Izcils pirmais iespaids. Divi svarīgākie kritēriji un faktori, ko vari ietekmēt

Bredberijs savā stāstā atsaucas uz Hārvarda biznesa skolas ("Harvard Business School") psiholoģes Eimijas Kadijas pētījumiem, kas veikti vairāk nekā dekādes garumā. Kā raksta "Insider", eksperte ar kolēģiem secinājusi – darba vidē cilvēki spiež par jauniepazītiem indivīdiem, balstoties uz diviem galvenajiem jautājumiem:

Citiem vārdiem sakot, Kadija un domubiedri laika gaitā izpētījuši, ka 80-90 procentos gadījumu pirmais iespaids tiešām balstās uz diviem augstāk minētajiem kritērijiem. Proti, zemapziņā gan tu, gan arī pretī stāvošais vai sēdošais sev vaicā: "Vai varu uzticēties, ka šim cilvēkam ir tikai tie labākie nodomi attiecībā uz mani?", kā arī "Vai viņš maz ir spējīgs kaut ko izdarīt?"

Kā norāda Bredberijs, cilvēkiem ačgārni šķiet, ka pirmā iespaida radīšanā svarīgākais faktors ir kompetence, proti, indivīda zināšanas un pieredze profesionālajā lauciņā, un tieši tāpēc uz to tiek liktas lielākās cerības. Taču Kadijas izpētē secināts, ka vēl svarīgāka par kompetenci ir uzticēšanās – lai tev maz būtu iespēja parādīt savas spējas un zināšanas, apkārtējiem ir jāspēj tev uzticēties. Ja tās nav, kompetence var tikt uztverta pat kā negatīvs faktors. Psiholoģe sacījusi: "Sirsnīgs, uzticams un vienlaicīgi arī spēcīgs cilvēks izraisa apbrīnu, taču šis spēks ir dāvana nevis drauds tikai pēc tam, kad sasniegta savstarpēja uzticība."

Pirmajā tikšanās reizē pietiek vien ar dažām sekundēm, lai izspriestu, vai konkrētais cilvēks varētu būt uzticams un cik viņš ir kompetents. Un, ņemot vērā, ka pirmajā reizē radīto iespaidu mainīt ir patiesi sarežģīti, lielais spiediens, kas uz to tiek likts, nav pārspīlēts. Ja centīsies sevi iznest ļoti pārliecinoši, aizmirstot par cilvēcīgas uzticēšanās veidošanu, ļoti ticams, ka tas ātri vien atspēlēsies. Neviens nevēlas būt respektēts kolēģu vidū, ja tā "cena" ir absolūta nepatika pret viņu. Kadija skaidro: "Ja kāds, uz kuru centies atstāt iespaidu, tev neuzticas, tālu netiksi. Vēl vairāk – tas var radīt bažas, liekot izsvērt manipulatoram raksturīgas rīcības. "

Kad apzināsies, ka uzticības veidošana ir vēl svarīgāka par to, cik kompetents esi, pārņemsi vadības grožus savās rokās. Proti, tev būs visas iespējas izlemt, kāds tad būs pirmais iespaids par tevi. Lūk, Bredberija ieteikumi, kurus paturēt prātā, nākamreiz iepazīstoties ar kādu jaunu cilvēku!

Lai arī kā reizēm gribētos būt galvenajam sarunas virzības noteicējam, pirmajās iepazīšanās reizēs labāk dot iespēju pie kuģa stūres stāvēt otram, atstājot sev visas iespējas uzdot interesantus un sarunas gaitai atbilstošus jautājumus.

Vēlme noteikt sarunas toni var tikt pārtulkota kā agresivitāte un vēlme dominēt, un tas noteikti neveicinās uzticības veidošanos jūsu starpā. To iespējams panākt, ļaujot cilvēkam justies sadzirdētam, un, lai tas notiktu, ir jāļauj viņam runāt.

Skaidri apzinoties, ko sarunas laikā dari ar savām rokām, kāds ir balss tembrs un vai sejas mīmika nedzīvo pati savu dzīvi, iespējams panākt lielas lietas. Ja ķermeņa valoda būs pozitīva, cilvēki skries pie tevis kā skudras uz pikniku! Entuziastisks balss tembrs, uz krūtīm nesakrustotas rokas, acu kontakts un ķermeņa svara pārnešana sarunas biedra virzienā – tās visas ir pozitīvas ķermeņa valodas formas.

Nav iespējams vienlaicīgi telefonā lasīt jaunākās ziņas un veidot sarunu, kuras mērķis ir nostiprināt uzticību. Teju nekas nespēj sabojāt ļoti veiksmīgu komunikāciju kā īsas ziņas nosūtīšana tās vidū (ja nu vienīgi tā tiešām nav ārkārtas situācija) vai ieskatīšanās zilajā ekrānā bez iemesla!

Ja vēlies, lai saruna virzītos un priekšu patīkamā gultnē, arī tev visa sava enerģija jāfokusē vienā virzienā. Bredberijs aicina ikvienu atklāt, cik interesantas, patīkamas un efektīvas var būt sarunas, kurās cilvēki patiesi iedziļinās.

Vienkāršs ieteikums, taču pētījumos pierādījies – aptuveni piecu minūšu pajokošana un bezmērķīga patērzēšana (tā sauktais "small talk") par mazsvarīgām lietām var palīdzēt sasniegt labākus rezultātus. Daudziem šķiet, ka šis būs tikai lieki zemē izsviests laiks, lai gan patiesībā, visticamāk, viņi vienkārši nesaprot, cik lielu ieguvumu šāda maza rīcība var sniegt.

Ar aktīvu klausīšanos tiek saprasts process, kurā visa uzmanība tiek koncentrēta tam, ko sarunas biedrs vēlas tev pasacīt, necenšoties jau pāris minūtes iepriekš izdomāt savu nākamo sakāmo.

Jautājumi "par tēmu" ir vienkāršākais un labākais veids, kā parādīt – tu tiešām ieklausies. Pretējā gadījumā ne tikai neveidosies normāla saruna, bet arī liksi otram noprast, ka, tavuprāt, tavs sakāmais ir daudz svarīgāks par viņa.

Ja nespēj aktīvi klausīties, iejaukties sarunas gaitā ar šķietami ģeniālu problēmas risinājumi nav vēlams. Kāpēc? Lai gan cilvēka dabā ir palīdzēt citiem, tas, ko daudzi neapzinās, – ar saviem ieteikumiem pilnībā "atsēdinām" otru. Un par kādu uzticēšanos tad te var būt runa…

Cilvēkiem patīk, ka viņu sarunas biedri zina pamata lietas, kuras vairs nav jāatkārto. Nepārproti, runa nav par ļoti detalizētām un personīgām lietām, bet gan to, kas ir lasāms plašajā interneta pasaulē vai ko zina stāstīt līdzgaitnieki.

Noskaidro pēc iespējas vairāk par cilvēku, konkrēto uzņēmumu, ar kura pārstāvi tiecies, potenciālo klientu! Ja viss izdosies kā plānots, šis solis parādīs tavu kompetenci, kā arī vairos uzticību, izceļot iniciatīvas spējas un atbildību.