Seši slinki ieradumi, kas var palīdzēt sasniegt iespaidīgu darba produktivitāti

Skots Jangs, grāmatas "Supermācība. Sistēma jebkuras prasmes apguvei, sākot no valodu apguves līdz karjeras veidošanai" autors, kurš raksta arī blogu "Scotthyoung.com", aplūko sešus šādus slinkos ieradumus.

1850. gadā franču izcelsmes ekonomists Frederiks Bastiā publicēja eseju "Kas ir un kas nav redzams", kurā viņš kritizēja "sliktos" ekonomistus, kuriem svarīgs ir tikai sākotnējais efekts, nevis ilgtermiņa sekas.

Bastiā izmantoja sasistas vitrīnas metaforu. Zēns izsit logu konditorejai, un tās īpašniekam nākas noalgot stiklinieku. Tādā veidā stiklinieks kļūst bagātāks – viņam parādās nauda, kuru viņš var tērēt. Varētu šķist, ka ekonomika ir vinnētāja, bet tas ir tikai tas, ko redzam. Bet neredzamās sekas ir tādas, ka par naudu, kas tika iztērēta meistara pakalpojumiem, konditors varēja nopirkt viņam kaut ko noderīgāku.

Pēc Bastiā domām, "sliktie" ekonomisti pievērš uzmanību redzamajam un uzskata, ka ir "jāizsit vitrīnas", lai stimulētu ekonomiku. Viedie ekonomisti, tieši pretēji, saprot, ka tāda rīcība nodara tikai zaudējumus.

Viss ir it kā acīmredzams: sist stiklus ir neproduktīvi. Tomēr vairums no mums savā rīcībā izmanto "slikto" ekonomistu loģiku no Bastiā pieminētās metaforas. Mēs fokusējamies uz redzamiem produktivitātes aspektiem un nemanāmi mazinām neredzamo spēju izpildīt svarīgu darbu.

Iedomājies cilvēku, kurš katru dienu aizkavējas birojā, lai parādītu visiem, kāds viņš ir komandas spēlētājs. Vienīgais, pie kā tas viss noved, – viņš neizguļas un kļūst letarģisks. Viņš palaiž garām iespēju pavadīt laiku ar kolēģiem, kurus varētu labāk iepazīt un kuri varētu viņam rekomendēt piedalīties jaunos projektos vai kāpt pa karjeras kāpnēm. Viņam nav laika domāt, tāpēc arī viņam nerodas spīdošas idejas, kuras varētu viņu virzīt uz priekšu. Tomēr visas savas neveiksmes darbā viņš vienalga uzskata par nepietiekamu paša sniegumu.

Tad kādi ir neredzamie faktori, kas ietekmē mūsu produktivitāti, un kādi ieradumi bieži tiek uztverti kā slinkums, bet patiesībā var atnest labus rezultātus?

Produktivitātes fanāti izvēlas agri celties. Mosties pulksten 7 jau nav pietiekami agri. Ir jāceļas pulksten 6, 5 vai pat 4.30. Bet katram no mums ir savi bioritmi, tāpēc būt cīrulēnam – nebūt nav laba ideja itin visiem. Daudziem tas izjauc iekšējo pulksteni un rada neizgulēšanās sajūtu.

Miegs ir galvenais slinkais ieradums, nepieciešamība augstai produktivitātei. Pētījumi rāda, ka tas labvēlīgi ietekmē kognitīvās spējas, uzlabo atmiņu un garastāvokli, bet miega trūkums – ir graujošs organismam.

Ja dienas laikā tu sāc klanīt galvu un tev ir iespēja nosnausties, dari to! Galvenais – nepārspīlēt, citādi jutīsies kā sasists visu atlikušo dienas daļu, kas ir nomoda laiks. Pamēģini vienkāršu triku: iemigt ar karoti rokās, cenšoties to turēt dažus centimetrus no grīdas (ja esi uz tās apgūlies pats, ja centies iemigt pie galda, sēdus pozīcijā – tad karote jāpatur pāris centimetrus no galda virsmas). Kad sāki pārāk dziļi ieslīgt miegā, muskuļi atslābināsies, tev karote izkritīs no rokām un tās krišana tevi pamodinās.

