Aktiera Gundara Āboliņa karjeras izvēli varētu raksturot kā šupulī ieliktu – vecāku dēļ viņš teātrī "dzīvoja" jau kopš mazotnes. "Radio SWH" raidījumā "Ar dziesmu par dzīvi" aktieris atklāj, kā pievērsies aktiera karjerai un kādas citas profesijas viņu interesējušas, nenoliedzot, ka arī aktieru prātos nereti iezogas doma – gribu visam pielikt punktu.
Taujāts, vai kādreiz šaubījies par savu karjeras izvēli, Āboliņš raidījuma vadītājai Inesei Vaikulei stāsta, ka nodzīvoto gadu kontekstā pirms pievēršanās skatuves mākslai vēlējies būt kas pavisam cits. "No sākuma gribēju būt ugunsdzēsējs, pēc tam Jānis Lūsis, pēc tam arhitekts," stāsta aktieris, atklājot, ka tieši Jānis Lūsis atstājis lielu iespaidu. "Tā man tāda ļoti nozīmīga personība manā dzīvē."
Vēlāk gan visi ceļi tāpat aizveduši līdz teātrim. "Beigās, kad tu nesaproti, ko darīt un kā darīt 16 gadu vecumā, tad es arī sāku pievērsties šai profesijai nopietnāk. Un tā tas līdz šim velkas," stāsta Āboliņš. Pa vidu aktiera karjerai viņš paspējis strādāt arī citos darbos, piemēram, būt par taksometra vadītāju, dienēt armijā un citas lietas. "Es no darba nebaidos. Tu, darbiņ, nebaidies, es jau tevis neaiztikšu," saka Āboliņš.
"Tā nav koķetērija, bet šāda doma man liekas katram kolēģim uznāk vairākkārt," par iespējamu punkta pielikšanu aktiera karjerai saka Āboliņš. "Cik regulāri, cik bieži un cik dziļi – to es nezinu, tas katram ir individuāli." Aktieris dalās arī pārdomās par kolēģa Ģirta Krūmiņa aiziešanu no štata vietas Jaunajā Rīgas teātrī, norādot, ka brīdis pienācis, jo bijusi vajadzīga tāda atkāpe. "Viņam tā vajadzēja tajā brīdī. Tas ir dabiski. Es arī brieduma gados uz trīsarpus gadiem nomainīju ne tikai teātri, bet arī valsti," piebilst Āboliņš.
Pilnu raidījuma ierakstu vari noklausīties šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
