Deviņas lietas, kas var ļoti nokaitināt blakus sēdošo kolēģi

Kas tavā uztverē ir absolūti normāli un pieņemami, kolēģim var šķist vājprātīgi kaitinoši. Un tas ir normāli, mēs taču visi esam tik dažādi! Tieši šī iemesla dēļ ir vērtīgi nosaukt konkrētas lietas un piemērus situācijām, kurās, ļoti iespējams, esi pāršāvis pār strīpu, pamatīgi nokaitinājis kolēģi vai izturējies ar necieņu. Tās apkopojis portāls "Huffington Post".

Viena no viskaitinošākajām rīcībām, kas parāda necieņu pret citiem, ir ierašanās darbā, fiziski nejūtoties labi, proti, klepojot un šķaudot visu dienu, bet beigās to visu nosaucot par parastu alerģiju, teic etiķetes eksperte Diāna Gotsmena. "Vienalga, vai klepus ir tiešām tik "nevainīgs", vai arī indikators nopietnākām veselības problēmām – lielākā daļa cilvēku pret saaukstēšanās iespējamību ir ļoti jutīgi. Jo īpaši, ja tuvojas kādi lielāki svētki. Ja kāds darbā ierodas saslimis, tā ir zīme, ka viņš nerespektē pārējos – viņu veselību un sajūtas."

Gotsmena piebilst – ja blakus vai priekšā sēdošais kolēģis klepo un šķauda tā, ka ne tikai dzirdi, bet pat redzi to saules gaismā, ir normāli justies aizkaitinātam.

Daudzās darbavietās šobrīd tiek ievērots atvērto galdu princips, proti, sēdi kur grib un kad gribi, kamēr citās tomēr izvēlas principu – mans galds, mana valstība. Ja strādā uzņēmumā, kurā katram ir sava noteikta vietiņa, pārkrāmēt svešas mantas vai arī sajaukt "kokteilī" ar savām ir absolūti nepieņemami.

Produktivitātes konsultante Rašilla Aisipa uzsver: "Arī tad, ja darbavieta nav fiziski nodalīta ar sienu, durvīm vai kā citādi, mantu pārvietošana vai glabāšana arī uz koplietošanas galdiem ir tas pats, kas atvērt durvis svešam kabinetam."

Būsim tieši – nav tā, ka visiem patīk tava mūzikas gaume un visi to tiešām vēlas dzirdēt. Mūzikai bieži vien piemīt traucējošs faktors, tāpēc tā var apgrūtināt koncentrēšanos un darba spējas. Cieni pārējos!

"Nevēlamas skaņas ir viena no biežākajām sūdzībām, kuru dzirdu par darbu birojā," sacījusi Monika Valkūra, karjeras trenere. "Tā var būt mūzika, telefonu zvani, podkāsti, sarunas ar citiem kolēģiem, vai arī ķermeņa skaņas, piemēram, skaļa gremošana. Visas šīs nevēlamās skaņas darba telpā apgrūtina koncentrēšanos."

Eksperte skaidro, ka bieži vien sarunu temati var būt kaitinoši, piemēram, viens kolēģis ļoti tēlaini stāsta otram par savām gremošanas problēmām. Tāpat viņa atminas kādu situāciju no savas dzīves, kad kolēģis, sarunājoties ar sievu, paaugstinātā tonī izmantojis ļoti neglaimojošu leksiku. Šādās situācijās austiņas, kas bloķē apkārtējās skaņas, ir kā Dieva sūtīta dāvana, viņa uzsver.

Pie sliktajām sarunu formām vēl pieskaitāma arī tenkošana vai citu kolēģu, viņu darba vai privāto jautājumu noniecināšana. Un nereti tas notiek vien dažu metru attālumā – konkrētajam cilvēkam "aiz muguras".

