"Esmu uzrakstījusi atlūgumu darba vadītājas mobinga dēļ. Vēlos par šo situāciju ziņot. Kas man būtu tagad jādara un pie kā jāvēršas?" pēc padoma "Latvijas Vēstneša" portāla "E-konsultāciju" sadaļā vaicā Jana.
Atbild Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadošā juriskonsulte Laura Akmentiņa: "Latvijas tiesību aktos nav definēts, kas ir mobings darbavietā. Zviedrijas Umea Universitātes profesors Heincs Leimans (Heinz Leymann) norādījis, ka psiholoģisks terors vai mobings darbavietā ir naidīga un neētiska attieksme, ko pret indivīdu sistemātiski īsteno viens vai vairāki kolēģi. Šāda attieksme tiek pausta bieži (gandrīz katru dienu) un ilgā laika periodā (vismaz sešus mēnešus), kā rezultātā personai rodas veselības traucējumi.
Vācu pētniece Kristīne Halta (Kristine Halt) paudusi viedokli, ka mobings ir pret kādu darbinieku vērsti nemitīgi apvainojumi un izsmiekls, lai panāktu, ka noteiktā persona pamet darbu. Savukārt amerikāņu pētnieki Noa Dāvenporte (Noa Davenport), Ruta Švarca (Rut Shvarc) un Geils Eliots (Geil Eliot) akcentējuši, ka mobings ir psiholoģisks vadītāja vai darba kolēģu uzbrukums vienam konkrētam darbiniekam, kas var beigties ar izvēlētā upura pilnīgu izolāciju, traumēšanu u. tml. Parasti mobinga mērķis ir padarīt upuri "melnu un maziņu", klusējošu, tādu, kas neuzdrošinās runāt pretī, vai arī panākt, ka viņš aiziet no darba, nesaņem paaugstinājumu amatā, ja tāds bijis solīts. Ja vajātājs ir vadītājs, tad to bieži sauc par bosingu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
