Režisors Edmunds Freibergs par darbu un likteņa pirkstu: esmu sagādājis cilvēkiem prieku

"Es tā šodien paskatos uz savu dzīvi atpakaļ – neko neesmu gribējis panākt pa varītēm," uz jautājumu, vai dzīvē bijis kāds likteņa pirksts, sarunā ar Inesi Vaikuli saka Freibergs. "Tas, kas ir noticis, tas ir noticis. Protams, esmu strādājis un ieguldījis savu darbu. Man teātris ir, kā saka, mana dzīve daudzu gadu garumā, kaut kādi pagriezieni dzīvē notikuši – bet tie ir notikuši bez manas ārkārtīgas vēlmes." Viņš atceras savu nokļūšanu Teātra fakultātē, tad lomas Valmieras teātrī un vēlāk Latvijas Nacionālajā teātrī, kas tad vēl bija Drāmas teātris. "Tā dzīve veidojusies," saka Freibergs.

Taujāts par to, kādas sajūtas pārņem aktieri, saņemot vienu no vislielākajām balvām – par mūža ieguldījumu, Freibergs norāda, ka, pavisam nemanot, balva ir pienākusi. Uzzinot jaunumus, viņš bijis priecīgs. "Kā tas ir manā gadījumā, esi nodzīvojis jau dzīves lielāko daļu, protams, tad pašam tas jautājums arī rodas – ir bijusi kaut ko vērta tava dzīve? Esi kaut ko teātrī taisījis, kaut ko spēlējis, kaut ko darījis – tāds ziepju burbulis jeb tomēr ir bijis kaut ko vērts?" vaicā režisors.