Neapšaubāmi, austiņas, kurās vari klausīties (vai vismaz izlikties, ka klausies) sev tīkamu audio ierakstu, mēdz paglābt no netīkamām vai traucējošām sarunām, taču – kas par daudz, tas par skādi. Ja klausīsies sevis izvēlēto skaņu celiņu pārāk skaļi, kolēģi to arī var traktēt kā necieņas izrādīšanu. Darba vide – tā ir vieta, kurā kolēģi arī sarunājas, un kādam var būt ļoti svarīgi ar tevi kaut ko pārspriest.

Ja skaņa austiņās uzgriezta teju līdz maksimālajiem decibeliem, visticamāk, nemaz nedzirdēsi, ka kolēģis mēģina ar tevi sarunāties. Iedomājies, cik kaitinoša varētu būt situācija, kad kāds cenšas tev kaut ko svarīgu pateikt, bet viņam vairākkārt sevi jāatkārto, jārausta tevi aiz rokas vai jāpaceļ balss, tādējādi traucējot visiem birojā.

Karjeras trenere Anna Genduso teic, ka viena no kaitinošākajām lietām ir tā, ka cilvēki neizprot koplietojamo telpu būtību, proti, tās izmanto visi, tāpēc nedrīkst pārvērsties privātajās telpās. Viena no visproblemātiskākajām zonām ir virtuve. Privātas sarunas, "Zoom" konferences, mikroviļņu krāsnī uzsildīts lasis, kura aromāts izplatās pa visu ofisu, ēšanas rīku nemazgāšana, savdabīgi trauku lietošanas paradumi, privāto pārtikas piedevu izmantošana – šīs ir tikai dažas lietas, kas var pamatīgi apgrūtināt draudzīgu sadzīvošanu virtuvē. Un, ja kaitinošās situācijas atkārtojas ar neapskaužamu regularitāti, tās var negatīvi ietekmēt koleģiālās attiecības arī ārpus šīs telpas.

Tas vien, ka sēdi blakus kolēģiem, kuri uzsākuši sarunu par kādu tēmu, nenozīmē – arī tu esi aicināts iesaistīties. Viedokļa izteikšana, nevaicāta padoma sniegšana vai faktu labojumi pēc tam, kad esi sarunu noklausījies, ir absolūti lieki. Citos kolēģos šāda rīcība var izraisīt dusmas, samulsināt vai arī radīt iespaidu, ka jūties nedaudz priviliģētāks nekā pārējie.

Atceries uz visiem laikiem – cilvēki mēdz būt ļoti jutīgi pret dažādām smaržām, līdz ar to var arī pamatīgi sajaukt prātu (ne tajā labākajā nozīmē) un radīt apjukumam līdzīgu sajūtu. Viens odekolona vai smaržu pūtiens – tam vajadzētu būt maksimumam dienās, kad nestrādā attālināti.

Kā sacījusi Žaklīna Beikere no vadības konsultāciju uzņēmuma "Scarlet Communications", ikdienas dzīve ir pietiekami grūta, tāpēc nav nekādas vēlmes darbā klausīties kolēģu negatīvās piezīmes, žēlošanos u.c. Tas, protams, nenozīmē, ka katru dienu jāspēlē teātris un jāizliekas, ka viss ir lieliski, – tieši otrādi! Taču tikpat svarīgi saprast, ka negativitātes nešana uz darbu var emocionāli izsmelt kolēģus, tādējādi neradot pašu labāko, atbalstošāko un produktīvāko darba vidi.

Izvēloties darbavietu, ar vienkāršu sludinājumu vairs nepietiek – arvien lielāku uzmanību pievēršam kopīgām vērtībām, modernai darba videi, personīgajai izaugsmei un citiem faktoriem. Lai ļautu darba devējiem un darba ņēmējiem satikties, "Delfi" piedāvā platformu #darbavietas – ērtu, pārskatāmu un uzticamu vietni, kur iepazīt uzņēmumus un aktuālās vakances tajos.