Diena ģimenes asistenta dzīvē: par bērnu sargāšanu un vecāku stiprināšanu

Turpinām ģimenes asistenta dienasgrāmatas sēriju, daloties gan veiksmēs, gan neveiksmēs, sniedzot atbalstu ģimenēm.

5.35 telefonā noskan īsziņas signāls. Raksta kliente: "Čaviņ, es piedzemdēju meitu, mājās koridorā, tagad esmu slimnīcā. Visi bērni palika mājās. Man nav kredīts, lūdzu, paziņo sociālajai darbiniecei." Sazinos ar reģionālās slimnīcas sociālo darbinieci. Meitenīte dzimusi sestajā grūtniecības mēnesī, neiznēsāta un ir nepietiekams svars. Mammai būs daudz rūpju, bet gan tiksim galā.

Vairāk par 80 procentiem ģimeņu, kuras saņem ģimenes asistenta pakalpojumu, ir ģimenes ar bērniem. Biežākais iemesls pakalpojuma piešķiršanai ir vecāku zemās sociālās prasmes, grūtības bērna audzināšanā, bērniem grūtības skolā vai nesakārtotu pabalstu, parādu un citi finansiālie jautājumi.

Ierodos pie citas savas māmiņas: dzīvoklis tīrs, mētājas bērnu mantiņas. Bērnu māte uz bērniem neskatās, nepievērš viņiem uzmanību. Sieviete paziņo, ka vairs par bērniem nerūpēsies un lai tos lieku, kur gribu.

Sazvanu bērnu omi, ome ierodas, bet pauž, ka arī neuzņemsies rūpes par mazbērniem. Tā kā priekšā ir svētku dienas un Vecgada vakars, ome apņemas līdz pirmdienai parūpēties par bērniem. Klientes klātbūtnē sazvanu SAIF Atbalsta centru, savu ģimenes asistentu koordinatoru, bāriņtiesu un sociālo darbinieci – informēju par krīzes situāciju, kurai nepieciešams ātrs risinājums. Pirmdienas rītā māte bērnus aizveda un atstāja bāriņtiesā, kur tos nekavējoties pie sevis uzņēma audžuģimene.

Bieži ģimenes asistenta pakalpojumu vecākiem iesaka bāriņtiesas darbinieki, gadījumos, kad vecāku prasmes risināt ar bērniem saistītos jautājumos ir nepietiekamas un ir nepieciešams atbalsts, lai bērns varētu augt savā bioloģiskajā ģimenē. Ir gadījumi, kad vecāki šo atbalstu nevēlas pieņemt, pēc šādām situācijām ģimenes asistents nereti jūtas emocionāli sagrauts. Lai stiprinātu pašus ģimenes asistentus un risinātu sarežģītus gadījumus, asistentiem tiek nodrošinātas supervīzijas.

Ir gadījumi, kad ģimenes asistentam nākas ziņot bāriņtiesai par bērnam nepiemērotiem un bīstamiem sadzīves apstākļiem. Pēc bērnu nogādāšanas drošībā turpinās darbs ar vecākiem, lai, ja tas ir iespējams, bērni varētu atgriezties ģimenē.

Parasti, dodoties pie klientes, es pirms tam piezvanu, precizēju, vai viss kārtībā, vai visi veseli, tādā veidā parūpējoties arī par sevi (kovida laiks). Sazvanu, klientes balss tāda neapmierināta, viņa man piedāvā tikties varbūt rīt. Ir reizes, kad es piekrītu, jo cilvēcīgi saprotu, ka ne vienmēr gribas runāt, stāstīt, bet šoreiz tomēr esmu uzstājīga un pamatoju, ka neesmu viņas dēliņu pāris dienas redzējusi, ka tomēr būšu. "Nu, labi!" kliente gari novelk. Aizbraucu, dēliņš aktīvi skraida pa māju, smaidīgs. Mana kliente saka, ka dēls slims un šodien esot sarājusies ar savu ģimenes ārstu, kurš licis veikt kovida testu, lai tiktu uz konsultāciju. Kas tad dēliņam kaiš? Klepo, naktīs īpaši. Esmu pie viņas aptuveni divas stundas, puisītis ne reizi neieklepojas, aktīvi spēlējas, ēd, rotaļājas. Esmu mazliet nesaprašanā, kur tad tas klepus. Bet piedāvāju pierakstīties uz Covid-19 analīzēm, lai bērnu var aizvest pie ārsta. Pieraksts ir pēc divām dienām – ceturtdienā. Izrunājam, kā varēs saņemt rezultātus. Ceturtdienā uz analīzēm bērnu neaizved, jo klepus vairs neesot.

