Fleksibilitāte ir vārds, kas ne vien raksturo pēdējo 2–3 gadu biznesa procesus, bet arī darba tirgu un darba vidi – mainīgi un uz pielāgošanos orientēti ir ne vien darba devēji, bet arī darba ņēmēji, turklāt to arī abas puses viena no otras gaida. Kā panākt, ka elastīgos darba apstākļos necieš nedz biznesa plāni, nedz darbinieku labsajūta, skaidrojam "Delfi Brand Studio" un "Accenture" projektā "Iespējas IT pasaulē".
Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore un vadošā pētniece Zanda Rubene atklāj, ka fleksibla darba vide ir tāda, kurā darbinieks var izvēlēties – strādāt klātienē vai attālināti, kā arī savai darbavietai spēj piekļūt 24 stundas diennaktī un izvēlēties darba laiku. Tiesa, arī pašam darbiniekam attiecīgi ir jāpiemīt fleksibilitātei, kas izpaužas kā lojalitāte, uz problēmu risināšanu orientēta attieksme un patstāvība.
"Fleksibls darba ņēmējs ir tāds, kas mācās domāt un pieņemt lēmumus ārpus ierastā rāmja. Lai atbilstu mūsdienu dinamiskajam darba tirgum, darba ņēmējam ir jāmācās visas dzīves garumā. Ļoti nozīmīgas mūsdienās ir tā saucamās caurviju kompetences – uzņēmējspēja, kritiskā domāšana, digitālā, inovatīvā, pilsoniskā un globālā kompetence, kas ir kā eļļa, kas ļauj virzīties, mainīties un pielāgot profesionālās kompetences mainīgā darba tirgus prasībām," stāsta Rubene.
Pētniece neslēpj, ka šobrīd darba tirgus prasības pret darbiniekiem zināmā mērā samazinās, jo Latvijā gluži vienkārši trūkst darbaspēka. Uzņēmumi domā, kā piesaistīt un noturēt, un viens no veidiem, kā tas tiek īstenots,– aicina darba tirgū atpakaļ pensionārus.
"Mēs ļoti bieži novērojam tendenci, ka darbus, kas prasa koncentrēties, cilvēks viennozīmīgi izvēlas darīt mājās, savā privātajā vidē, kur traucējošo apstākļu ir krietni mazāk, savukārt birojā viņš vēlas piedalīties apmācībās vai paveikt lietas, kas saistītas ar inovācijām un sadarbību. Fleksibilitātes pamatā ir domāšanas veids, lai mēs vairs neuzskatām biroju par vienīgo darba vietu," skaidro Zvaigzne.
Viņa gan uzsver, ka periodiski birojs tomēr ir jāapmeklē, jo darbiniekam ir jājūtas piederīgam konkrētam uzņēmumam, jāsaprot šī uzņēmuma kultūra un veids, kā tas darbojas. "To nekad nevajadzētu novērtēt par zemu. Tas ir arī iemesls, kādēļ mēs uzskatām, ka ar zināmu regularitāti ir jānāk uz biroju un jāsatiekas ar savu komandu un arī citiem cilvēkiem ārpus tiešās komandas," rezumē Zvaigzne.
Vairāk par darba vides un darba kultūras izmaiņām lasi rakstā "Fleksibilitāte darba vietā. Izvēles brīvība, kas piesaista un notur talantus"!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
