Jauna tendence darba tirgū – 'klusā atkāpšanās'  (3)

Par "kluso atstāšanos" var saukt procesu, kad darbiniekam zūd vēlme darīt vairāk, nekā liek viņa pašreizējā loma – viņš izstājas no uzņēmuma dzīves, nepiedalās kopīgās aktivitātēs, nesazinās ar kolēģiem un aprobežojas ar minimālu piepūli. Kā portālā "Delfi.lt" skaidrojusi "Oxylabs" personāla vadītāja Živile Pilkauskiene, lai gan šī parādība nav īpaši jauna, pēdējā laikā to katalizējuši daudzi dažādi faktori, sākot ar pandēmiju un beidzot ar ģeopolitisko un ekonomisko kontekstu. "Viens no galvenajiem "klusās atkāpšanās" iemesliem ir tas, ka attālinātā darba dēļ, kas stājās spēkā karantīnas laikā, ir pārrautas attiecības ar kolēģiem, jaunpienācēji nav pienācīgi iekļauti uzņēmuma dzīvē, kā arī robežas starp darbu un privāto telpu ir zudušas. Būtiski ir arī tas, ka, strādājot attālināti, organizācijām ir grūti kvalitatīvi nodot savas vērtības, kultūras aspektus vai iekļaut sadzīvē. Tas noved pie nevēlēšanās uzņemties atbildību par uzņēmuma sabiedrību, palīdzēt kolēģiem, darīt vairāk vai pildīt uzdevumus, kas nav tieši saistīti ar savu amatu, zūd piesaiste uzņēmumam. Visbeidzot to veicināja arī spriedze pasaulē – Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, inflācija, stress un neziņa par nākotni," stāsta Pilkauskiene.

"Kluso atkāpšanos" var saukt par apātiju, kas apdraud emocionālo un darba slodzes līdzsvaru uzņēmumā, uzskata personāla speciāliste.

"Lielākās briesmas šeit ir iespējamais domino efekts. Ja komandā viens cilvēks kļūst pasīvs un kopējais darba apjoms nesamazinās, tas paliek pārējo kolēģu ziņā. Tas nozīmē paaugstinātu slodzi citiem, tādēļ palielinās stresa līmenis komandā un demotivācija var "inficēt" arī citus komandas dalībniekus. Nemotivēti darbinieki un vispārēja spriedze var apgrūtināt organizācijas mērķu sasniegšanu un konkurētspēju tirgū. Reaģēt uz dažādām izmaiņām kļūst grūtāk, jo jebkuras izmaiņas prasa papildu darbu, lai pielāgotos inovācijām, kā arī radītu jaunus procesus un apgūtu jaunas prasmes," stāsta speciāliste.

Runājot par šīs problēmas risinājumu, Pilkauskiene uzsver, ka atbildība gulstas gan uz darba devēja, gan darbinieka pleciem.

"Uzņēmumi var līst vai no ādas ārā un piedāvāt visu: konferences, treniņus, bulciņas, algu paaugstinājumus, taču, ja cilvēkam nav iekšējās motivācijas, tas viņam nepalīdzēs. Galvenā atbilde uz apātiju ir koncentrēšanās, pareizo cerību noteikšana un rūpes par darbiniekiem. Šeit svarīgākais ir atklāt, kas motivē katru darbinieku kā indivīdu, jo tas var palīdzēt viņam no jauna atklāt vēlmi augt, uzņemties atbildību un sasniegt augstākus rezultātus, stāsta personāla vadītāja. Viņasprāt, ārkārtīgi liela loma ir darbinieka tiešajam vadītājam, kuram jāzina, ko uzņēmums var darīt komandas biedra labā, kādus pasākumus var veikt, lai nodrošinātu viņa lielāku iesaisti. "Viss atkarīgs no individuālajām vajadzībām. Kādam tā būs alga, citam attīstības iespējas vai nedaudz mainīti pienākumi. Mūsu pieredze liecina, ka uzņēmums, kas vēlas paturēt darbinieku, var darīt visu – gan samazināt darba apjomu, gan radīt jaunas darba vietas vai izaicinājumus, kas kolēģim iedvesīs jaunu elpu," apgalvo eksperte.

Viņasprāt, ja ir kāds līdzeklis, kas var palīdzēt atrisināt "klusās atkāpšanās" radītos izaicinājumus, tas ir dialogs. "Es domāju, ka šīs problēmas rodas no komunikācijas un dialoga trūkuma. Parādot apātijas pazīmes, darbinieks sagaida, ka uz viņa uzvedību tiks reaģēts. Tas ir sava veida lūgums pievērst uzmanību, bet varbūt ne vispiemērotākajā formā. Pastāvīga komunikācija ir nepieciešama, lai darbinieks un uzņēmums saprastu viens otra gaidas un iespējas," saka Pilkauskiene.

Uzņēmuma personāla vadītāja piebilst, ka tomēr "klusā atkāpšanās" nes arī pozitīvas pārmaiņas tirgū. Viņasprāt, agrāk tirgū bijusi tendence "kāpt pāri galvām", kad, lai tiktu novērtēts, bija jādara pēc iespējas vairāk. Taču, kad sāka arvien drosmīgāk runāt par "kluso atkāpšanos", situācija ir pagriezusies uz labo pusi. "Agrāk, lai izceltos uzņēmumos, darbiniekiem, iespējams, bija jāsaka "jā" visam, jāstrādā virsstundas un jāuzņemas pat nevēlami pienākumi. Tas galu galā noveda pie izdegšanas vai pašslavināšanas. Tagad "klusās atkāpšanās" dēļ mēs novērojam arvien izteiktāku pretēju tendenci: ir svarīgi uzturēt skaidru dialogu ar uzņēmumu un par prioritāti izvirzīt savu cerību un vajadzību paušanu, novilkt skaidrākas robežas," novērojusi eksperte.

Runājot par nākotnes darba tirgus izredzēm, Pilkauskiene atzīmē, ka nevajadzētu atgriezties pie pārslodzes un izdegšanas laikiem: "Šķiet, ka virzāmies uz sinerģijas periodu, kura pamatā būs runāšana – atgriezīsimies stadijā, kad beidzot darbinieks un darba devējs atkal iegūs līdzsvaru, dalīsies savstarpējos ieguvumos un strādās vienlīdzīgi."

Izvēloties darbavietu, ar vienkāršu sludinājumu vairs nepietiek – arvien lielāku uzmanību pievēršam kopīgām vērtībām, modernai darba videi, personīgajai izaugsmei un citiem faktoriem. Lai ļautu darba devējiem un darba ņēmējiem satikties, "Delfi" piedāvā platformu #darbavietas – ērtu, pārskatāmu un uzticamu vietni, kur iepazīt uzņēmumus un aktuālās vakances tajos."