Cēloņus pašapziņas trūkumam, kas lielākos vai mazākos apmēros, šķiet, ieperinājies teju vai katrā no mums, iesaka meklēt bērnībā. Kādam, to atceroties, iespējams, viss uzreiz ir skaidrs, bet citam tomēr ļoti jāiespringst, lai saprastu, no kurienes ik pa brīdim uzpeld tā “neesmu labs diezgan” sajūta. Kā mūsu pašapziņu ietekmē saskarsme ar emocionāli vardarbīgiem vadītājiem un kolēģiem? Par to runājām ar kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciālisti Mariju Ābeltiņu.
"Varam šos cilvēkus saukt par toksiskiem, par vampīriem un vēl visādos vārdos, bet būtība ir viena un tā pati – varmāka mūs izmanto. Viņam ir vienalga, kas ar mani notiek. Tiem, kas ir supervardarbīgi, attaisnojumus nevajag, jo tie ar šo īpašību pat tā kā lepojas. Tādu gan ir maz. Vairāk ir tādi, kas vienmēr sevi attaisnos, jo tomēr grib justies kā normāli cilvēki. Grib iekļauties sociālajās normās un izdomā visādus attaisnojumus, piemēram, bija noguruši, tāpēc sakliedza, iespļāva sejā un tamlīdzīgi. Varmāka dzīvo ar nepārejošu sajūtu, ka visa pasaule viņam ir parādā," saka kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Marija Ābeltiņa.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv