Darbinieki ar maziem bērniem – slimības lapu 'klienti', kas sarežģī dzīvi?

Kas "sāp" mammām un kas – darba devējiem? Vai iespējams risinājums, kurā vilks ir paēdis un kaza dzīva? Kā reaģēt un ko atbildēt, ja darba intervijā izskan jautājums par ģimenes stāvokli? Šķetinām pa valdziņam!

Paldies, bet ar bērnu vairs nevajadzēs!

Marutas (vārds mainīts) pieredze liecina – ne visi darba devēji pēc atgriešanās no BKA bijušos darbiniekus sagaida ar atplestām rokām. Sieviete stāsta, ka viņas dzīvē vienam BKA sekojis otrs, tādēļ ārpus "darba riteņa" bijusi aptuveni trīs gadus. Pirms BKA Maruta strādājusi par bezskaidras naudas norēķinu grāmatvedi kādā apdrošināšanas kompānijā, taču pēc atgriešanās viņai piedāvāts "ielēkt" maiņas darbā, kas ietvertu arī naktsmaiņas. Pirms bērniņu sagaidīšanas sieviete strādājusi standarta darba laiku – no pirmdienas līdz piektdienai, no pulksten 8.30 līdz 17.30. Tāpat viņai paskaidrots, ka arī pie jaunā darba tik viegli netiks – vajadzēs vēl izturēt "konkursu". Maruta norāda, ka piedāvātais darbs un atalgojums bijis zemāks nekā pirms BKA, bet vecajā amatā atgriezties neesot iespējams, jo šo gadu laikā sieviete ir zaudējusi nepieciešamās prasmes.

Piedāvājums Marutai nebija pieņemams, tāpēc viņa nolēmusi meklēt citu darbu. Diemžēl vairākus mēnešus meklējumi nav nevainagojušies ar panākumiem – uzzinot, ka Maruta atgriežas darbā pēc BKA un mājās ir mazi bērni, sarunas par potenciālo strādāšanu netika turpinātas. "Darba intervijās vaicāja, vai ir bērni un, ja ir, ko darīšu, kad slimos. Vai ir aukle? Vai ir ome? Vēl 2021. gadā, kad meklēju darbu, man tiešā tekstā pajautāja, vai neplānoju bērnus. Un pateica, ka manā vecumā (Marutai ir 38 gadi – red.) jau tā kā nevajadzētu," atceras Maruta.

Pēc laika Maruta atradusi auklītes darbu, auklējot savā mājvietā.