Mentālas lamatas produktivitātei: kā neitralizēt šos 'ienaidniekus'

Filozofijas doktors, Toronto Universitātes profesors Andrē Kukla savā grāmatā "Mentālās lamatas. Stulbas lietas, ko pieļauj saprātīgi cilvēki, lai sabojātu sev dzīvi" raksta, ka tie ir ierastie domāšanas veidi, kuri patērē mūsu laiku un enerģiju, nesniedzot neko pretī. Tiklīdz mēs iemācāmies atpazīt un neitralizēt šos "ienaidniekus", varam ievērojami paaugstināt savu produktivitāti. Lūk, tālāk iepazīsties ar izplatītākajām lamatām, kas var traucēt mūsu ceļā! Tās, balstoties uz Kuklas prātulām, publicējis portāls "Psychology Today".

Tā ir tendence nenovērtēt laiku, kas būs nepieciešams uzdevuma paveikšanai. Dažreiz plānošanas kļūdas ir saistītas ar to, ka mēs pārāk optimistiski raugāmies uz savu produktivitāti un pārvērtējam savus spēkus.

Šādu lamatu dēļ mēs pastāvīgi neiekļaujamies grafikā. Ja tev darbā nākas saskarties ar lietām, kurām noteikts stingrs grafiks, piemēram, no tevis ir atkarīga komandas projekta pabeigšana, kļūdas plānošanā var būtiski iedragāt tavu reputāciju.

Vēl šī slazda sekas var būt tādas, ka mēs cenšamies paveikt neiespējamo un pagūt izpildīt milzīgu darba apjomu īsā laikā. Tas noved pie disbalansa. Kad mēs uzņemamies paveikt pārāk daudz darāmā, laika saviem tuvajiem un personīgai dzīvei kopumā mums vairs nepaliek nemaz.

Kad mēs nespējam izpildīt svarīgu uzdevumu, mums nākas ziedot daudzas stundas, kuras mēs būtu varējuši iztērēt izklaidēm, rūpēm par sevi un pat miegam. Pakāpeniski tas noved pie emocionāla, prāta un fiziska noguruma, ko izraisījis ilgstošs vai pastāvīgs stress.

Neizmantot darba uzdevumu sarakstus bez laika ierobežojuma. Visi tādi saraksti paši par sevi ir bezjēdzīgi, ja tiem nav skaidri to izpildes termiņi, tad tie nepavisam nepalīdz noteikt prioritātes un sekot reālistiskam grafikam.

Atrisināt problēmu palīdzēs laika plānošana. Šī metode paredz – katram uzdevumam grafikā tiek paredzēts konkrēts laika periods. Tas ļauj efektīvi cīnīties ar plānošanas kļūdām, jo sniedz iespēju vizualizēt darba laiku. Tāpēc lai to visu padarītu vēl efektīvāku, sagatavojies iepriekš. Nofiksē pulksteņa laiku katru reizi, kad veic kādu uzdevumu, piemēram, sportojot vai tiekot galā ar ikdienas dokumentāciju darbā. Cik laika tev vajag, lai izdarītu to vai šo? Gatavojot darāmo darbu sarakstu, tev turpmāk būs vieglāk saprast, cik laika tev vajadzēs. Tu vari kalendārā atzīmēt precīzu laiku un saņemsi reālu priekšstatu par to, ko vari pagūt izdarīt vienas dienas laikā.

Šie ir brīži dienas gaitā, kad mēs pārejam no kāda viena uzdevuma uz citu. Piemēram, pārlūkprogrammā atveram jaunu cilni, bet jūtamies aizkaitināti, ka tā tik ilgi lādējas, un atveram nākamo, lai tikai aizpildītu laiku. Vai kad pārbaudām sociālos tīklus, kamēr atgriežamies darba vietā pēc kārtējās sapulces. Viss sākas ar nevainīgām piecām minūtēm, bet noslēdzas ar vainas sajūtu par pusstundu veltīgi iztērētu laiku.

Nākamreiz, kad tu gribēsi pārbaudīt sociālos tīklus, lai kliedētu garlaicību vai vienkārši nedaudz atslēgtos no darbiem, nogaidi 10 minūtes. Visticamāk, kad tās būs pagājušas, tu jau būsi pārdomājis.

