Latvijā iebraukušajiem kara bēgļiem no Ukrainas ir tiesības strādāt, ja saņemta uzturēšanās atļauja. Lai arī, piemēram, 80% no Rīgā dzīvojošajiem bēgļiem ir ar augstāko izglītību, vairums ukraiņu strādā mazkvalificētu darbu, kur nav nepieciešamas valsts valodas zināšanas. Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēti 14 Ukrainas civiliedzīvotāju, kas uzsākuši savu uzņēmējdarbību Ventspilī. Viena no tām ir Katrīna Usatika, kas Latvijā sameklējusi arī savas dzimtās saknes.
Ļoti daudziem Ukrainas kara bēgļiem jau apritējis gads, kopš viņi mēģina iedzīvoties līdz šim nepazīstamā zemē – Latvijā. Lielākais vairums šobrīd atraduši darba vietu un strādā.
Ventspilī, kur dzīvo viena no lielākajām bēgļu diasporām, šī gada sākumā bija reģistrēti 255 strādājoši ukraiņi, 14 no tiem pašnodarbinātā statusā. Viņi uzsākuši savu uzņēmējdarbību un uzcītīgi mācās valsts valodu. Ukrainas kara bēgļu koordinatore Ventspilī Irina Hubarčuka saka: "Jāuzsver tas, ka daudzi ukraiņi saprot, lai varētu dzīvot Latvijā, ir jāapgūst latviešu valoda. Bez valodas nevarēsim iekārtoties darbā un uzsākt savu uzņēmējdarbību. Latvijas likumdošana paredz, ka jau 2024. gadā visiem, kas vēlas strādāt Latvijā, ir jāzina latviešu valoda. Mēs par to esam informēti un saprotam, ka jāgatavojas un jākārto eksāmens. Šobrīd mums ir plašs piedāvājums A1 un A2 līmenim. Arī Ventspilī. Kursi ir arī tiešsaistē un mācību centrā "Buts"."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