Vēl viens veids, kā sevi uzmundrināt – izdzert tasi kafijas un nolikties gulēt uz 15-20 minūtēm. Šī kombinācija nostrādā, jo adenozīna līmenis, kas padara mūs miegainus, pēc miega samazinās, tas pārstāj iedarboties uz receptoriem, bet tā vietu ieņem kofeīns, kas mūs uzmundrina.

Vēl šādas sekas tam, ka mēs prioritāti piešķiram "redzamajam", – mēs nenovērtējam laiku, ko pavadām pārdomās. No malas tas var izskatīties kā slinkošana, jo neviens taču nezina, ka patiesībā tu ne tāpat vien sēdi parkā uz soliņa un skaties apkārt, bet gan prātā apdomā idejas.

Domāšana garu pastaigu laikā svaigā gaisā ir viena no produktīvākajām nodarbēm. Alberts Einšteins pastaigās daudz domāja par savu relativitātes teoriju. Ja viņš fokusētos uz zinātnisko rakstu kvantitāti, radot priekšstatu par produktivitāti, mūsu izpratne par Visumu būtu daudz sliktāka.

Pļāpājot pie ūdens pudeles statīva, skaidra slinkuma pazīme. Izņemot gadījumus, kad tas tā nav.

Kad mēs pārdomājam kādu problēmu patstāvīgi, mums ir daudz grūtāk atrast pareizo lēmumu. Daudzas idejas, kuras vienatnē šķiet nesasniedzamas, iegūst potenciālu, apspriežot to ar citiem. Tāpēc sarunas ar kolēģiem par problēmām darbā reti kad mēdz būt tukša laika šķiešana.

"Ja vēlies, lai uzdevums būtu izpildīts, uzdod to aizņemtam cilvēkam". Kā uzsver Skots Jangs, viņaprāt, šajā frāzē ir slēpta doma. Aizņemti cilvēki ir tie, kuriem ir grūti atbildēt ar atteikumu, kad kāds pretendē uz viņu laiku. Lūk, kāpēc viņi ir tik aizņemti!

Jangs saka, ka viņam patīkot Nobela prēmijas laureāta Ričarda Fainmena pieeja. Pēc viņa vārdiem, īsts darbs fizikas lauciņā augstā līmenī prasa ļoti daudz laika. Zinātnieks atradis izeju, kā glābties no cilvēkiem, kuri novērš uzmanību no darbiem, – teikt, ka viņš ir slinks. "Es izdomāju mītu, it kā esmu bezatbildīgs. Es visiem saku, ka neko nedaru. Kad man prasa kādu pakalpojumu, mana atbilde – "Nē, esmu bezatbildīgs".

Produktivitāte – ir nevis darīt iespējami vairāk, bet saņemt vairāk no tā, ko dari, akcentē Jangs.

"Ja tev patīk tas, ko dari, katra diena pārvēršas atvaļinājumā. Teorijā skan labi, bet praksē ir tieši pretēji. Pat ja tu dievini savu darbu, tev ir nepieciešama atpūta, lai novērstos un pārtrauktu ierastos domāšanas modeļus, kuri piespiež tevi ieciklēties uz darbu," uzsver Jangs.

Dažreiz viscentīgākie un produktīvākie cilvēki sasniedz maznozīmīgus rezultātus. Un viss ir tāpēc, ka viņu pacietīgā attieksme pret garlaicīgu darbu neļauj viņiem pamest nepateicīgo nodarbi, kura nav ieguldīto pūliņu vērta.

Gandrīz visi, kas ir izdarījuši kaut ko vērtīgu, darījuši darbu, kuram bijusi īpaša nozīme pašiem priekš sevis un šis darbs nesis gandarījumu. Iespējams, ne visu laiku un ne bez pūliņiem. Bet gadi, kas pavadīti neciešamā profesijā, ir apšaubāma panākumu recepte.

Lai nodarbotos ar to, kas tev patīk, dažreiz ir pietiekami pārtraukt darīt to, ko neieredzi, noslēgumā bilst Jangs.

Izvēloties darbavietu, ar vienkāršu sludinājumu vairs nepietiek – arvien lielāku uzmanību pievēršam kopīgām vērtībām, modernai darba videi, personīgajai izaugsmei un citiem faktoriem. Lai ļautu darba devējiem un darba ņēmējiem satikties, "Delfi" piedāvā platformu #darbavietas – ērtu, pārskatāmu un uzticamu vietni, kur iepazīt uzņēmumus un aktuālās vakances tajos.