Fleksibilitāte ir vārds, kas ne vien raksturo pēdējo 2–3 gadu biznesa procesus, bet arī darba tirgu un darba vidi – mainīgi un uz pielāgošanos orientēti ir ne vien darba devēji, bet arī darba ņēmēji, turklāt to arī abas puses viena no otras gaida. Kā panākt, ka elastīgos darba apstākļos necieš nedz biznesa plāni, nedz darbinieku labsajūta, skaidrojam "Delfi Brand Studio" un "Accenture" projektā "Iespējas IT pasaulē".
Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore un vadošā pētniece Zanda Rubene atklāj, ka fleksibla darba vide ir tāda, kurā darbinieks var izvēlēties – strādāt klātienē vai attālināti, kā arī savai darbavietai spēj piekļūt 24 stundas diennaktī un izvēlēties darba laiku. Tiesa, arī pašam darbiniekam attiecīgi ir jāpiemīt fleksibilitātei, kas izpaužas kā lojalitāte, uz problēmu risināšanu orientēta attieksme un patstāvība.
"Fleksibls darba ņēmējs ir tāds, kas mācās domāt un pieņemt lēmumus ārpus ierastā rāmja. Lai atbilstu mūsdienu dinamiskajam darba tirgum, darba ņēmējam ir jāmācās visas dzīves garumā. Ļoti nozīmīgas mūsdienās ir tā saucamās caurviju kompetences – uzņēmējspēja, kritiskā domāšana, digitālā, inovatīvā, pilsoniskā un globālā kompetence, kas ir kā eļļa, kas ļauj virzīties, mainīties un pielāgot profesionālās kompetences mainīgā darba tirgus prasībām," stāsta Rubene.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
