmumā. Priekšniecībai ir acis un ausis visur, tāpēc viņi kontrolē gan savstarpējo komunikāciju, gan arī iespējamu saziņu ar jaunajiem darbiniekiem.

Ja uz tavu lūgumu iepazīties ar kolēģiem personāla vadības speciālists vai darba devējs sāk nervozi izvairīties ar atrunām, nekas labs nav gaidāms, teic psiholoģe Laura Galahere. "Tā ir pazīme, ka viņi neuzticas saviem darbiniekiem, un tādējādi radījuši drūmu un nospiedošu darba atmosfēru. Šādos gadījumos parasti arī tiek izstrādāti stingri iekšējās politikas noteikumi, kas attiecas tieši uz saskarsmi un komunikāciju."

Tāpat noteikti vērs uzmanību intervijas stilam – ja darba devējs ļoti uzkrītoši uzvedas kā galvenais situācijas noteicējs, jo "viņš taču pieņem kādu darbā", rēķinies ar līdzīgu attieksmi arī turpmāk. "Veselīgā darba vidē uz jautājumu "Kāpēc mēs izvēlamies iet šo ceļu?" nav vietas atbildei: "Jo es esmu priekšnieks un es tā pateicu"," skaidro Galahere.

Sauksim lietas īstajos vārdos – neviens darbs un neviena darbavieta nav perfekta, taču toksiskā vidē priekšniecība centīsies tevi pārliecināt par pretējo. Tas nozīmē, ka nedzirdēsi nevienu sliktu vārdu par projektiem, kas drīzāk pielīdzināmi absolūtai neveiksmei, vai arī vietu izaugsmei – gan individuālā, gan uzņēmuma līmenī. Un tas, savukārt, par neko labu neliecina, uzsver Galahere.

Darba videi jābūt būvētai tā, lai nevienam nerastos jautājumi par iespēju būt atklātam līdz pat viegli ievainojamam līmenim. "Ja vadītājs rod priekšstatu, ka viss ir perfekti, tas rada pārliecību, ka arī citiem šim piemēram jāseko," teic Galahere. "Un tad cilvēki sāk slēpt kļūmes, izliekas, ka saprot lietas, par kurām patiesībā ir vien attāla nojausma, kā arī pie neveiksmēm automātiski vaino citus. Šādas situācijas rada toksisku vidi, tādējādi izsūc prieku un enerģiju no daudziem."

Tā kā darba devēji parasti cenšas uzzīmēt un izkrāsot par ļoti skaistu nākotnes bildīti uzņēmumā, visticamāk, toksiskās pazīmes būs grūti uztveramas, teic Manuela Prīsemute, Villanova Universitātes profesore. Tieši tāpēc, šķetinot uzņēmuma vērtības, nāksies lasīt starp rindām.

Tādas frāzes kā "Lūk, tā mēs darām lietas" vai "Lūk, šādi mūsu industrijā viss notiek" atklāj iekšējos standartus un vērtības. Tāpēc, ja ar tām apzīmē tādus divējādi vērtētus uzvedības modeļus kā mikromenedžments vai tikai uz rezultātu orientēta darbība, ir vērts padomāt divreiz, vai tiešām vēlies šādā vidē pavadīt lielu daļu savas ikdienas.

Vēl neaizmirsti pavaicāt arī par uzņēmuma bonusu sistēmu, jo šī atbilde atklās daudz vairāk, nekā sākumā varētu šķist. Ja bonusi ir stāsts tikai par naudu un tiem nav nekāda sakara ar cilvēkiem, mērķiem un kolēģiem, tas vedina domāt, ka savstarpējā sadarbība netiek augstu vērtēta. Galvenais ir būt labākajam – un tikai tā tiksi pie bonusa.

Darba intervija ir brīdis, kad saliekami visi punkti uz "i". Ja intervijas laikā pretī sēdošais uzņēmuma pārstāvis izvairīgi atbild uz tev svarīgiem jautājumiem vai nevar precīzi paskaidrot, kāpēc atbildi nav iespējams sniegt, pastāv pamats bažām, uzskata Bolmena. Speciāliste arī uzsver, ka darba ņēmējs droši drīkst vaicāt, vai un kādi līgumi un vienošanās viņam būs jāparaksta.

"Ja atbilde ir apstiprinoša, lūdz uztaisīt šo dokumentu kopijas vai iespēju tos izstudēt pirms darba gaitu uzsākšanas," teic Bolmena. Ja darba ņēmējam šī ideja nav pa prātam, iespējams, kaut kas nelāgs tiek slēpts. "Iespējams, tā ir bezkompromisu vienošanās, kas pēc darba gaitu izbeigšanas limitēs tavas iespējas ieņemt kādu citu amatu."`

Viens no galvenajiem faktoriem, kas liecina par veselīgu vai toksisku darba vidi, ir atmosfēra. Tieši tāpēc Bolmena iesaka ļoti uzmanīgi pavērot darbinieku savstarpējo komunikāciju. Vai viņi savā starpā sasveicinās? Vai izskatās priecīgi? Vai viņi izvairās no acu kontakta ar tevi? Vai kāds paceļ balsi? Vai kolēģi pārtraukumos čalo? Atmosfēra par darba vidi un kopējo noskaņojumu atklās daudz.

Nenoliedzami, intervijas, kas nebeidzas ar jaunu amatu, gribas saukt par absolūtiem laika un enerģijas zagļiem, taču labāk sekot saviem instinktiem, priekšnojautai, nekā pēcāk būt iesprostotam toksiskā darba vidē.