Jautājot ģimenēm, vai sākotnēji izjutuši pretestību un nevēlēšanos saņemt ģimenes asistenta pakalpojumu, vecāki atbild, ka ir bijis bail, ka viņus pārāk daudz kontrolēs, jauksies privātajā dzīvē un nepārtraukti pamācīs, bet pēc pakalpojuma saņemšanas 98 procenti ģimeņu atbild, ka uzticas savam ģimenes asistentam un ir pateicīgi par šādu atbalstu. Nereti ģimenes lūdz pagarināt pakalpojuma saņemšanu vai, saskaroties ar jaunām grūtībām, vēršas sociālajā dienestā, lūdzot atkārtoti piešķirt ģimenes asistenta pakalpojumu.

Turpinām trūcīgā statusa kārtošanu. Beidzot visi dokumenti ir iesniegti sociālajā dienestā. Kopā dodamies pastaigā un brīdī, kad klientei dikti sagribas uzsmēķēt, viņa man palūdz pastumt ratus un iet kādu soli aiz manis. Sievietei ir grūtības ar dažādu lietu izprašanu: gan audzināšanas jautājumos, gan veselības aprūpē. Bet kā viņa spēlējas ar dēlu! Varu pamācīties. Uzslavēju viņu, stiprinot viņas mammas lomu, ka viņa ir super mamma savam dēliņam!

Kā vislielāko atbalstu no ģimenes asistenta aptaujās vecāki min emocionālo atbalstu, kā arī atbalstu bērnu audzināšanas jautājumos, lēmumu pieņemšanā, budžeta plānošanā. Liela daļa ģimeņu ir pateicīgas arī par ģimenes asistenta iesaisti, lai saņemtu sociālo palīdzību gan no pašvaldības, gan no nevalstiskajām organizācijām – mēbeles, apģērbs, sakārtoti uzturlīdzekļu jautājumi, pārtika un citas lietas, kas uzlabo dzīves kvalitāti ģimenei, īpaši bērniem.

Klientes nepilngadīgā meita kopā ar draudzeni, izlecot pa otrā stāva logu, aizmukušas no Ģintermuižas rehabilitācijas atkarīgajiem nepilngadīgajiem. Meitenes ar stopiem nokļuvušas Rīgas autoostā, lai tālāk mērotu ceļu uz mājām. Meitene informē māti, lai ar naudu sagaida autoostā un samaksā šoferim par braucienu. Abas meitenes lecot ir sasitušās, sāp kājas. Kliente informē policiju, un meitenes pēc ierašanās mājās tiek nogādātas traumu punktā. Mamma konsultējas ar mani, kā rīkoties tālāk.

Pusaudžu vecums mēdz nākt ar savām grūtībām un izaicinājumiem vecāku un bērnu komunikācijā, vecākiem ar garīga rakstura traucējumiem vai zemām sociālām prasmēm šis laiks var būt īpaši grūts pārbaudījums, tāpēc ģimenes asistenta emocionālais atbalsts un padoms tiek īpaši novērtēts ģimenēs, kurās aug bērni pusaudžu vecumā.

Ne visām ģimenēm ir iespējams palīdzēt caur ģimenes asistenta pakalpojumu, bet šie ir tie mirkļi, stāsti un rezultāti, kamdēļ šo pakalpojumu Labklājības ministrija redz kā ļoti nozīmīgu sabiedrības labklājības veicināšanā un kopš 2020. gada projekta "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" īstenošanas gaitā iesaistījusi 28 pašvaldības ģimenes asistenta pilotprojektā. Līdz šim projektā apmācīti vairāk nekā 50 ģimenes asistenti un plānots līdz 2023. gada beigām apmācīt vēl aptuveni 30 cilvēku, kuri sniegs atbalstu grūtībās nonākušajām ģimenēm.

Arvien vairāk pašvaldību izvēlas nodrošināt saviem iedzīvotājiem ģimenes asistenta pakalpojumu, redzot, ka darbs ar ģimeni pirms krīzes brīža, kad bērnus jāšķir no vecākiem vai cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jāatgriežas valsts sociālās aprūpes centrā, atmaksājas – gan finansiāli, gan sabiedrības mentālās veselības ziņā, kas jau atkal -– nākotnē pāraug finansiālos izdevumos pašvaldībai.

Lielākie ģimenes asistenta pakalpojumu sniedzēji Latvijā ir Sociālā atbalsta un izglītības fonds, biedrība "Latvijas Samariešu apvienība" un biedrība "Svētā Jāņa Palīdzība", kuri sniedz atbalstu simtiem ģimeņu Latvijā.