Iedomājies, ka spontāns impulss kaut ko darīt ir kā vilnis, bet tu – sērfotājs. 10 minūšu noteikums dod tev laiku, lai "uzsēstos uz vēlmju viļņa". Tu paņem pārtraukumu, pamani savas sajūtas, bet pēc tam tās pārvaldi. Tas palīdz nepakļauties mirkļa vēlmēm un tikt galā ar jūtām, līdz tās norimst.

10 minūšu noteikums palīdz cīņā ar visdažādākajiem traucēkļiem jeb faktoriem, kas novērš tavu uzmanību no darāmā. Piemēram, ar vēlmi apēst kaut ko kaitīgu vai noskatīties vēl vienu sēriju pulksten 2.

Šī ir tendence izvēlēties steidzamus un ātrus, bet ne svarīgus un ilgstoši pildāmus uzdevumus. Citiem vārdiem sakot, mēs dodam priekšroku ātri paveicamai lietai, kas aizņem viens piecas minūtes, nevis nopietnam projektam, kuram būs jāvelta daudz darba stundu.

Lielisks piemērs – elektroniskais pasts. Ir darbinieki, kuri dienā saņem ap 120 epastu. Pat ja viņi uz katru vēstuli atbildēs, veltot divas minūtes, dienā tās būs četras stundas. Bet šo laiku taču iespējams iztērēt patiesi svarīgākām lietām. Protams, te nav stāsts par īpašiem gadījumiem, kad nudien katrs epasts prasa sniegt atbildi uz to.

Centies neizdabāt savām vēlmēm. Sākumā tev var rasties kārdinājums pa fikso ielūkoties sociālajos tīklos vai iemest veļas mašīnā netīrās drēbes, ja strādā no mājām. Tad sev atgādini, ka tagad ir laiks koncentrēties tikai darbam, bet viss pārējais ir stingri aizliegts.

Cilvēki nav roboti, tāpēc periodiski mūsu produktivitāte krītas, pat ja atbildīgi attiecamies pret laika plānošanu un savu uzmanību veltām tikai svarīgām lietām. Tas ir dabisks process.

Kaunināt sevi par to, ka neesi kaut ko paspējis, ir absolūti bezjēdzīgi. Jā, iespējams, šorīt esi nogulējis rīta treniņu vai novērsies no darbiem biežāk nekā ierasts. Nevaino sevi. Toksiskas emocijas liks tev justies tikai sliktāk, un ironiski, bet – vēl vairāk izklaidēties, lai tiktu galā ar negatīvismu.

Esi pret sevi līdzjūtīgāks. Katram no mums mēdz būt problēmas, ka nespējam ilgi noturēt uzmanību un nenovirzīties no darbiem visādu sīkumu dēļ. Ir svarīgi uzņemties atbildību par savu rīcību bez toksiskās kauna sajūtas.

Empātija pašam pret sevi padara mūs noturīgākus, saskaroties ar nepiepildītām cerībām, jo tas samazina stresu, kas bieži seko neveiksmēm. Ja pamani, ka atkal sāc ieklausīties savā iekšējā kritiķī, netici viņam un nestrīdies ar viņu. Labāk sev atgādini, ka šķēršļi ir daļa no ceļa, kas ved uz panākumiem.

Sarunājies ar sevi tāpat, kā tu sarunātos ar draugu. Tas ļaus paraudzīties uz situāciju no malas un ieraudzīt to, kāda tā ir patiesībā. Uzmundrini sevi. Piemēram, aptuveni šādi: "Tu atrodies pašā ceļa sākumā". Vai šādi: "Tu jau mainies uz labo pusi".

Kauna un vainas sajūta – ir vēl viens iemesls, kādēļ laika plānošana ir labāka par darāmo darbu sarakstu. Tādi saraksti parasti nostiprina kaitīgus stereotipus par mums pašiem un kalpo kā pastāvīgs atgādinājums par to, ko mēs šodien neesam paveikuši, lai gan apsolījuši.

Izvēloties darbavietu, ar vienkāršu sludinājumu vairs nepietiek – arvien lielāku uzmanību pievēršam kopīgām vērtībām, modernai darba videi, personīgajai izaugsmei un citiem faktoriem. Lai ļautu darba devējiem un darba ņēmējiem satikties, "Delfi" piedāvā platformu #darbavietas – ērtu, pārskatāmu un uzticamu vietni, kur iepazīt uzņēmumus un aktuālās vakances tajos.